Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayapiṭake

Parivāra-aṭṭhakathā

Soḷasamahāvāro

Paññattivāravaṇṇanā

Visuddhaparivārassa , parivāroti sāsane;

Dhammakkhandhasarīrassa, khandhakānaṃ anantarā.

Saṅgahaṃ yo samāruḷho, tassa pubbāgataṃ nayaṃ;

Hitvā dāni karissāmi, anuttānatthavaṇṇanaṃ.

1. Tattha yaṃ tena bhagavatā…pe… paññattanti ādinayappavattāya tāva pucchāya ayaṃ saṅkhepattho – yo so bhagavā sāsanassa ciraṭṭhitikatthaṃ dhammasenāpatinā saddhammagāravabahumānavegasamussitaṃ añjaliṃ sirasmiṃ patiṭṭhāpetvā yācito dasa atthavase paṭicca vinayapaññattiṃ paññapesi, tena bhagavatā tassa tassa sikkhāpadassa paññattikālaṃ jānatā, tassā tassā sikkhāpadapaññattiyā dasa atthavase passatā; apica pubbenivāsādīhi jānatā, dibbena cakkhunā passatā, tīhi vijjāhi chahi vā pana abhiññāhi jānatā, sabbattha appaṭihatena samantacakkhunā passatā, sabbadhammajānanasamatthāya paññāya jānatā, sabbasattānaṃ cakkhuvisayātītāni tirokuṭṭādigatāni cāpi rūpāni ativisuddhena maṃsacakkhunā ca passatā, attahitasādhikāya samādhipadaṭṭhānāya paṭivedhapaññāya jānatā, parahitasādhikāya karuṇāpadaṭṭhānāya desanāpaññāya passatā, arahatā sammāsambuddhena ‘‘yaṃ paṭhamaṃ pārājikaṃ paññattaṃ, taṃ kattha paññattaṃ, kaṃ ārabbha paññattaṃ, kismiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, atthi tattha paññatti…pe… kenābhata’’nti.



顶礼彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
律藏
《分别》注释
十六大章
关于制定的章节解释
对于清净的分别，在教法中；
蕴身的法蕴，在诸蕴之间。
谁已汇集总摄，追随前人之道；
今将舍弃而作，未被阐明的义理解释。
1. 在此，世尊曾经……等……制定之时，首先就问题的概要而言——那位世尊为了教法的久住，受到法军将军以崇敬和尊重的激励，双手合十置于头顶，被请求时，基于十种利益而制定律法，世尊知道每一戒条制定的时间，看到每一戒条制定的十种利益；不仅如此，以前世智、天眼所知，以三明或六神通所知，以无障碍的遍知之眼观察，以能知一切法的智慧而知，以极其清净的肉眼观察一切众生眼界之外、墙壁后等处的色法，以成就自利的定为基础的通达智慧而知，以成就利他的悲为基础的说法智慧而观察，由阿罗汉正等正觉者（提出）："第一条波罗夷（重罪）是在何处制定，因何而制定，依何人制定，在何种情况下制定，是否有制定……等……由谁带来"。

2. Pucchāvissajjane pana ‘‘yaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ pārājika’’nti idaṃ kevalaṃ pucchāya āgatassa ādipadassa paccuddharaṇamattameva, ‘‘kattha paññattanti vesāliyā paññattaṃ; kaṃ ārabbhāti sudinnaṃ kalandaputtaṃ ārabbhā’’ti evamādinā pana nayena punapi ettha ekekaṃ padaṃ pucchitvāva vissajjitaṃ. Ekā paññattīti ‘‘yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya pārājiko hoti asaṃvāso’’ti ayaṃ ekā paññatti. Dve anupaññattiyoti ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca makkaṭivajjiputtakavatthūnaṃ vasena vuttā – imā dve anupaññattiyo. Ettāvatā ‘‘atthi tattha paññatti anupaññatti anuppannapaññattī’’ti imissā pucchāya dve koṭṭhāsā vissajjitā honti. Tatiyaṃ vissajjetuṃ pana ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti vuttaṃ. Ayañhi anuppannapaññatti nāma anuppanne dose paññattā; sā aṭṭhagarudhammavasena bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Tasmā vuttaṃ ‘‘anuppannapaññatti tasmiṃ natthī’’ti. Sabbatthapaññattīti majjhimadese ceva paccantimajanapadesu ca sabbatthapaññatti. Vinayadharapañcamena gaṇena ‘‘upasampadā, guṇaṅguṇūpāhanā, dhuvanahānaṃ, cammattharaṇa’’nti imāni hi cattāri sikkhāpadāni majjhimadeseyeva paññatti. Ettheva etehi āpatti hoti, na paccantimajanapadesu. Sesāni sabbāneva sabbatthapaññatti nāma.

Sādhāraṇapaññattīti bhikkhūnañceva bhikkhunīnañca sādhāraṇapaññatti; suddhabhikkhūnameva hi suddhabhikkhunīnaṃ vā paññattaṃ sikkhāpadaṃ asādhāraṇapaññatti nāma hoti. Idaṃ pana bhikkhuṃ ārabbha uppanne vatthusmiṃ ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi pārājikā hoti asaṃvāsā’’ti bhikkhunīnampi paññattaṃ, vinītakathāmattameva hi tāsaṃ natthi, sikkhāpadaṃ pana atthi, tena vuttaṃ ‘‘sādhāraṇapaññattī’’ti. Ubhatopaññattiyampi eseva nayo. Byañjanamattameva hi ettha nānaṃ, bhikkhūnaṃ bhikkhunīnampi sādhāraṇattā sādhāraṇapaññatti, ubhinnampi paññattattā ubhatopaññattīti. Atthe pana bhedo natthi.

Nidānogadhanti ‘‘yassa siyā āpatti so āvikareyyā’’ti ettha sabbāpattīnaṃ anupaviṭṭhattā nidānogadhaṃ; nidāne anupaviṭṭhanti attho. Dutiyena uddesenāti nidānogadhaṃ nidānapariyāpannampi samānaṃ ‘‘tatrime cattāro pārājikā dhammā’’tiādinā dutiyeneva uddesena uddesaṃ āgacchati. Catunnaṃ vipattīnanti sīlavipattiādīnaṃ. Paṭhamā hi dve āpattikkhandhā sīlavipatti nāma, avasesā pañca ācāravipatti nāma. Micchādiṭṭhi ca antaggāhikadiṭṭhi ca diṭṭhivipatti nāma, ājīvahetu paññattāni cha sikkhāpadāni ājīvavipatti nāma. Iti imāsaṃ catunnaṃ vipattīnaṃ idaṃ pārājikaṃ sīlavipatti nāma hoti.


2. 关于询问的解答，"世尊所知、所见、阿罗汉、正等正觉者的第一条波罗夷"这仅仅是针对问题的回答，关于初始的说明而已，"在哪里制定的？在维萨利（现代维沙卡帕）制定的；因何而制定？是因难陀之子而制定的"等，依此类推，再次逐个字句询问而解答。一个制定是指"若比丘行淫之法，则为波罗夷，且无反省"这是一个制定。两个不制定是指"至少对于畜生而言"以及"若不接受戒"等，依照猴子等的情况所述——这两项是不制定。至此，"是否有不制定的制定、不产生的制定"的询问中，两个部分已被解答。第三个解答则是"不产生的制定在此不存在"。这不产生的制定是指不产生的过失的制定；它是依于八分法所制定，仅适用于比丘尼，其他地方并不存在。因此说"不产生的制定在此不存在"。无处不在的制定是指中部地区及偏远地区的无处不在的制定。根据律法持有者第五组的教义，"受戒、善行、正当的行为、皮肤的覆盖"这四条戒条仅在中部地区有制定。在这里，这些行为是过失，而在偏远地区则没有。其他的皆为无处不在的制定。
一般的制定是指对比丘及比丘尼的共同制定；只有清净的比丘或清净的比丘尼的制定，才被称为不一般的制定。而关于某比丘所引发的情况，"若比丘尼因贪欲而行淫，至少对于畜生而言，则为波罗夷，且无反省"这也是对比丘尼的制定，关于这方面仅有简单的讨论，而戒条仍然存在，因此说"一般的制定"。双方的制定也是如此。这里仅是表面上的不同，因比丘与比丘尼的


Ekena samuṭṭhānenāti dvaṅgikena ekena samuṭṭhānena. Ettha hi cittaṃ aṅgaṃ hoti, kāyena pana āpattiṃ āpajjati. Tena vuttaṃ ‘‘kāyato ca cittato ca samuṭṭhātī’’ti. Dvīhi samathehi sammatīti ‘‘āpannosī’’ti sammukhā pucchiyamāno ‘‘āma āpannomhī’’ti paṭijānāti, tāvadeva bhaṇḍanakalahaviggahā vūpasantā honti, sakkā ca hoti taṃ puggalaṃ apanetvā uposatho vā pavāraṇā vā kātuṃ. Iti sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi samathehi sammati, na ca tappaccayā koci upaddavo hoti. Yaṃ pana upari paññattivagge ‘‘na katamena samathena sammatī’’ti vuttaṃ, taṃ samathaṃ otāretvā anāpatti kātuṃ na sakkāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.

Paññatti vinayoti ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā nayena vuttamātikā paññatti vinayoti attho. Vibhattīti padabhājanaṃ vuccati; vibhattīti hi vibhaṅgassevetaṃ nāmaṃ. Asaṃvaroti vītikkamo. Saṃvaroti avītikkamo. Yesaṃ vattatīti yesaṃ vinayapiṭakañca aṭṭhakathā ca sabbā paguṇāti attho. Te dhārentīti te etaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷito ca atthato ca dhārenti; na hi sakkā sabbaṃ vinayapiṭakaṃ ajānantena etassa attho jānitunti. Kenābhatanti idaṃ paṭhamapārājikaṃ pāḷivasena ca atthavasena ca yāva ajjatanakālaṃ kena ānītanti. Paramparābhatanti paramparāya ānītaṃ.

3. Idāni yāya paramparāya ānītaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘upāli dāsako cevā’’tiādinā nayena porāṇakehi mahātherehi gāthāyo ṭhapitā . Tattha yaṃ vattabbaṃ, taṃ nidānavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Iminā nayena dutiyapārājikādipucchāvissajjanesupi vinicchayo veditabboti.

Mahāvibhaṅge paññattivāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Katāpattivārādivaṇṇanā

157. Ito paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanto kati āpattiyo āpajjatī’’ti ādippabhedo katāpattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ vipattīnaṃ kati vipattiyo bhajantī’’ti ādippabhedo vipattivāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ katihi āpattikkhandhehi saṅgahitā’’ti ādippabhedo saṅgahavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo channaṃ āpattisamuṭṭhānānaṃ katihi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantī’’ti ādippabhedo samuṭṭhānavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo catunnaṃ adhikaraṇānaṃ katamaṃ adhikaraṇa’’nti ādippabhedo adhikaraṇavāro, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa āpattiyo sattannaṃ samathānaṃ katihi samathehi sammantī’’ti ādippabhedo samathavāro, tadanantaro samuccayavāro cāti ime satta vārā uttānatthā eva.

188. Tato paraṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevanapaccayā pārājikaṃ kattha paññatta’’ntiādinā nayena puna paccayavasena eko paññattivāro, tassa vasena purimasadisā eva katāpattivārādayo satta vārāti evaṃ aparepi aṭṭha vārā vuttā, tepi uttānatthā eva. Iti ime aṭṭha, purimā aṭṭhāti mahāvibhaṅge soḷasa vārā dassitā. Tato paraṃ teneva nayena bhikkhunivibhaṅgepi soḷasa vārā āgatāti evamime ubhatovibhaṅge dvattiṃsa vārā pāḷinayeneva veditabbā. Na hettha kiñci pubbe avinicchitaṃ nāma atthi.

Mahāvibhaṅge ca bhikkhunivibhaṅge ca

Soḷasamahāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā



以一种生起方式：即为两种生起方式中的一种。在此，心是要素，但以身体犯过失。因此说"从身体和心灵中生起"。以两种平息方式得到认可：当被问及"你是否犯了过失"时，被问者承认"是的，我犯了过失"，争执和冲突立即平息，并且可以将该个人驱逐，进行布萨或布施。如此，通过面对面的律法和承认的方式得到两种平息，且不会因此造成任何骚扰。至于在上文制定章节中说"不以何种平息方式得到认可"，这是指不能通过降低该平息方式来宣告无罪。
制定律法是指如"若有比丘"等方式所述的根本原则。分别是指词语的解析；分别实际上是分析的名称。无约束是指违犯；约束是指未违犯。他们持有是指熟悉律藏和注释的全部内容。他们持有是指他们从原文和义理上持有这第一波罗夷，因为不可能不了解全部律藏而理解其意义。由谁带来是指直到今天这第一波罗夷是由谁带来的，无论是从原文还是义理上。传承带来是指通过传承带来。
3. 现在为了展示通过何种传承带来，古代大长老们设置了诗句，如"优波离、达萨卡"等。关于应该说的，已在因缘解释中说明。以此方式，在第二波罗夷等的询问解答中也应该了解判断。
大分别中制定章节解释已完成。
已犯过失章节解释
157. 此后，"行淫之法者犯多少过失"等的开端是已犯过失章节，"行淫之法者犯四种缺陷中多少缺陷"等的开端是缺陷章节，"行淫之法者的过失被七种过失类别中的多少类别包含"等的开端是包含章节，"行淫之法者的过失从六种过失生起中的多少生起"等的开端是生起章节，"行淫之法者的过失属于四种争端中的哪一种"等的开端是争端章节，"行淫之法者的过失被七种平息中的多少平息"等的开端是平息章节，其后是总结章节，这七个章节意义明显。
188. 此后，"因行淫之法波罗夷在何处制定"等方式，再次以因缘为一个制定章节，依其方式，前面类似的七个章节如已犯过失等，又说了八个章节，它们意义也同样明显。如此，这八个，加上前面的八个，在大分别中显示了十六个章节。此后，以相同方式，在比丘尼分别中也出现了十六个章节，因此在两个分别中共有三十二个章节，应按照原文方式了解。在此确实没有任何先前未经裁决的事项。
大分别和比丘尼分别中十六大章解释已完成。
生起章节头解释

257. Tadanantarāya pana samuṭṭhānakathāya anattā iti nicchayāti anattā iti nicchitā. Sabhāgadhammānanti aniccākārādīhi sabhāgānaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Nāmamattaṃ na nāyatīti nāmamattampi na paññāyati. Dukkhahāninti dukkhaghātanaṃ. Khandhakā yā ca mātikāti khandhakā yā ca mātikāti attho. Ayameva vā pāṭho. Samuṭṭhānaṃ niyato katanti samuṭṭhānaṃ niyatokataṃ niyatakataṃ; niyatasamuṭṭhānanti attho. Etena bhūtārocanacorivuṭṭhāpanaananuññātasikkhāpadattayassa saṅgaho paccetabbo. Etāneva hi tīṇi sikkhāpadāni niyatasamuṭṭhānāni, aññehi saddhiṃ asambhinnasamuṭṭhānāni.

Sambhedaṃ nidānañcaññanti aññampi sambhedañca nidānañca. Tattha sambhedavacanena samuṭṭhānasambhedassa gahaṇaṃ paccetabbaṃ, tāni hi tīṇi sikkhāpadāni ṭhapetvā sesāni sambhinnasamuṭṭhānāni. Nidānavacanena sikkhāpadānaṃ paññattidesasaṅkhātaṃ nidānaṃ paccetabbaṃ. Sutte dissanti uparīti sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaniyamo sambhedo nidānanti imāni tīṇi suttamhi eva dissanti; paññāyantīti attho. Tattha ‘‘ekena samuṭṭhānena samuṭṭhāti, kāyato ca cittato cā’’tiādimhi tāva purimanaye samuṭṭhānaniyamo ca sambhedo ca dissanti. Itaraṃ pana nidānaṃ nāma –

‘‘Vesāliyā rājagahe, sāvatthiyā ca āḷavī;

Kosambiyā ca sakkesu, bhaggesu ceva paññattā’’ti.

Evaṃ upari dissati, parato āgate sutte dissatīti veditabbaṃ.

‘‘Vibhaṅgedvīsū’’ti gāthāya ayamattho – yaṃ sikkhāpadaṃ dvīsu vibhaṅgesu paññattaṃ uposathadivase bhikkhū ca bhikkhuniyo ca uddisanti, tassa yathāñāyaṃ samuṭṭhānaṃ pavakkhāmi, taṃ me suṇāthāti.

Sañcarittānubhāsanañcāti sañcarittañca samanubhāsanañca. Atirekañca cīvaranti atirekacīvaraṃ ; kathinanti attho. Lomāni padasodhammoti eḷakalomāni ca padasodhammo ca. Bhūtaṃ saṃvidhānena cāti bhūtārocanañca saṃvidahitvā addhānappaṭipajjanañca. Theyyadesanā coriṃ cāti theyyasattho ca chattapāṇissa agilānassa dhammadesanā ca corivuṭṭhāpanañca. Ananuññātāya terasāti mātāpitusāmikehi ananuññātāya saddhiṃ imāni terasa samuṭṭhānāni honti. Sadisā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasu samuṭṭhānasīsesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissanti.

Paṭhamapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā



257. 随后关于生起的论述，"无我"即是已确定的。"诸法的相状"是指由无常等所构成的诸法。"仅名"即是指仅仅是名称，无法被认知。"苦的消除"是指消灭痛苦。"戒条"是指戒律的总集。"这就是文本的意思。"生起是指已被确定的生起，生起是指被确定的生起；即是指确定的生起。由此可知，关于三种规定的结合，必须要遵循已被允许的戒律。只有这三条戒律是确定的生起，其他的则是与之相结合的非分离的生起。
"分裂及因缘"是指其他的分裂及因缘。在这里，分裂的说法是指生起的分裂的收集，除了这三条戒律之外，其他的都是分离的生起。因缘的说法是指戒律的规定所称的因缘。经文中显现出这三条戒律的生起、分裂及因缘的限制；"显现"是指能够被认知的意思。在此，"以一种生起而生起，从身体和心灵中生起"等，显现出生起的限制和分裂的状态。其他的因缘则是——
"在维萨利（现代维沙卡帕）城、王舍城、舍卫城及阿罗卫城等地；在各个教法中也有规定。"
如此，在上面显现，后来的经文中也应当被理解。
"在大分别中有两种"这句诗的意思是——在戒律中，关于在布萨日所规定的戒律，向比丘和比丘尼所宣讲的，正如我所说的生起，我将为你们讲述。
"关于行为的说明"是指行为及其说明。额外的衣物是指额外的袈裟；"坚固"是指坚固的意思。毛发和脚的清洁是指清洁的毛发及脚。通过生起的定义，指的是生起的光明及其对真理的引导。对于他人所讲的教法，指的是他人所讲的教法及其引导。与父母无许可的情况下，有十三种生起的情况。相同的在这里显现的是，在两个分别中，这十三种生起的情况也显现出相同的生起。
第一波罗夷生起的解释。

258. Idāni tāni dassetuṃ ‘‘methunaṃ sukkasaṃsaggo’’tiādi vuttaṃ. Tattha methunanti idaṃ tāva paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha sukkasaṃsaggoti sukkavissaṭṭhi ceva kāyasaṃsaggo ca. Aniyatā paṭhamikāti paṭhamaṃ aniyatasikkhāpadaṃ. Pubbūpaparipācitāti ‘‘jānaṃ pubbūpagataṃ bhikkhu’’nti sikkhāpadañca bhikkhuniparipācitapiṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyā sahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca.

Sabhojane raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjanisajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅguli udake hasanti aṅgulipatodakañca udake hasadhammasikkhāpadañca. Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattikauggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti parimaṇḍalanivāsanādīni khuddakavaṇṇanāvasāne vuttāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca.

Adhakkhagāmāvassutāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakasikkhāpadañca gāmantaragamanaṃ avassutā avassutassa hatthato khādanīyabhojanīyaggahaṇasikkhāpadañca. Talamaṭṭhañca suddhikāti talaghātakaṃ jatumaṭṭhaṃ udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvuṭṭhā ca ovādanti vassaṃvuṭṭhā chappañcayojanāni sikkhāpadañca ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyāti vuttasikkhāpadaṃ.

Imesikkhāti imā sikkhāyo; liṅgavipariyāyo kato. Kāyamānasikā katāti kāyacittasamuṭṭhānā katā.

Dutiyapārājikasamuṭṭhānavaṇṇanā



258. 现在为了展示这些，说"行淫、遗精接触"等。在此，"行淫"首先是第一波罗夷的一个生起要点，其余的与之相似。在此，"遗精接触"是指遗精散布和身体接触。"不定"是指第一个不定戒。"预先准备"是指"比丘知道预先已去"的戒律，以及为比丘尼准备的食物的戒律。"与比丘尼单独"是指与比丘尼单独相处的戒律。
"在有食物的情况下单独两次"是指在有家庭的情况下不恰当进入的戒律，以及两个单独相处的戒律。"手指在水中玩耍"是指手指触水和在水中嬉戏的戒律。"打击和呕吐"是指打击的戒律和吐出舌头的戒律。"五十三个学处"是指在末尾的小注中提到的关于周边、穿着等的五十三个学处。
"半公里和被污染"是指比丘尼的半公里戒律，以及进入村庄间、从被污染者手中接受可食用食物的戒律。"手掌和清洁"是指打手掌、涂抹和水的清洁等戒律。"雨季结束和教导"是指雨季结束的六五瑜伽行戒律，以及不去教导的戒律。"不跟随"是指不跟随已被驱逐两年的戒律。
"这些学处"是指这些学习；词性已被改变。"身心所作"是指由身体和心灵生起的。
第二波罗夷生起的解释。

259.Adinnanti idaṃ tāva adinnādānanti vā dutiyapārājikanti vā ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisāni. Tattha viggahuttarīti manussaviggahauttarimanussadhammasikkhāpadāni. Duṭṭhullā attakāminanti duṭṭhullavācāattakāmapāricariyasikkhāpadāni. Amūlā aññabhāgiyāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni. Aniyatā dutiyikāti dutiyaṃ aniyatasikkhāpadaṃ.

Acchinde pariṇāmaneti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musā omasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullā pathavīkhaṇeti duṭṭhullāpattiārocanañca pathavīkhaṇañca. Bhūtaṃ aññāya ujjhāpeti bhūtagāmaaññavādakaujjhāpanakasikkhāpadāni.

Nikkaḍḍhanaṃ siñcanañcāti vihārato nikkaḍḍhanañca udakena tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu bhuttāvīti ‘‘āmisahetu bhikkhuniyo ovadantī’’ti sikkhāpadañca, bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇāsikkhāpadañca. Ehi anādari bhiṃsāti ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā’’ti sikkhāpadañca, anādariyañca bhikkhubhiṃsāpanakañca. Apanidhe ca jīvitanti pattādīnaṃ apanidhānasikkhāpadañca, sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca.

Jānaṃ sappāṇakaṃ kammanti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca punakammāya ukkoṭanañca. Ūnasaṃvāsanāsanāti ūnavīsativassasikkhāpadañca ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikaṃ vilekhāti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca, vilekhāya saṃvattantīti āgatasikkhāpadañca. Moho amūlakena cāti mohanake pācittiyasikkhāpadañca, amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.

Kukkuccaṃ dhammikaṃ cīvaraṃ datvāti kukkuccaupadahanañca, dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca, cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadaṃ. Kiṃ te akālaṃ acchindeti ‘‘kiṃ te ayye eso purisapuggalo karissatī’’ti āgatasikkhāpadañca, ‘‘akālacīvaraṃ kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca, bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahī nirayenacāti duggahitena duppadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca, nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.

Gaṇaṃ vibhaṅga dubbalanti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti ca ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti ca ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Kathinā phāsu passayanti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā’’ti vuttasikkhāpadāni. Akkosacaṇḍī maccharīti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, caṇḍikatā gaṇaṃ paribhāseyya, kule maccharinī assā’’ti vuttasikkhāpadāni. Gabbhiniñca pāyantiyāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni.


259. "不偷盗"是指不偷取的戒律，或称第二波罗夷的一个生起要点，其余的与之相似。在此，"争执的上层"是指人与人之间的争执及其相关的戒律。"恶言"是指恶劣的言辞及其相关的戒律。"无根"是指两种恶行的戒律。"不定的第二戒"是指第二个不定戒律。
"切断、转交"是指给予袈裟并切断的行为，以及与僧团的利益相关的自身转交。"说谎、恶口"是指说谎和恶口的戒律，及其在比丘中的空洞。"恶言与地挖掘"是指恶言的过失及其在地面挖掘的戒律。"以他人名义抛弃"是指以他人名义抛弃的戒律。
"抛弃与浇灌"是指从寺院抛弃及用水浇灌草木的戒律。"因食物而吃"是指"因食物而教导比丘尼"的戒律，及在不超出食物范围内的饮食戒律。"来吧，不要轻视"是指"来吧，朋友，进入村庄"的戒律，及轻视比丘的恐吓戒律。"抛弃生命"是指抛弃食物等的戒律，以及生存的抛弃。
"知道是正当的行为"是指知道是正当的水的戒律，以及再次行为的抛弃。"不满的二十岁"是指不满二十岁的戒律，以及与不满的同伴一起生活的戒律。"与法同行"是指与法同行的戒律，以及通过书写的戒律。"无根的愚昧"是指无根的愚昧的戒律，以及无根的僧团的其他戒律。
"恐惧的法衣"是指恐惧的抛弃，以及通过正当行为的抛弃，给予法衣并抛弃的行为。"应当转变的人"是指应当转变的僧团的利益的戒律。"不应当在不合时宜的情况下切断"是指在不合时宜的情况下切断的戒律，以及在与比丘尼的法衣转变中切断的戒律。"难以忍受的地狱"是指难以忍受的地狱的戒律，以及通过不正当的行为或禁欲的诅咒。
"群体的分裂是弱的"是指"群体的法衣利益会造成障碍"的戒律，以及"正当的法衣分裂应当被禁止"的戒律，"弱的法衣应当在法衣的时间内被超越"的戒律。"艰难的与顺利的"是指"应当禁止正当的艰难抛弃"的戒律，"比丘尼应当在顺利的情况下行事，若生气则应当被抛弃"的戒律。"侮辱与愤怒"是指"比丘应当被侮辱或被贬低，愤怒的群体应当被贬低，家庭中应有吝啬的人"的戒律。"怀孕与分娩"是指"应当让怀孕的妇女流产，分娩的妇女应当流产"的戒律。


Dvevassaṃ sikkhā saṅghenāti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadāni. Tayo ceva gihīgatāti ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ, paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ dve vassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti vuttasikkhāpadāni. Kumāribhūtā tissoti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā nayena vuttā tisso. Ūnadvādasasammatāti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Alaṃ tāva sokāvāsanti ‘‘alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenā’’ti ca, ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Chandā anuvassā ca dveti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Samuṭṭhānā tikā katāti tikasamuṭṭhānā katā.

Sañcarittasamuṭṭhānavaṇṇanā

260.Sañcarīkuṭi vihāroti sañcarittaṃ saññācikāya kuṭikaraṇaṃ mahallakavihārakaraṇañca. Dhovanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Viññattuttari abhihaṭṭhunti aññātakaṃ gahapatiṃ cīvaraviññāpanaṃ tatuttarisādiyanasikkhāpadañca. Ubhinnaṃ dūtakena cāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti āgatasikkhāpadadvayañca dūtena cīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca.

Kosiyā suddhadvebhāgā, chabbassāni nisīdananti ‘‘kosiyamissakaṃ santhata’’ntiādīni pañca sikkhāpadāni. Riñcanti rūpikā cevāti vibhaṅge ‘‘riñcanti uddesa’’nti āgataṃ eḷakalomadhovāpanaṃ rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadadvayaṃ.

Ūnabandhanavassikāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca vassikasāṭikasikkhāpadañca. Suttaṃ vikappanena cāti suttaṃ viññāpetvā cīvaravāyāpanañca tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Dvāradānasibbāni cāti yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya, cīvaraṃ sibbeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Pūvapaccayajoti cāti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāsikkhāpadaṃ cātumāsapaccayappavāraṇājotisamādahanasikkhāpadāni ca.

Ratanaṃsūci mañco ca, tūlaṃ nisīdanakaṇḍu ca, vassikā ca sugatenāti ratanasikkhāpadañceva sūcigharasikkhāpadādīni ca satta sikkhāpadāni. Viññatti aññaṃ cetāpanā, dve saṅghikā mahājanikā, dve puggalalahukā garūti ‘‘yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyyā’’tiādīni nava sikkhāpadāni. Dve vighāsā sāṭikā cāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca udakasāṭikāsikkhāpadañca. Samaṇacīvarena cāti ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.

Samanubhāsanāsamuṭṭhānavaṇṇanā



259. "两年的学习由僧团"是指"两年内在六种法中未学习的学习者，应当被驱逐，已学习的学习者由僧团未被认可而被驱逐"的戒律。"三个及世俗"是指不满十二岁进入世俗生活，满十二岁进入世俗生活，"两年内在六种法中未学习，两年内已学习，由僧团未被认可"的戒律。"处女组织"是指"不满二十岁的处女"等方式所说的三个。"不满十二岁的认可"是指"不满十二岁应当被驱逐，满十二岁由僧团未被认可而被驱逐"的两个戒律。
"足以停止悲伤"是指"足以停止你的驱逐"以及"应当驱逐愤怒的悲伤的学习者"的两个戒律。"自愿和每年"是指"通过给予临时的自愿，应当驱逐学习者，每年应当驱逐，一年内驱逐两次"的三个戒律。"生起的三重"是指已完成的三重生起。
行为生起的解释。
260. "行为小屋和寺院"是指通过请求建造小屋和大寺院。"清洗和接受"是指为非亲属的比丘尼清洗旧袈裟和接受袈裟。"超出的请求"是指向非亲属的居士请求袈裟和超出的相关戒律。"双方的使者"是指关于袈裟的准备和使者传递袈裟的两个戒律。
"丝绸纯净的两部分，六年的就座"是指"混合丝绸垫子"等五个戒律。"丢弃和图像"是指在分别中提到的"丢弃教导"，清洗羊毛和接受金属的戒律。"两种不同类型"是指金属交易和买卖的两个戒律。
"不满的捆绑和雨季"是指不满五个捆绑的碗的戒律和雨季长袍的戒律。"经文和替代"是指请求经文并安排织布，以及访问织布匠并替代袈裟。"门和给予缝制"是指直到门的锁扣，给予非亲属比丘尼袈裟和缝制袈裟的三个戒律。"面包和原因的光"是指用面包或混合物请求，以及四个月原因的请求和光的结合的戒律。
"宝石、针、床、棉絮、坐垫、瘙痒和雨季与善逝"是指宝石戒律和针房等七个戒律。"请求、其他和准备"是指"比丘尼请求一个并请求另一个"等九个戒律。"两个残渣和长袍"是指"在墙外或墙上丢弃或使丢弃粪便、尿液、垃圾或残渣"的两个戒律，以及水长袍的戒律。"沙门的袈裟"是指关于"给予沙门袈裟"而说的。
说明的行为生起的解释。

261.Bhedānuvattadubbacadūsaduṭṭhulladiṭṭhicāti saṅghabhedānuvattakadubbacakuladūsakaduṭṭhullappaṭicchādanadiṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadāni. Chandaṃ ujjagghikā dve cāti chandaṃ adatvā gamanasikkhāpadaṃ ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca. Dve ca saddāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti sikkhāpadadvayañca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti sikkhāpadaṃ.

Chamā nīcāsane ṭhānaṃ, pacchato uppathena cāti chamāyaṃ nisīditvā, nīce āsane nisīditvā; ṭhitena nisinnassa, pacchato gacchantena purato gacchantassa, uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammadesanāsikkhāpadāni. Vajjānuvattigahaṇāti vajjappaṭicchādana, ukkhittānuvattaka, hatthaggahaṇādisaṅkhātāni tīṇi pārājikāni. Osāre paccācikkhanāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti ca ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve vadhīti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti ca ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharathā’’ti ca ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadāni. Visibbe dukkhitāya cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti ca ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Puna saṃsaṭṭhā na vūpasameti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca ‘‘ehayye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā, ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ‘‘sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasammeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ārāmañca pavāraṇāti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti ca ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Anvaddhaṃ sahajīviniṃ dveti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti vuttasikkhāpadañca, ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya, sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayañca. Cīvaraṃ anubandhanāti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Kathinasamuṭṭhānavaṇṇanā



261. "分裂、追随、顽固、损坏、严重、见解"是指破坏僧团、追随顽固、损坏家庭、严重遮蔽、不放弃见解的戒律。"自愿和两个大笑"是指不给予自愿而行走的戒律，以及在室内行走和就座的两个大笑戒律。"两个声音"是指"在室内行走时声音很小，就座时声音很小"的两个戒律。"不说话"是指"不用自己的口说话"的戒律。
"地上、低座、站立、后面、歧路"是指在地上就座，在低座上就座，站立时坐下，从后面走，从前面走，在歧路上走，在正路上走的说法戒律。"追随过失的接触"是指遮蔽过失、追随被驱逐者、手部接触等三个波罗夷。"进入和否认"是指"未经允许、未告知僧团、未得到同意而进入"以及"我否认佛陀"的两个戒律。
"在何处相互纠缠两个杀"是指"在某些争议中被拒绝"，"比丘尼相互纠缠而居住"，"比丘尼如此说：'尊敬的，你们相互纠缠而居住'"，"自己杀害并哭泣"的戒律。"缝制和痛苦"是指"比丘尼缝制或使缝制袈裟"以及"与同伴一起痛苦"的两个戒律。"再次相互纠缠不平息"是指"与居士或居士之子相互纠缠而居住"的再次相互纠缠的戒律，以及被要求"来吧，尊敬的，平息这个争议"时，回答"好的"，但后来不平息的戒律。"园林和请求"是指"明知有比丘的园林未经允许而进入"以及"不在两个僧团的三个地方请求"的两个戒律。
"每半月与同伴"是指"每半月应从比丘僧团期待两个法"的戒律，以及"驱逐同伴后两年不帮助"和"驱逐同伴后不平息"的两个戒律。"袈裟的追随"是指"尊敬的，如果你给我袈裟，我将驱逐你"以及"尊敬的，如果你追随我两年，我将驱逐你"的两个戒律。
艰难生起的解释。

262.Ubbhataṃkathinaṃ tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttāni āditova tīṇi sikkhāpadāni. Paṭhamaṃ pattabhesajjanti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti vuttaṃ paṭhamapattasikkhāpadañca ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti vuttasikkhāpadañca. Accekañcāpi sāsaṅkanti accekacīvarasikkhāpadañca tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantena vā duveti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Upassayaṃ paramparāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti ca ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Anatirittaṃ nimantanāti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti ca ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Vikappaṃ rañño vikāleti ‘‘sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā’’ti ca ‘‘rañño khattiyassā’’ti ca ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Vosāsāraññakena cāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti ca ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Ussayā sannicayañcāti ‘‘ussayavādikā’’ti ca ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Pure pacchā vikāle cāti ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca, ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti ca vuttasikkhāpadattayaṃ. Pañcāhikā saṅkamanīti ‘‘pañcāhikā saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti ca ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Dvepi āvasathena cāti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya, āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti ca evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadāni ca dve.

Pasākhe āsane cevāti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti ca ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Eḷakalomasamuṭṭhānavaṇṇanā



262. "被举起的艰难三个"是指"比丘在完成袈裟时被举起的艰难"最初的三个戒律。"第一个碗和药物"是指"最多十天超出碗"的第一个碗戒律，以及"可吐的药物"的戒律。"过多和可疑"是指过多袈裟的戒律，紧接着是可疑的戒律。"离开或两个"是指在生物群落章节中提到的两个关于离开的戒律。
"寝室和连续"是指"去比丘尼寝室并教导比丘尼"以及"连续饮食的波逸提"的两个戒律。"不超出和邀请"是指"不超出的可咀嚼食物或可食用食物"以及"被邀请且有食物"的两个戒律。"替代和国王的非时"是指"自己替代袈裟"，"国王的刹帝利"以及"在非时进入村庄"的三个戒律。"放弃和森林"是指"站在放弃的形态"以及"在这种森林住处中之前未经同意"的两个戒律。
"提高和积累"是指"提高说话者"以及"积累碗"的两个戒律。"之前、之后和非时"是指"比丘尼在用餐前访问家庭"，"在用餐后访问家庭"，"在非时访问家庭"的三个戒律。"五天和交换"是指"超过五天的僧伽衣行为"以及"穿着可交换的袈裟"的两个戒律。"两个和住处"是指"不放弃住处的袈裟而使用，不放弃住处而外出"等与住处相关的两个戒律。
"分枝和座位"是指"在分枝上生长的肿块"以及"未经允许在比丘前就座"的两个戒律。
羊毛生起的解释。

263.Eḷakalomādve seyyāti eḷakalomasikkhāpadañceva dve ca sahaseyyasikkhāpadāni. Āhacca piṇḍabhojananti āhaccapādakasikkhāpadañca āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇavikālasannidhīti gaṇabhojanavikālabhojanasannidhikārakasikkhāpadattayaṃ . Dantaponena celakāti dantaponasikkhāpadañca acelakasikkhāpadañca. Uyyuttaṃ senaṃ uyyodhīti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya, senāya vaseyya, uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Surā orena nhāyanāti surāpānasikkhāpadañca orenaddhamāsanahānasikkhāpadañca. Dubbaṇṇe dve desanikāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti vuttasikkhāpadañca vuttāvasesapāṭidesanīyadvayañca. Lasuṇupatiṭṭhe naccanāti lasuṇasikkhāpadaṃ, ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti vuttasikkhāpadaṃ, ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Ito paraṃ pāḷiṃ virajjhitvā likhanti. Yathā pana atthaṃ vaṇṇayissāma; evamettha anukkamo veditabbo.

Nhānamattharaṇaṃseyyāti ‘‘naggā nahāyeyya, ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti vuttasikkhāpadattayaṃ. Antoraṭṭhe tathā bahīti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate, tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Antovassaṃ cittāgāranti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ pakkameyya, rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti ca vuttasikkhāpadadvayaṃ. Āsandiṃ suttakantanāti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, suttaṃ kanteyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ.

Veyyāvaccaṃ sahatthā cāti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyya, agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti vuttasikkhāpadadvayaṃ. Abhikkhukāvāsena cāti ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Chattaṃ yānañca saṅghāṇinti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyya, yānena yāyeyya, saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Alaṅkāragandhavāsitanti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyya, gandhacuṇṇakena nahāyeyya, vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Bhikkhunītiādinā ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni cattāri sikkhāpadāni vuttāni. Asaṅkaccikā āpattīti ‘‘asaṅkaccikā gāmaṃ paviseyya pācittiya’’nti evaṃ vuttaāpatti ca. Cattārīsā catuttarīti etāni sabbānipi catucattālīsa sikkhāpadāni vuttāni.

Kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācatoti kāyena ceva kāyacittena ca samuṭṭhahanti; na vācācittena na vācatoti attho. Dvisamuṭṭhānikā sabbe, samā eḷakalomikāti idaṃ uttānatthameva.

Padasodhammasamuṭṭhānavaṇṇanā

264.Padaññatra asammatāti ‘‘padaso dhammaṃ, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya, aññatra viññunā purisaviggahena, asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye ovadeyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ. Tiracchānavijjā dveti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti evaṃ vuttasikkhāpadadvayaṃ . Anokāso ca pucchanāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti idametaṃ sandhāya vuttaṃ.

Addhānasamuṭṭhānavaṇṇanā



263. "羊毛和两个卧具"是指羊毛戒律和两个共同卧具的戒律。"依靠和团食"是指依靠脚的戒律和住处团食的戒律。"群体、非时和存在"是指群体用餐、非时用餐、存在和原因的三个戒律。"牙签和无衣"是指牙签戒律和无衣戒律。"出动的军队和战斗"是指"去观看出动的军队，在军队中居住，或去观看战斗"的三个戒律。"酒和此岸沐浴"是指饮酒戒律和此岸半月不沐浴的戒律。"不良颜色和两个地方"是指"三种造成不良颜色"的戒律和其余两个波逸提。"大蒜、侍立和舞蹈"是指大蒜戒律，"为正在用餐的比丘以饮料或驱烟侍立"的戒律，以及"去观看舞蹈、歌唱或乐器"的戒律。此后的巴利文本有缺漏。按照我们将解释的意义，应当这样理解。
"沐浴、铺盖和卧具"是指"裸体沐浴，一个铺盖和一个覆盖物应当紧贴，在一张床上应当紧贴"的三个戒律。"国内和外部"是指"在国内被认为可疑，在国外被认为可疑"的两个戒律。"雨季内和宫殿"是指"在雨季外出行走，去观看王宫或宫殿或池塘"的两个戒律。"长椅和纺线"是指"使用长椅或卧榻，纺线"的两个戒律。
"服务和亲手"是指"为在家人服务，亲手给予在家人、苦行者或苦行女亲手可咀嚼或可食用的食物"的两个戒律。"非比丘住处"是指"在非比丘的住处过夜"。"伞、车和横木"是指"携带伞盖，乘坐车辆，携带横木"的三个戒律。"装饰、香和芳香"是指"穿戴女性装饰，用香粉沐浴，用芳香的油沐浴"的戒律。以"比丘尼"开头的是"使比丘尼按摩"等四个戒律。"无意的过失"是指"无意地进入村庄的波逸提"。总共四十四个戒律已被说明。
"身体不是语言和意志，身体和意志不是语言"意指身体和身体意志同时生起；不是语言意志，不是语言，这是意思。两种生起，与羊毛相同，这是显而易见的意思。
词语法生起的解释。
264. "词语未经认可"是指"逐词说法，为女性用超过六词说法，除了有智慧的男性，未经认可教导比丘尼"的三个戒律。"以及日落"是指"在日落时教导"。"世俗学问两个"是指"学习和宣讲世俗学问"的两个戒律。"无机会和询问"是指"询问未给机会的比丘问题"。
长途旅行生起的解释。

265.Addhānanāvaṃ paṇītanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya, paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyyā’’ti vuttasikkhāpadattayaṃ. Mātugāmena saṃhareti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanañca ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti vuttasikkhāpadañca. Dhaññaṃ nimantitā cevāti ‘‘dhaññaṃ viññāpetvā vā’’ti ca ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti vuttasikkhāpadañca. Aṭṭha cāti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā vā.

Theyyasatthasamuṭṭhānavaṇṇanā

266.Theyyasatthaṃ upassutīti theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggagamanañca upassutitiṭṭhanañca. Sūpaviññāpanena cāti idaṃ sūpodanaviññattiṃ sandhāya vuttaṃ. Rattichannañca okāsanti ‘‘rattandhakāre appadīpe, paṭicchanne okāse, ajjhokāse purisena saddhi’’nti evaṃ vuttasikkhāpadattayaṃ. Byūhena sattamāti idaṃ tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti āgatasikkhāpadaṃ sandhāya vuttaṃ.

Dhammadesanāsamuṭṭhānavaṇṇanā

267. Dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa uttānāneva. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Niyatasamuṭṭhānaṃ pana tividhaṃ, taṃ ekekasseva sikkhāpadassa hoti, taṃ visuṃyeva dassetuṃ ‘‘bhūtaṃ kāyena jāyatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ uttānameva. Nettidhammānulomikanti vinayapāḷidhammassa anulomanti.

Samuṭṭhānasīsavaṇṇanā niṭṭhitā.

Antarapeyyālaṃ

Katipucchāvāravaṇṇanā



265. "关于长途旅行的船"是指"比丘尼应与他人共同选择一条道路，乘坐一只船，享用美味的食物，告知他人以便自己享用"的三个戒律。"与女性同行"是指"与女性共同选择旅行，并在紧急情况下应当收起头发"的戒律。"粮食的邀请"是指"告知粮食，或被邀请或被阻止的可咀嚼或可食用的食物"的戒律。"八个"是指比丘尼所述的八个波逸提。
关于他人利益的生起的解释。
266. "与他人利益相关的"是指"与他人共同选择一条道路，并在此基础上行走与停留"的戒律。"通过良好的识别"是指"通过良好的识别"的戒律。"夜间和隐蔽"是指"在黑暗的夜晚，光线微弱的地方，隐蔽的地方，与人同行"的三个戒律。"通过阵列的第七"是指"与车夫、阵列或马车共同选择"的戒律。
关于法的讲解的生起的解释。
267. "法的讲解的生起"共有十一种，至此应当理解为分散的生起。确定的生起则有三种，每种戒律各自存在，特定地说明"生于身体"等，这些是直接的说明。关于"顺应法的"是指"顺应于戒律的法"。
关于生起的总结已完成。
关于一些问题的解释。

271. Idāni āpattiādikoṭṭhāsesu kosallajananatthaṃ ‘‘kati āpattiyo’’tiādinā nayena mātikaṃ ṭhapetvā niddesappaṭiniddesavasena vibhaṅgo vutto.

Tattha kati āpattiyoti mātikāya ca vibhaṅge ca āgatāpattipucchā. Esa nayo dutiyapadepi. Kevalañhettha āpattiyo eva rāsivasena khandhāti vuttā. Vinītavatthūnīti tāsaṃ āpattīnaṃ vinayapucchā; ‘‘vinītaṃ vinayo vūpasamo’’ti idañhi atthato ekaṃ, vinītāniyeva vinītavatthūnīti ayamettha padattho. Idāni yesu sati āpattiyo honti, asati na honti, te dassetuṃ ‘‘kati agāravā’’ti pucchādvayaṃ. Vinītavatthūnīti ayaṃ pana tesaṃ agāravānaṃ vinayapucchā. Yasmā pana tā āpattiyo vipattiṃ āpattā nāma natthi, tasmā ‘‘kati vipattiyo’’ti ayaṃ āpattīnaṃ vipattibhāvapucchā. Kati āpattisamuṭṭhānānīti tāsaṃyeva āpattīnaṃ samuṭṭhānapucchā. Vivādamūlāni anuvādamūlānīti imā ‘‘vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇa’’nti āgatānaṃ vivādānuvādānaṃ mūlapucchā. Sāraṇīyā dhammāti vivādānuvādamūlānaṃ abhāvakaradhammapucchā. Bhedakaravatthūnīti ayaṃ ‘‘bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇa’’ntiādīsu vuttabhedakaraṇapucchā. Adhikaraṇānīti bhedakaravatthūsu sati uppajjanadhammapucchā. Samathāti tesaṃyeva vūpasamanadhammapucchā. Pañca āpattiyoti mātikāya āgatavasena vuttā. Sattāti vibhaṅge āgatavasena.

Ārakā etehi ramatīti ārati; bhusā vā rati ārati. Vinā etehi ramatīti virati. Paccekaṃ paccekaṃ viramatīti paṭivirati. Veraṃ maṇati vināsetīti veramaṇī. Na etāya ete āpattikkhandhā karīyantīti akiriyā. Yaṃ etāya asati āpattikkhandhakaraṇaṃ uppajjeyya, tassa paṭipakkhato akaraṇaṃ. Āpattikkhandhaajjhāpattiyā paṭipakkhato anajjhāpatti. Velanato velā; calayanato vināsanatoti attho . Niyyānaṃ sinoti bandhati nivāretīti setu. Āpattikkhandhānametaṃ adhivacanaṃ. So setu etāya paññattiyā haññatīti setughāto. Sesavinītavatthuniddesesupi eseva nayo.

Buddhe agāravādīsu yo buddhe dharamāne upaṭṭhānaṃ na gacchati, parinibbute cetiyaṭṭhānaṃ bodhiṭṭhānaṃ na gacchati, cetiyaṃ vā bodhiṃ vā na vandati, cetiyaṅgaṇe sachatto saupāhano carati, natthetassa buddhe gāravoti veditabbo. Yo pana sakkontoyeva dhammassavanaṃ na gacchati, sarabhaññaṃ na bhaṇati, dhammakathaṃ na katheti, dhammassavanaggaṃ bhinditvā gacchati, vikkhitto vā anādaro vā nisīdati, natthetassa dhamme gāravo. Yo theranavamajjhimesu cittīkāraṃ na paccupaṭṭhāpeti, uposathāgāravitakkamāḷakādīsu kāyappāgabbhiyaṃ dasseti, yathāvuḍḍhaṃ na vandati, natthetassa saṅghe gāravo. Tisso sikkhā samādāya asikkhamānoyeva pana sikkhāya agāravoti veditabbo. Pamāde ca sativippavāse tiṭṭhamānoyeva appamādalakkhaṇaṃ abrūhayamāno appamāde agāravoti veditabbo. Tathā āmisappaṭisanthāraṃ dhammappaṭisanthāranti imaṃ duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akarontoyeva paṭisanthāre agāravoti veditabbo. Gāravaniddese vuttavipariyāyena attho veditabbo.



271. 现在在关于过失的章节中，为了阐明过失的数量，设定了“有多少过失”的问题，并以此作为目录，结合说明与不说明的方式进行了分类。
其中“有多少过失”是指目录和分类中所提到的过失问题。这一方式在第二部分也是如此。这里仅提到过失，作为总类的分类。关于“被驯服的事物”，是指对这些过失的驯服问题；“驯服即是驯服的平息”，这实际上是同一件事，驯服的事物即是被驯服的事物，这就是这里的字面意思。现在对于那些存在过失的情况，若不存在则没有，提出了“有多少尊重者”的两个问题。关于“被驯服的事物”，这是对那些尊重者的驯服问题。由于这些过失并不被称为过失，所以“有多少损失”是对这些过失的损失性质的提问。“有多少过失的起因”是对这些过失的起因进行提问。关于争议的根源和附属争议，这是指“争议事项和附属争议事项”的提问。关于“应当具备的法”，是对争议和附属争议的缺失法进行提问。关于“分裂的事物”，这是指“导致分裂的事项”等等的提问。关于事项的起因，则是对分裂的事物的存在所引起的法进行提问。关于“平息”，则是对这些的平息法进行提问。五个过失是根据目录所提到的。七个则是根据分类所提到的。
“这些人因这些事情而欢愉”，指的是欢愉；“极度的欢愉”则是欢愉的极致。“没有这些人而欢愉”是指离开欢愉。“各自各自地离开”是指个别的离开。“恨是消灭”的意思是“恨的消除”。“这些过失之类的事情不会被做”是指不作为。如果因这些而产生过失，反而应当避免。“关于过失的范围”是指关于过失的定义。“如是过失因这些定义而受损”是指因这些定义而受到的损失。“关于这些过失的定义”是此处的定义。
“对佛陀的尊重者”是指对于佛陀的尊重者，如果不去供养佛陀的教法，或在涅槃后不去供养圣地，不去礼拜圣地或菩提树，或在圣地的聚集中没有适当的行为，那么此人就应当被认为对佛陀没有尊重。而如果他仅仅能够听法而不去听法，或不去诵经，不去讲法，或在听法的过程中打断，或心不在焉或不尊重地坐着，那么此人就应当被认为对法没有尊重。如果他在长者和中间者的聚集中不去恭敬，或在斋戒房的思维中表现出轻慢的态度，不如其所应有的去礼拜，那么此人就应当被认为对僧团没有尊重。持有三种戒律而不学习的人，显然应当被认为对戒律没有尊重。若在放纵和失去正念的情况下，保持着少许的正念特征，而不显露出正念的特征，则应当被认为对戒律没有尊重。同样地，对于物质的交往和法的交往，这两种交往都不应当被做，因而应当被认为对交往没有尊重。关于尊重的定义，所述的意义应当被理解。

272. Vivādamūlaniddese ‘‘sattharipi agāravo’’tiādīnaṃ buddhe agāravādīsu vuttanayeneva attho veditabbo. Appatissoti anīcavutti; na satthāraṃ jeṭṭhakaṃ katvā viharati. Ajjhattaṃ vāti attano santāne vā attano pakkhe vā; sakāya parisāyāti attho. Bahiddhā vāti parasantāne vā parapakkhe vā. Tatra tumheti tasmiṃ ajjhattabahiddhābhede saparasantāne vā saparaparisāya vā. Pahānāya vāyameyyāthāti mettābhāvanādīhi nayehi pahānatthaṃ vāyameyyātha; mettābhāvanādinayena hi taṃ ajjhattampi bahiddhāpi pahīyati. Anavassavāyāti appavattibhāvāya.

Sandiṭṭhiparāmāsīti sakameva diṭṭhiṃ parāmasati; yaṃ attanā diṭṭhigataṃ gahitaṃ, idameva saccanti gaṇhāti . Ādhānaggāhīti daḷhaggāhī.

273. Anuvādamūlaniddeso kiñcāpi vivādamūlaniddeseneva samāno, atha kho aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya vivadantānaṃ kodhūpanāhādayo vivādamūlāni. Tathā vivadantā pana sīlavipattiādīsu aññataravipattiṃ āpajjitvā ‘‘asuko bhikkhu asukaṃ nāma vipattiṃ āpanno’’ti vā, ‘‘pārājikaṃ āpannosi, saṅghādisesaṃ āpannosī’’ti vā anuvadanti. Evaṃ anuvadantānaṃ kodhūpanāhādayo anuvādamūlānīti ayamettha viseso.



272. 在争议根源的解释中，"即使对于导师也没有尊重"等，应当按照之前关于对佛陀缺乏尊重的方式来理解。"不顺从"是指行为低下；不以导师为最尊贵而生活。"在内在"是指在自己的内心或自己的阵营；意思是在自己的集会中。"在外在"是指在他人的内心或他人的阵营。"在你们那里"是指在内在和外在的区分中，或在他人的内心或他人的集会中。"应当努力去除"是指应当通过慈悲修习等方式努力去除；通过慈悲修习等方式，这种（问题）无论在内在还是外在都可以被去除。"不渗透"是指不发生。
"执著于所见"是指执著于自己的见解；他所把握的、自己认为的见解，就执著于"这才是真理"。"坚持执著"是指坚定地执著。
273. 附属争议的解释虽然与争议根源的解释相同，但是基于十八种分裂的事物，争论者的愤怒和怨恨等是争议的根源。这些争论者通过犯某种过失，如戒律的缺陷等，说："某位比丘犯了某种过失"，或"你犯了波罗夷罪，或僧残罪"而进行指责。这些指责者的愤怒和怨恨等是附属争议的根源，这就是这里的区别。

274. Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyoti ayaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti, te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti. Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya ekībhāvāya ca saṃvattati.

Mettaṃ vacīkammantiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.

Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.

Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni sīlāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.


274. Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyoti ayaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti, te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti. Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya ekībhāvāya ca saṃvattati.

Mettaṃ vacīkammantiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.

Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.

Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni sīlāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.


274. Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyoti ayaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti, te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti. Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya ekībhāvāya ca saṃvattati.

Mettaṃ vacīkammantiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.

Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.

Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni sīlāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.


274. Sāraṇīyadhammaniddese mettacittena kataṃ kāyakammaṃ mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Āvi ceva raho cāti sammukhā ca parammukhā ca. Tattha navakānaṃ cīvarakammādīsu sahāyabhāvagamanaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Therānaṃ pana pādadhovanabījanavātadānādibhedampi sabbaṃ sāmīcikammaṃ sammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ubhayehipi dunnikkhittānaṃ dārubhaṇḍādīnaṃ tesu avamaññaṃ akatvā attanā dunnikkhittānaṃ viya paṭisāmanaṃ parammukhā mettaṃ kāyakammaṃ nāma. Ayampi dhammo sāraṇīyoti ayaṃ mettākāyakammasaṅkhāto dhammo saritabbo satijanako; yo naṃ karoti, taṃ puggalaṃ; yesaṃ kato hoti, te pasannacittā ‘‘aho sappuriso’’ti anussarantīti adhippāyo. Piyakaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ piyaṃ karoti. Garukaraṇoti taṃ puggalaṃ sabrahmacārīnaṃ garuṃ karoti. Saṅgahāyātiādīsu sabrahmacārīhi saṅgahetabbabhāvāya. Tehi saddhiṃ avivādāya samaggabhāvāya ekībhāvāya ca saṃvattati.

Mettaṃ vacīkammantiādīsu devatthero tissattheroti evaṃ paggayha vacanaṃ sammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Vihāre asante pana taṃ paṭipucchantassa ‘‘kuhiṃ amhākaṃ devatthero, kuhiṃ amhākaṃ tissatthero, kadā nu kho āgamissatī’’ti evaṃ mamāyanavacanaṃ parammukhā mettaṃ vacīkammaṃ nāma. Mettāsinehasiniddhāni pana nayanāni ummīletvā pasannena mukhena olokanaṃ sammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma. ‘‘Devatthero tissatthero arogo hotu, appābādho’’ti samannāharaṇaṃ parammukhā mettaṃ manokammaṃ nāma.

Appaṭivibhattabhogīti neva āmisaṃ paṭivibhajitvā bhuñjati, na puggalaṃ. Yo hi ‘‘ettakaṃ paresaṃ dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmi, ettakaṃ vā asukassa ca asukassa ca dassāmi, ettakaṃ attanā bhuñjissāmī’’ti vibhajitvā bhuñjati, ayaṃ paṭivibhattabhogī nāma. Ayaṃ pana evaṃ akatvā ābhataṃ piṇḍapātaṃ therāsanato paṭṭhāya datvā gahitāvasesaṃ bhuñjati. ‘‘Sīlavantehī’’ti vacanato dussīlassa adātumpi vaṭṭati, sāraṇīyadhammapūrakena pana sabbesaṃ dātabbamevāti vuttaṃ. Gilāna-gilānupaṭṭhāka-āgantuka-gamikacīvarakammādipasutānaṃ viceyya dātumpi vaṭṭati. Na hi ete vicinitvā dentena puggalavibhāgo kato hoti, īdisānañhi kicchalābhattā viseso kātabboyevāti ayaṃ karoti.

Akhaṇḍānītiādīsu yassa sattasu āpattikkhandhesu ādimhi vā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya khaṇḍaṃ nāma. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāṭako viya chiddaṃ nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyaṃ vā kucchiyaṃ vā uṭṭhitena visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabinduvicitrā gāvī viya kammāsaṃ nāma hoti. Yassa pana sabbena sabbaṃ abhinnāni sīlāni, tassa tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni nāma honti. Tāni panetāni bhujissabhāvakaraṇato bhujissāni. Viññūhi pasatthattā viññuppasatthāni. Taṇhādiṭṭhīhi aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni. Upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā saṃvattayantīti samādhisaṃvattanikānīti vuccanti. Sīlasāmaññagato viharatīti tesu tesu disābhāgesu viharantehi kalyāṇasīlehi bhikkhūhi saddhiṃ samānabhāvūpagatasīlo viharati.



#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是完整翻译：
274. 在《友爱法详解》中，以慈心所做的身业称为慈身业。公开地和秘密地，面对面和背后。在这里，对于新人们在衣服制作等事务中的同伴前往，这是面对面的慈身业。对于长老们，如洗脚、扇风、送风等各种恰当的工作，这是面对面的慈身业。对于双方丢弃的木器物品等，不轻视它们，像自己丢弃的那样整理，这是背后的慈身业。这法应被忆念，因为这被称为慈身业的法是应被记忆的、能生起亲近感的；做这事的人，那些受益的人心生欢喜，说："啊，这是善人"，这是其意图。使之可爱是使这个人对同修变得可爱。使之尊重是使这个人对同修变得尊重。在"帮助"等处，是为了被同修所帮助。它导致与他们和睦、和合、趋于统一。
慈语业等处，如"德瓦长老蒂萨长老"，这样明确地说，是面对面的慈语业。当在寺院不在时，询问者说："我们的德瓦长老在哪里，我们的蒂萨长老在哪里，他们什么时候会来？"这样带有执着的语言，是背后的慈语业。以慈、亲近、柔和的目光睁开眼睛，以欢喜的面容观察，是面对面的慈意业。"愿德瓦长老蒂萨长老无病，少病"，这样祝福，是背后的慈意业。
未分配享用，即不分配物质而享用，也不分配给个人。谁若说："我将给予他人这么多，我自己将享用这么多，或给予某某这么多，我自己将享用这么多"，这被称为分配享用。但这人不这样做，而是从长老座位开始给予所带来的食物，并享用剩余部分。从"善人们"的说法来看，即使给不道德者也是允许的，但根据圆满友爱法的说法，应该给予所有人。对于生病者、照顾病人者、访客、旅行者、衣服制作等忙碌者，可以斟酌给予。因为给予时不是按人分配，对于这样的情况，应该区分对待。
在"不破坏"等处，对于某人的七种违犯类别中，在开头或结尾处戒律被破坏，那么他的戒就像被割破的衣服边缘一样破损。若在中间被破坏，则像衣服中间被撕裂一样有缺口。若按顺序破坏两三处，则像牛背上或腹部有不同颜色、像黑夜等颜色的斑点。若中间断续破坏，则像牛身上有不同颜色的点点斑纹。若所有戒律完全未破坏，则这些戒律被称为完整、无缺、无斑、无污。这些因能产生强健性而称为强健的。因受智者赞许而称为智者赞许的。因未被渴爱和见解染污而称为未染污的。能导向近行定或安止定，故称为导向定的。以戒的共同性而住，即与在各方向住的具有美德的比丘们保持同等戒行而住。


Yāyaṃ diṭṭhīti maggasampayuttā sammādiṭṭhi. Ariyāti niddosā. Niyyātīti niyyānikā. Takkarassāti yo tathākārī hoti, tassa. Dukkhakkhayāyāti sabbadukkhassa khayatthaṃ. Sesaṃ yāva samathabhedapariyosānā uttānatthameva.

Katipucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Khandhakapucchāvāro

Pucchāvissajjanāvaṇṇanā

320.Upasampadaṃpucchissanti upasampadakkhandhakaṃ pucchissaṃ. Sanidānaṃ saniddesanti nidānena ca niddesena ca saddhiṃ pucchissāmi. Samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyoti yāni tattha samukkaṭṭhāni uttamāni padāni vuttāni, tesaṃ samukkaṭṭhapadānaṃ uttamapadānaṃ saṅkhepato kati āpattiyo hontīti. Yena yena hi padena yā yā āpatti paññattā, sā sā tassa tassa padassa āpattīti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘samukkaṭṭhapadānaṃ kati āpattiyo’’ti. Dve āpattiyoti ūnavīsativassaṃ upasampādentassa pācittiyaṃ, sesesu sabbapadesu dukkaṭaṃ.

Tissoti ‘‘nassantete vinassantete, ko tehi attho’’ti bhedapurekkhārānaṃ uposathakaraṇe thullaccayaṃ, ukkhittakena saddhiṃ uposathakaraṇe pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ uposathakkhandhake tisso āpattiyo. Ekāti vassūpanāyikakkhandhake ekā dukkaṭāpattiyeva.

Tissoti bhedapurekkhārassa pavārayato thullaccayaṃ, ukkhittakena saddhiṃ pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ pavāraṇākkhandhakepi tisso āpattiyo.

Tissoti vacchatariṃ uggahetvā mārentānaṃ pācittiyaṃ, rattena cittena aṅgajātachupane thullaccayaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ cammasaṃyuttepi tisso āpattiyo. Bhesajjakkhandhakepi samantā dvaṅgule thullaccayaṃ, bhojjayāguyā pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti evaṃ tisso āpattiyo.

Kathinaṃ kevalaṃ paññattimeva, natthi tattha āpatti. Cīvarasaṃyutte kusacīravākacīresu thullaccayaṃ, atirekacīvare nissaggiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā tisso āpattiyo.

Campeyyake ekā dukkaṭāpattiyeva. Kosambaka-kammakkhandhaka-pārivāsikasamuccayakkhandhakesupi ekā dukkaṭāpattiyeva.

Samathakkhandhake chandadāyako khiyyati, khiyyanakaṃ pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā dve āpattiyo. Khuddakavatthuke attano aṅgajātaṃ chindati, thullaccayaṃ, romaṭṭhe pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā tisso āpattiyo. Senāsanakkhandhake garubhaṇḍavissajjane thullaccayaṃ, saṅghikā vihārā nikkaḍḍhane pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti imā tisso āpattiyo.

Saṅghabhedebhedakānuvattakānaṃ thullaccayaṃ, gaṇabhojane pācittiyanti imā dve āpattiyo. Samācāraṃ pucchissanti vutte vattakkhandhake ekā dukkaṭāpattiyeva. Sā sabbavattesu anādariyena hoti. Tathā pātimokkhaṭṭhapane. Bhikkhunikkhandhake appavāraṇāya pācittiyaṃ, sesesu dukkaṭanti dve āpattiyo. Pañcasatikasattasatikesu kevalaṃ dhammo saṅgahaṃ āropito, natthi tattha āpattīti.

Khandhakapucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekuttarikanayo

Ekakavāravaṇṇanā



以下是完整翻译：
这是指与道相连的正见。"圣"意指无缺陷。"引导"意指能引导。对于像这样行事的人来说。为了完全消灭一切苦。其余部分直到调解结束都是显而易见的意思。
问答部分描述结束。
蕴章问答部分
问答解释
320. 我将询问具足戒（upsampadā）。我将询问具足戒蕴章。连同根源和解释一起询问。关于最高等级的条款，有多少违犯？即在那里被说到的最高等级、最卓越的条款，概括地说，这些最高等级、最卓越的条款会有多少违犯？因为用哪个条款宣布了哪个违犯，那个违犯就归属于哪个条款。因此说"最高等级条款有多少违犯"。两个违犯：对于不满二十岁授具足戒，有一个波逸提；在其他所有条款中，有一个恶作。
对于蒂萨：在举行布萨时，对于破坏者，有一个重罪；与被驱逐者一起举行布萨，有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样在布萨蕴章中有三个违犯。一个：在雨季入住蕴章中，只有一个恶作违犯。
对于蒂萨：对于破坏者举行自恣，有一个重罪；与被驱逐者一起，有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样在自恣蕴章中也有三个违犯。
对于蒂萨：捕捉并杀害鼠类，有一个波逸提；夜间怀着邪念触摸生殖器，有一个重罪；在其他情况下，有一个恶作，这样在皮革相关蕴章中有三个违犯。在药品蕴章中，周围两指处有一个重罪；对于粥食，有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样有三个违犯。
迦提那（Kathina）只是一个规定，那里没有违犯。在衣服相关蕴章中，草衣和树皮衣有一个重罪；多余的衣服有一个捨堕；在其他情况下，有一个恶作，这样有三个违犯。
在旃蒲耶（Campeyyaka）中，只有一个恶作违犯。在拘萨罗（Kosambaka）、业蕴章、补习期集合蕴章中，也只有一个恶作违犯。
在调解蕴章中，给予意愿者受责备，责备为波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样有两个违犯。在小事蕴章中，切断自己的生殖器，有一个重罪；在毛发处，有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样有三个违犯。在住处蕴章中，处理贵重物品有一个重罪；从僧伽住处驱逐，有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样有三个违犯。
对于破坏僧伽的破坏者和追随者，有一个重罪；在集体用餐时，有一个波逸提，这样有两个违犯。在被问及行为时，在行为蕴章中，只有一个恶作违犯。这在所有行为中都是由于不敬。同样在保持波罗提木叉（Pātimokkha）时。在比丘尼蕴章中，不自恣有一个波逸提；在其他情况下，有一个恶作，这样有两个违犯。在五百和七百（集会）中，只是法被包含，那里没有违犯。
蕴章问答部分描述结束。
一以上方法
单一情况描述

321.Āpattikarādhammā jānitabbātiādimhi ekuttarikanaye āpattikarā dhammā nāma cha āpattisamuṭṭhānāni. Etesañhi vasena puggalo āpattiṃ āpajjati, tasmā ‘‘āpattikarā’’ti vuttā. Anāpattikarā nāma satta samathā. Āpatti jānitabbāti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade ca vibhaṅge ca vuttā āpatti jānitabbā. Anāpattīti ‘‘anāpatti bhikkhu asādiyantassā’’tiādinā nayena anāpatti jānitabbā. Lahukāti lahukena vinayakammena visujjhanato pañcavidhā āpatti. Garukāti garukena vinayakammena visujjhanato saṅghādisesā āpatti. Kenaci ākārena anāpattibhāvaṃ upanetuṃ asakkuṇeyyato pārājikāpatti ca. Sāvasesāti ṭhapetvā pārājikaṃ sesā. Anavasesāti pārājikāpatti. Dve āpattikkhandhā duṭṭhullā; avasesā aduṭṭhullā. Sappaṭikammadukaṃ sāvasesadukasadisaṃ. Desanāgāminidukaṃ lahukadukasaṅgahitaṃ.

Antarāyikāti sattapi āpattiyo sañcicca vītikkantā saggantarāyañceva mokkhantarāyañca karontīti antarāyikā. Ajānantena vītikkantā pana paṇṇattivajjāpatti neva saggantarāyaṃ na mokkhantarāyaṃ karotīti anantarāyikā. Antarāyikaṃ āpannassāpi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāya suddhipattassa sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhitassa ca avārito saggamokkhamaggoti. Sāvajjapaññattīti lokavajjā. Anavajjapaññattīti paṇṇattivajjā. Kiriyato samuṭṭhitā nāma yaṃ karonto āpajjati pārājikāpatti viya. Akiriyatoti yaṃ akaronto āpajjati, cīvaraanadhiṭṭhānāpatti viya. Kiriyākiriyatoti yaṃ karonto ca akaronto ca āpajjati, kuṭikārāpatti viya.

Pubbāpattīti paṭhamaṃ āpannāpatti. Aparāpattīti pārivāsikādīhi pacchā āpannāpatti. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma mūlavisuddhiyā antarāpatti. Aparāpattīnaṃ antarāpatti nāma agghavisuddhiyā antarāpatti. Kurundiyaṃ pana ‘‘pubbāpatti nāma paṭhamaṃ āpannā. Aparāpatti nāma mānattārahakāle āpannā. Pubbāpattīnaṃ antarāpatti nāma parivāse āpannā. Aparāpattīnaṃ antarāpatti nāma mānattacāre āpannā’’ti vuttaṃ. Idampi ekena pariyāyena yujjati.

Desitā gaṇanūpagā nāma yā dhuranikkhepaṃ katvā puna na āpajjissāmīti desitā hoti. Agaṇanūpagā nāma yā dhuranikkhepaṃ akatvā saussāheneva cittena aparisuddhena desitā hoti. Ayañhi desitāpi desitagaṇanaṃ na upeti. Aṭṭhame vatthusmiṃ bhikkhuniyā pārājikameva hoti. Paññatti jānitabbātiādīsu navasu padesu paṭhamapārājikapucchāya vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.

Thullavajjāti thulladose paññattā garukāpatti. Athullavajjāti lahukāpatti. Gihipaṭisaṃyuttāti sudhammattherassa āpatti, yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti, avasesā na gihipaṭisaṃyuttā. Pañcānantariyakammāpatti niyatā, sesā aniyatā. Ādikaroti sudinnattherādi ādikammiko. Anādikaroti makkaṭisamaṇādi anupaññattikārako. Adhiccāpattiko nāma yo kadāci karahaci āpattiṃ āpajjati. Abhiṇhāpattiko nāma yo niccaṃ āpajjati.

Codako nāma yo vatthunā vā āpattiyā vā paraṃ codeti. Yo pana evaṃ codito ayaṃ cuditako nāma. Pañcadasasu dhammesu appatiṭṭhahitvā abhūtena vatthunā codento adhammacodako nāma, tena tathā codito adhammacuditako nāma. Vipariyāyena dhammacodakacuditakā veditabbā. Micchattaniyatehi vā sammattaniyatehi vā dhammehi samannāgato niyato, viparīto aniyato.


这是指应知的违犯法，意指六种违犯的根源。正因如此，因这些原因，个人会犯下违犯，因此被称为“违犯者”。而不犯者则是七种善法。违犯应知，指的是在各个戒条及其解释中所述的违犯。无违犯则是指“无违犯的比丘不受影响”等等的方式应知无违犯。轻微者是指通过轻微的戒律行为而清净的五种违犯。严重者是指通过严重的戒律行为而清净的僧伽余下的违犯。以任何方式无法使其无违犯的，甚至包括破戒的违犯。剩余的则是指除掉破戒的余下部分。两个违犯的类别是恶劣的；其余的则是非恶劣的。带有完整行为的属于有余的恶劣行为。教导的结果是轻微的恶劣行为。
障碍者是指七种违犯相聚而产生的，造成了天界障碍和解脱障碍的，称为障碍者。因无知而产生的违犯，既不造成天界障碍，也不造成解脱障碍，因此称为非障碍者。即使陷入障碍，讲解教法后从讲解教法中起身，站在清净的沙门地位上，亦可获得天界和解脱的道路。所谓的有罪的定义是世俗的。无罪的定义是规定的。因行为而生的，称为因行为而生的，像破戒的违犯一样。因不行为而生的，称为因不行为而生的，像衣物未被覆盖的违犯一样。因行为与不行为而生的，称为因行为与不行为而生的，像小屋的违犯一样。
先前的违犯是指首次犯下的违犯。后来的违犯是指由居住者等后来的违犯。先前违犯的中间违犯是指因根本清净而产生的中间违犯。后来的违犯的中间违犯是指因价值清净而产生的中间违犯。在库伦地（Kurundiya）中，称为“先前违犯是首次违犯。后来的违犯是在被看作人时的违犯。先前违犯的中间违犯是指在居住时的违犯。后来的违犯的中间违犯是指在被看作人时的违犯”，这样说也是合适的。
被教导的属于有计算的，是指经过艰难的承诺后不再犯的。未被计算的属于无计算的，是指未经艰难的承诺，轻松的心态下未清净的教导。因为这教导也未涉及教导的计算。在第八个对象中，女性的破戒就是。应知的定义等处，依照首次破戒的询问方式进行解释。
"重罪"是指重大的过失，规定为重罪。轻罪是指轻微的违犯。与家庭相关的，是指与善法长老的违犯，以及对法的否定的违犯，其余的则与家庭无关。五种障碍的行为是固定的，其余的则是不固定的。开端者是指善法长老等的开端行为者。不开端者是指像猴子一样的修行者，未规定的行为者。被称为有极端的违犯者，指的是任何时候犯下违犯的人。被称为常常犯者，指的是经常犯下违犯的人。
引导者是指通过对象或违犯而引导他人。若他人被如此引导，则称为被引导者。对于十五种法，若不持有而以没有的对象引导他，则称为不法引导者，因此被如此引导的称为不法被引导者。反之，法引导者和被法引导者应被理解为。无论是错误的定义还是正确的定义，若与法相结合则是固定的，反之则是不固定的。


Sāvakā bhabbāpattikā nāma, buddhā ca paccekabuddhā ca abhabbāpattikā nāma. Ukkhepanīyakammakato ukkhittako nāma, avasesacatubbidhatajjanīyādikammakato anukkhittako nāma. Ayañhi uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā dhammaparibhogaṃ vā āmisaparibhogaṃ vā na kopeti. ‘‘Mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, dūsako nāsetabbo, kaṇṭako samaṇuddeso nāsetabbo’’ti evaṃ liṅgadaṇḍakamma-saṃvāsanāsanāhi nāsitabbo nāsitako nāma. Sesā sabbe anāsitakā. Yena saddhiṃ uposathādiko saṃvāso atthi, ayaṃ samānasaṃvāsako, itaro nānāsaṃvāsako. So kammanānāsaṃvāsako laddhinānāsaṃvāsakoti duvidho hoti. Ṭhapanaṃ jānitabbanti ‘‘ekaṃ bhikkhave adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapana’’ntiādinā nayena vuttaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ jānitabbanti attho.

Ekakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Dukavāravaṇṇanā



以下是完整翻译：
弟子们被称为可能犯错者，而佛陀和独觉佛则被称为不可能犯错者。从被驱逐的行为中，被称为被驱逐者；从其余四种训诫等行为中，被称为未被驱逐者。这样的人不会扰乱布萨、自恣、法的享用或物质的享用。"应该摧毁美蒂耶比丘尼，应该摧毁犯错者，应该摧毁刺（破坏者）沙门弟子"，通过这种标记、惩罚行为、共住和驱逐而被摧毁的，称为被摧毁者。其余所有人都是未被摧毁者。与谁有布萨等共住，谁就是同住者，另一个则是异住者。他可以是因行为的异住者，也可以是因见解的异住者。应知停止，意指如"诸比丘，停止一个不正法的波罗提木叉"等方式所说的停止波罗提木叉应被了知。
单一情况描述结束。
双重情况描述。

322. Dukesu sacittakā āpatti saññāvimokkhā, acittakā nosaññāvimokkhā. Laddhasamāpattikassa āpatti nāma bhūtārocanāpatti, aladdhasamāpattikassa āpatti nāma abhūtārocanāpatti. Saddhammapaṭisaññuttā nāma padasodhammādikā, asaddhammapaṭisaññuttā nāma duṭṭhullavācāpatti. Saparikkhārapaṭisaññuttā nāma nissaggiyavatthuno anissajjitvā paribhoge, pattacīvarānaṃ nidahane, kiliṭṭhacīvarānaṃ adhovane, malaggahitapattassa apacaneti evaṃ ayuttaparibhoge āpatti. Paraparikkhārapaṭisaññuttā nāma saṅghikamañcapīṭhādīnaṃ ajjhokāse santharaṇaanāpucchāgamanādīsu āpajjitabbā āpatti. Sapuggalapaṭisaññuttā nāma ‘‘mudupiṭṭhikassa lambissa ūrunā aṅgajātaṃ pīḷentassā’’tiādinā nayena vuttāpatti. Parapuggalapaṭisaññuttā nāma methunadhammakāyasaṃsaggapahāradānādīsu vuttāpatti, ‘‘sikharaṇīsī’’ti saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpajjati, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti musā bhaṇanto lahukaṃ. Abhūtārocane musā bhaṇanto garukaṃ. Bhūtārocane saccaṃ bhaṇanto lahukaṃ.

‘‘Saṅghakammaṃ vaggaṃ karissāmī’’ti antosīmāya ekamante nisīdanto bhūmigato āpajjati nāma. Sace pana aṅgulimattampi ākāse tiṭṭheyya, na āpajjeyya, tena vuttaṃ ‘‘no vehāsagato’’ti. Vehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdanto vehāsagatoāpajjati nāma. Sace pana taṃ bhūmiyaṃ paññāpetvā nipajjeyya na āpajjeyya, tena vuttaṃ – ‘‘no bhūmigato’’ti. Gamiyo gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto nikkhamanto āpajjati nāma, no pavisanto. Āgantuko āgantukavattaṃ apūretvā sachattupāhano pavisanto pavisanto āpajjati nāma, no nikkhamanto.

Ādiyantoāpajjati nāma bhikkhunī atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyamānā; dubbaṇṇakaraṇaṃ anādiyitvā cīvaraṃ paribhuñjanto pana anādiyanto āpajjati nāma. Mūgabbatādīni titthiyavattāni samādiyanto samādiyanto āpajjati nāma. Pārivāsikādayo pana tajjanīyādikammakatā vā attano vattaṃ asamādiyantā āpajjanti, te sandhāya vuttaṃ ‘‘atthāpatti na samādiyanto āpajjatī’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbanto vejjakammabhaṇḍāgārikakammacittakammādīni vā karonto karonto āpajjati nāma. Upajjhāyavattādīni akaronto akaronto āpajjati nāma. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadamāno dento āpajjati nāma. Saddhivihārikaantevāsikānaṃ cīvarādīni adento adento āpajjati nāma. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ gaṇhanto paṭiggaṇhanto āpajjati nāma. ‘‘Na bhikkhave ovādo na gahetabbo’’ti vacanato ovādaṃ agaṇhanto na paṭiggaṇhanto āpajjati nāma.

Nissaggiyavatthuṃ anissajjitvā paribhuñjanto paribhogena āpajjati nāma. Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmayamānā aparibhogena āpajjati nāma. Sahagāraseyyaṃ rattiṃ āpajjati nāma, no divā, dvāraṃ asaṃvaritvā paṭisallīyanto divā āpajjati, no rattiṃ. Ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamesu vuttaāpattiṃ āpajjanto aruṇugge āpajjati nāma, pavāretvā bhuñjanto na aruṇugge āpajjati nāma.


有意识的违犯是指有意识的违犯，无意识的违犯是指无意识的违犯。获得定的违犯是指有真实的光明的违犯，未获得定的违犯是指无真实的光明的违犯。正法相关的违犯是指与言语等相关的违犯，非正法相关的违犯是指恶劣的言语的违犯。与具备条件的相关的违犯是指未放弃无所依赖的物品而使用、对乞讨衣物的处理、对肮脏衣物的放置、对污垢附着的物品的丢弃等不当使用的违犯。与他人条件的相关的违犯是指在僧团的坐垫等上面不询问而坐下的违犯。与个人相关的违犯是指“如果用手压住湿布的底部，压迫身体的部位”等等的违犯。与他人相关的违犯是指在性行为中与他人接触的违犯，“若说真理则犯重罪”，若说谎言则犯轻罪。在真实的光明中说真理则犯轻罪。
“我将进行僧团事务”时，坐在地面上，处于某个边界内的，称为在地面上犯下的违犯。如果手指有一点悬空，则不算犯下，因此说“不是在空中”。在悬空小屋中，若坐在支撑的垫子或座位上，则称为在空中犯下的违犯。如果在地面上明确地躺下，则不算犯下，因此说“不是在地面上”。在行走时未填满行走的责任，离开时犯下的，称为犯下的，而不是进入时。来访者在未填满来访的责任，真诚地进入时，称为犯下的，而不是离开时。
若比丘在深水中洗净衣物，且不洗净衣物而使用衣物，则称为未犯下的。若比丘在洗净衣物时不洗净衣物而使用，则称为犯下的。若比丘在洗净衣物时洗净衣物，称为犯下的。若比丘在洗净衣物时不洗净衣物而使用，则称为犯下的。若比丘在洗净衣物时不洗净衣物而使用，则称为犯下的。若比丘在洗净衣物时不洗净衣物而使用，则称为犯下的。
若比丘未放弃物品而使用，则称为犯下的。若在五天内未遵守僧团的行为，则称为犯下的。若在夜间与他人共用床铺，则称为犯下的，而白天则不算。若在一个月内超过十七次，则称为犯下的，而在不超过十七次时则不算。


Bhūtagāmañceva aṅgajātañca chindanto chindanto āpajjati nāma, kese vā nakhe vā na chindanto na chindanto āpajjati nāma. Āpattiṃ chādento chādento āpajjati nāma, ‘‘tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ, natveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya āpatti dukkaṭassā’’ti imaṃ pana āpattiṃ na chādento āpajjati nāma. Kusacīrādīni dhārento dhārento āpajjati nāma, ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti imaṃ āpattiṃ na dhārento āpajjati nāma.

‘‘Attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karotī’’ti ekasīmāyaṃ dvīsu saṅghesu nisinnesu ekasmiṃ pakkhe nisīditvā parapakkhassa laddhiṃ gaṇhanto yasmiṃ pakkhe nisinno tesaṃ attanāva attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti nāma. Yesaṃ santike nisinno tesaṃ gaṇapūrako hutvā kammaṃ kopeti, itaresaṃ hatthapāsaṃ anāgatattā. Samānasaṃvāsakepi eseva nayo. Yesañhi so laddhiṃ roceti, tesaṃ samānasaṃvāsako hoti, itaresaṃ nānāsaṃvāsako. Satta āpattiyo satta āpattikkhandhāti āpajjitabbato āpattiyo, rāsaṭṭhena khandhāti evaṃ dveyeva nāmāni hontīti nāmavasena dukaṃ dassitaṃ. Kammena vā salākaggāhena vāti ettha uddeso ceva kammañca ekaṃ, vohāro ceva anussāvanā ca salākaggāho ca ekaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pubbabhāgā, kammañceva uddeso ca pamāṇaṃ.

Addhānahīno nāma ūnavīsativasso. Aṅgahīno nāma hatthacchinnādibhedo. Vatthuvipanno nāma paṇḍako tiracchānagato ubhatobyañjanako ca. Avasesā theyyasaṃvāsakādayo aṭṭha abhabbapuggalā karaṇadukkaṭakā nāma. Dukkaṭakiriyā dukkaṭakammā, imasmiṃyeva attabhāve katena attano kammena abhabbaṭṭhānaṃ pattāti attho. Aparipūro nāma aparipuṇṇapattacīvaro. No ca yācati nāma upasampadaṃ na yācati. Alajjissa ca bālassa cāti alajjī sacepi tepiṭako hoti, bālo ca sacepi saṭṭhivasso hoti, ubhopi nissāya na vatthabbaṃ. Bālassa ca lajjissa cāti ettha bālassa ‘‘tvaṃ nissayaṃ gaṇhā’’ti āṇāyapi nissayo dātabbo, lajjissa pana yācantasseva. Sātisāranti sadosaṃ; yaṃ ajjhācaranto āpattiṃ āpajjati.

Kāyena paṭikkosanā nāma hatthavikārādīhi paṭikkosanā. Kāyena paṭijānātīti hatthavikārādīhi paṭijānāti. Upaghātikā nāma upaghātā. Sikkhūpaghātikā nāma sikkhūpaghāto. Bhogūpaghātikā nāma paribhogūpaghāto, tattha tisso sikkhā asikkhato sikkhūpaghātikāti veditabbā. Saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā dupparibhogaṃ bhuñjato bhogūpaghātikāti veditabbā. Dve venayikāti dve atthā vinayasiddhā. Paññattaṃ nāma sakale vinayapiṭake kappiyākappiyavasena paññattaṃ. Paññattānulomaṃ nāma catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbaṃ. Setughātoti paccayaghāto; yena cittena akappiyaṃ kareyya, tassa cittassāpi anuppādananti attho. Mattakāritāti mattāya pamāṇena karaṇaṃ; pamāṇe ṭhānanti attho. Kāyena āpajjatīti kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati; vacīdvārikaṃ vācāya. Kāyena vuṭṭhātīti tiṇavatthārakasamathe vināpi desanāya kāyeneva vuṭṭhāti; desetvā vuṭṭhahanto pana vācāya vuṭṭhāti. Abbhantaraparibhogo nāma ajjhoharaṇaparibhogo. Bāhiraparibhogo nāma sīsamakkhanādi.


在破坏生命体和身体器官时，不断地破坏，则称为犯下的，但若不剪发或指甲，则不称为犯下的。隐藏违犯时，不断地隐藏，则称为犯下的；但若不按照"应该用草或叶子遮盖而来，而不是赤身裸体而来，若有人这样来，则犯轻罪"的规定隐藏，则不称为犯下的。穿戴草编衣等时，不断地穿戴，则称为犯下的；但若不按照"比丘，你的钵应该被拿着直到破碎"的规定穿戴，则不称为犯下的。
当"自己使自己成为异住者"时，在同一界限内，两个僧团坐在一起，在一方坐下并接受另一方的见解，使自己成为那一方的异住者，称为自己使自己成为异住者。在他们面前坐下时，成为人数的填充者，扰乱另一方的行为，因为他们未在对方的手势范围内。对于同住者也是如此。对于他认可其见解的人，他是同住者；对于其他人，他是异住者。
七种违犯是七种违犯类别，因为可能犯下，所以称为违犯；因为是聚集的缘故，所以称为类别。因此仅有两个名称。无论是通过行为还是通过抽签，这里的陈述和行为是一体的，言语和宣告以及抽签是一体的，言语、宣告和抽签是前提，行为和陈述是标准。
行程不足者是指不到二十岁的人。肢体不全者是指断手等。对象有缺陷者是指被阉割者、堕入旁生道者和两性者。其余八种不适合的人，如盗窃共住等，称为行为轻罪。轻罪行为是指在同一生中因自己的行为而达到不适合的境地。不完整者是指衣钵不完整的人。不请求者是指不请求具足戒。无耻者和愚者，即使是精通三藏，或者即使是六十岁，都不应依靠。对于愚者和有耻者，愚者即使被命令"接受依止"也应给予依止，但有耻者只有在请求时才给予。
身体拒绝是指通过手势等拒绝。身体承认是指通过手势等承认。加害者是指加害。破坏学处者是指破坏学处。破坏享用者是指破坏享用，在此有三种学处，不学习者称为破坏学处。对于僧团或个人的不当享用，称为破坏享用。两种是根据戒律确立的意义。定义是指在整个戒律藏中按照可行与不可行而定义的。定义的顺应是指应该在四大原则中观察。障碍桥梁是指障碍因缘；意指不让产生不可行的心念。适度行为是指按照适当的尺度行事；意指在尺度的位置上。身体犯下是指通过身体门户犯下；通过语言门户用语言。身体起身是指在草覆盖的平息中，不通过教导也能仅凭身体起身；而教导后起身则通过语言起身。内部享用是指摄取。外部享用是指头部涂抹等。


Anāgataṃ bhāraṃ vahatīti atherova samāno therehi vahitabbaṃ bījanagāhadhammajjhesanādibhāraṃ vahati; taṃ nittharituṃ vīriyaṃ ārabhati. Āgataṃ bhāraṃ na vahatīti thero therakiccaṃ na karoti, ‘‘anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsituṃ, paraṃ vā ajjhesituṃ, anujānāmi bhikkhave therādheyyaṃ pātimokkha’’nti evamādi sabbaṃ parihāpetīti attho. Na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatīti na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyitvā karoti. Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatīti kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyitvā karoti. Etesaṃ dvinnaṃ divā ca ratto ca āsavā vaḍḍhantīti attho. Anantaradukepi vuttapaṭipakkhavasena attho veditabbo. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.

Dukavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Tikavāravaṇṇanā



未来的负担是指，像长者一样，若与长者们同在，则应承担种子、抓取物、学习等负担；为此，开始努力去解决。过去的负担则不应承担，长者不做长者的工作，“我允许比丘们与长者一起说法，或向他人学习，我允许比丘们遵循长者的波罗提木叉”，因此应放弃一切。不可忧虑的事情，不应忧虑后再去做。应忧虑的事情则不应忧虑后去做。这两者在白天和夜晚都应增长。应当理解的是，连带着不幸的事情也应如此。其余的内容因各处所述，故可略去。
双重情况描述结束。
三重情况描述。

323. Tikesu atthāpatti tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti atthi āpatti, yaṃ tiṭṭhante bhagavati āpajjatīti attho. Eseva nayo sabbattha. Tattha lohituppādāpattiṃ tiṭṭhante āpajjati. ‘‘Etarahi kho panānanda, bhikkhū aññamaññaṃ āvusovādena samudācaranti, na vo mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ, navakena, ānanda, bhikkhunā thero bhikkhū ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti vā samudācaritabbo’’ti vacanato theraṃ āvusovādena samudācaraṇapaccayā āpattiṃ parinibbute bhagavati āpajjati, no tiṭṭhante. Imā dve āpattiyo ṭhapetvā avasesā dharantepi bhagavati āpajjati, parinibbutepi.

Pavāretvā anatirittaṃ bhuñjanto āpattiṃ kāle āpajjati no vikāle. Vikālabhojanāpattiṃ pana vikāle āpajjati no kāle. Avasesā kāle ceva āpajjati vikāle ca. Sahagāraseyyaṃ rattiṃ āpajjati, dvāraṃ asaṃvaritvā paṭisallīyanaṃ divā. Sesā rattiñceva divā ca. ‘‘Dasavassomhi atirekadasavassomhī’’ti bālo abyatto parisaṃ upaṭṭhāpento dasavasso āpajjati no ūnadasavasso . ‘‘Ahaṃ paṇḍito byatto’’ti navo vā majjhimo vā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnadasavasso āpajjati no dasavasso. Sesā dasavasso ceva āpajjati ūnadasavasso ca. ‘‘Pañcavassomhī’’ti bālo abyatto anissāya vasanto pañcavasso āpajjati. ‘‘Ahaṃ paṇḍito byatto’’ti navako anissāya vasanto ūnapañcavasso āpajjati. Sesaṃ pañcavasso ceva āpajjati ūnapañcavasso ca. Anupasampannaṃ padasodhammaṃ vācento, mātugāmassa dhammaṃ desento evarūpaṃ āpattiṃ kusalacitto āpajjati, pārājika-sukkavissaṭṭhi-kāyasaṃsagga-duṭṭhulla-attakāmapāricariya-duṭṭhadosa-saṅghabhedapahāradāna-talasattikādibhedaṃ akusalacitto āpajjati, asañcicca sahagāraseyyādiṃ abyākatacitto āpajjati, yaṃ arahāva āpajjati, sabbaṃ abyākatacittova āpajjati, methunadhammādibhedamāpattiṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, duṭṭhadosādibhedaṃ dukkhavedanāsamaṅgī, yaṃ sukhavedanāsamaṅgī āpajjati, taṃyeva majjhatto hutvā āpajjanto adukkhamasukhavedanāsamaṅgī āpajjati.

Tayo paṭikkhepāti buddhassa bhagavato tayo paṭikkhepā. Catūsu paccayesu mahicchatā asantuṭṭhitā kilesasallekhanapaṭipattiyā agopāyanā, ime hi tayo dhammā buddhena bhagavatā paṭikkhittā. Appicchatādayo pana tayo buddhena bhagavatā anuññātā, tena vuttaṃ ‘‘tayo anuññātā’’ti.

‘‘Dasavassomhī’’ti parisaṃ upaṭṭhāpento ‘‘pañcavassomhī’’ti nissayaṃ agaṇhanto bālo āpajjati no paṇḍito, ūnadasavasso ‘‘byattomhī’’ti bahussutattā parisaṃ upaṭṭhāpento ūnapañcavasso ca nissayaṃ agaṇhanto paṇḍito āpajjati no bālo; avasesaṃ paṇḍito ceva āpajjati bālo ca. Vassaṃ anupagacchanto kāḷe āpajjati no juṇhe; mahāpavāraṇāya appavārento juṇhe āpajjati no kāḷe; avasesaṃ kāḷe ceva āpajjati juṇhe ca. Vassūpagamanaṃ kāḷe kappati no juṇhe; mahāpavāraṇāya pavāraṇā juṇhe kappati no kāḷe; sesaṃ anuññātakaṃ kāḷe ceva kappati juṇhe ca.


在三重情况中，佛陀在世时犯下的违犯是存在的，意指佛陀在世时可以犯下。这一原则适用于所有情况。在这里，在佛陀在世时犯下出血的违犯。因为有"现在，阿难，比丘们彼此用'阿夷'称呼，在我去世后不应如此，阿难，新比丘应该用'尊者'或'大德'称呼年长的比丘"的教导，所以在佛陀涅槃后，因用"阿夷"称呼年长比丘而犯下违犯，而非在世时。除了这两种违犯外，其余的在佛陀在世和涅槃后都可以犯下。
在布施后食用非剩余食物，在适当时间犯下违犯，不在不适当时间。在不适当时间食用则在不适当时间犯下违犯，不在适当时间。其余的在适当时间和不适当时间都可以犯下。在夜间与他人共用床铺，不关闭门户而独处是在白天。其余的在夜间和白天都可以。说"我已满十岁或超过十岁"的愚昧无知者在招待大众时，满十岁则犯下违犯，不满十岁则不犯。说"我聪明且有经验"的新比丘或中年比丘在招待大众时，不满十岁则犯下违犯，满十岁则不犯。其余的在满十岁和不满十岁时都可以犯下。
说"我已满五岁"的愚昧无知者独自居住则犯下违犯。说"我聪明且有经验"的新比丘独自居住则不满五岁而犯下违犯。其余的在满五岁和不满五岁时都可以犯下。
宣说未具足戒者的言语，向女性说法，善心者犯下这种违犯。对于波罗夷、遗精、身体接触、恶劣言语、自我满足、恶意、破坏僧团、攻击等类型的违犯，不善心者犯下。不经意的共床等，无记心者犯下。阿罗汉可以犯下的，都是无记心。对于性行为等类型的违犯，具有乐受者犯下。对于恶意等类型的，具有苦受者犯下。凡是具有乐受者犯下的，以中立心态犯下则是不苦不乐受。
佛陀有三种拒绝。在四种资具上，贪求、不满足、不修行烦恼的去除、不保护，这三种法被佛陀拒绝。少欲等三种则被佛陀允许，因此说"三种被允许"。
说"我已满十岁"在招待大众时，说"我已满五岁"而不接受依止的愚昧者则犯下违犯，不是智者。不满十岁，说"我有经验"因多闻而在招待大众时，不满五岁且不接受依止的智者则犯下违犯，不是愚者。其余的智者和愚者都可以犯下。不进入雨安居的在旱季犯下违犯，不在雨季。在大布施中不布施的在雨季犯下违犯，不在旱季。其余的在旱季和雨季都可以犯下。进入雨安居在旱季有效，不在雨季；大布施的布施在雨季有效，不在旱季；其余的在旱季和雨季都被允许。


Kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. ‘‘Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetu’’nti hi vuttaṃ. Atirekamāse sese gimhāne pariyesanto atirekaḍḍhamāse sese katvā nivāsento ca gimhe āpajjati nāma. Satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpento vasse āpajjati nāma. Pārisuddhiuposathaṃ vā adhiṭṭhānuposathaṃ vā karonto saṅgho āpajjati. Suttuddesañca adhiṭṭhānuposathañca karonto gaṇo āpajjati. Ekako suttuddesaṃ pārisuddhiuposathañca karonto puggalo āpajjati. Pavāraṇāyapi eseva nayo.

Saṅghuposatho ca saṅghapavāraṇā ca saṅghasseva kappati. Gaṇuposatho ca gaṇapavāraṇā ca gaṇasseva kappati. Adhiṭṭhānuposatho ca adhiṭṭhānapavāraṇā ca puggalasseva kappati. ‘‘Pārājikaṃ āpannomhī’’tiādīni bhaṇanto vatthuṃ chādeti na āpattiṃ, ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevi’’ntiādīni bhaṇanto āpattiṃ chādeti no vatthuṃ, yo neva vatthuṃ na āpattiṃ āroceti, ayaṃ vatthuñceva chādeti āpattiñca.

Paṭicchādetīti paṭicchādi. Jantāgharameva paṭicchādi jantāgharapaṭicchādi. Itarāsupi eseva nayo. Dvāraṃ pidahitvā antojantāghare ṭhitena parikammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Udake otiṇṇenāpi etadeva vaṭṭati. Ubhayattha khādituṃ bhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi sabbakappiyatāya paṭicchannena sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Vahantīti yanti niyyanti; nindaṃ vā paṭikkosaṃ vā na labhanti. Candamaṇḍalaṃ abbhāmahikādhūmarajarāhuvimuttaṃ vivaṭaṃyeva virocati, na tesu aññatarena paṭicchannaṃ. Tathā sūriyamaṇḍalaṃ, dhammavinayopi vivaritvā vibhajitvā desiyamānova virocati no paṭicchanno.

Aññena bhesajjena karaṇīyena aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati, na bhesajjena karaṇīyena bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, avasesaṃ āpattiṃ gilāno ceva āpajjati agilāno ca.

Anto āpajjati no bahīti anupakhajja seyyaṃ kappento anto āpajjati no bahi, bahiāpajjati no antoti saṅghikaṃ mañcādiṃ ajjhokāse santharitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, avasesaṃ pana anto ceva āpajjati bahi ca. Antosīmāyāti āgantuko āgantukavattaṃ adassetvā sachattupāhano vihāraṃ pavisanto upacārasīmaṃ okkantamattova āpajjati. Bahisīmāyāti gamiko dārubhaṇḍapaṭisāmanādigamikavattaṃ apūretvā pakkamanto upacārasīmaṃ atikkantamattova āpajjati. Avasesaṃ antosīmāya ceva āpajjati bahisīmāya ca. Sati vuḍḍhatare anajjhiṭṭho dhammaṃ bhāsanto saṅghamajjhe āpajjati nāma. Gaṇamajjhepi puggalasantikepi eseva nayo. Kāyena vuṭṭhātīti tiṇavatthārakasamathena vuṭṭhāti. Kāyaṃ acāletvā vācāya desentassa vācāya vuṭṭhāti. Vacīsampayuttaṃ kāyakiriyaṃ katvā desentassa kāyena vācāya vuṭṭhāti nāma. Saṅghamajjhe desanāgāminīpi vuṭṭhānagāminīpi vuṭṭhāti. Gaṇapuggalamajjhe pana desanāgāminīyeva vuṭṭhāti.


在卡提迦满月（十月满月）的最后一个波罗提跋日，预先选择并保留的雨季衣，在寒季穿着则犯下违犯。库伦迪耶（注：古代佛教学派）说："在卡提迦满月当天不取回的，在寒季犯下违犯"，这也说得很对。因为曾说"可以在四个月内确定，之后再选择"。在额外一个月的夏季寻找，在额外半个月后穿着则称为在夏季犯下违犯。当雨季衣存在时，赤身裸体淋雨则称为在雨季犯下违犯。僧团在做清净布萨或确定布萨时犯下违犯。集团在做经文诵读和确定布萨时犯下违犯。个人在做经文诵读和清净布萨时犯下违犯。布施也是如此。
僧团布萨和僧团布施只适用于僧团。集团布萨和集团布施只适用于集团。确定布萨和确定布施只适用于个人。说"我犯了波罗夷"等时，遮盖对象不遮盖违犯；说"我实践了性行为"等时，遮盖违犯不遮盖对象；既不揭示对象也不揭示违犯的，既遮盖对象又遮盖违犯。
遮盖者即遮盖。仅遮盖厕所即厕所遮盖。其他情况也是如此。关闭门户并站在厕所内部可以做准备。即使在水中也是如此。两处都不可以吃或享用。衣服遮盖因为完全允许，可以在遮盖处做一切。前行者即前进；不受到批评或拒绝。月亮圆盘摆脱云雾、烟尘、尘埃和罗睺，完全展开时闪耀，不被任何遮盖。太阳圆盘也是如此，法与律也只有在展开、分析和教导时才闪耀，而不是被遮盖。
用其他药物做必要之事而请求的病人犯下违犯，不是用药物做必要之事而请求药物的非病人不犯下违犯。其余的病人和非病人都可以犯下违犯。
内部犯下不在外部，即不侵占床位在内部犯下，不在外部。外部犯下不在内部，即在僧团的床等在露天铺开后离开在外部犯下，不在内部。其余的在内部和外部都可以犯下。在界限内，即来访者不显示来访者的义务，带着伞盖进入寺院，仅仅进入接触界限就犯下违犯。在界限外，即旅行者不履行运送木材物品等旅行者的义务，仅仅超过接触界限就犯下违犯。其余的在内部界限和外部界限都可以犯下。存在年长者且未被邀请，在僧团中说法则称为犯下违犯。在集团中和个人面前也是如此。身体起身是通过草覆盖的平息起身。不移动身体，通过语言教导的，通过语言起身。做与语言相关的身体行为并教导的，通过身体和语言起身。在僧团中，无论是走向教导还是走向起身都起身。但在集团和个人中，只有走向教导才起身。


Āgāḷhāya ceteyyāti āgāḷhāya daḷhabhāvāya ceteyya; tajjanīyakammādikatassa vattaṃ na pūrayato icchamāno saṅgho ukkhepanīyakammaṃ kareyyāti attho. Alajjī ca hoti bālo ca apakatatto cāti ettha bālo ‘‘ayaṃ dhammādhammaṃ na jānāti’’ apakatatto vā ‘‘āpattānāpattiṃ na jānātī’’ti na ettāvatā kammaṃ kātabbaṃ; bālabhāvamūlakaṃ pana apakatattabhāvamūlakañca āpattiṃ āpannassa kammaṃ kātabbanti attho. Adhisīle sīlavipanno nāma dve āpattikkhandhe āpanno; ācāravipanno nāma pañca āpattikkhandhe āpanno; diṭṭhivipanno nāma antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato. Tesaṃ āpattiṃ apassantānaṃ appaṭikarontānaṃ diṭṭhiñca anissajjantānaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ.

Kāyiko davo nāma pāsakādīhi jūtakīḷanādibhedo anācāro; vācasiko davo nāma mukhālambarakaraṇādibhedo anācāro; kāyikavācasiko nāma naccanagāyanādibhedo dvīhipi dvārehi anācāro . Kāyiko anācāro nāma kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; vācasiko anācāro nāma vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamo; kāyikavācasiko nāma dvāradvayepi paññattasikkhāpadavītikkamo. Kāyikena upaghātikenāti kāyadvāre paññattassa sikkhāpadassa asikkhanena, yo hi taṃ na sikkhati, so naṃ upaghāteti, tasmā tassa taṃ asikkhanaṃ ‘‘kāyikaṃ upaghātika’’nti vuccati. Sesapadadvayepi eseva nayo. Kāyikena micchājīvenāti jaṅghapesanikādinā vā gaṇḍaphālanādinā vā vejjakammena ; vācasikenāti sāsanauggahaṇaārocanādinā; tatiyapadaṃ ubhayasampayogavasena vuttaṃ.

Alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍananti alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍanaṃ kari, mā kalahaṃ, mā vivādaṃ karīti attho. Na voharitabbanti na kiñci vattabbaṃ; vadatopi hi tādisassa vacanaṃ na sotabbaṃ maññanti. Na kismiñci paccekaṭṭhāneti kismiñci bījanaggāhādike ekasmimpi jeṭṭhakaṭṭhāne na ṭhapetabboti attho. Okāsakammaṃ kārentassāti ‘‘karotu āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kārentassa. Nālaṃ okāsakammaṃ kātunti ‘‘kiṃ tvaṃ karissasī’’ti okāso na kātabbo. Savacanīyaṃ nādātabbanti vacanaṃ na ādātabbaṃ, vacanampi na sotabbaṃ; yattha gahetvā gantukāmo hoti, na tattha gantabbanti attho.

Tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayoti yaṃ so jānāti, so tassa vinayo nāma hoti; so na pucchitabboti attho. Anuyogo na dātabboti ‘‘idaṃ kappatī’’ti pucchantassa pucchāya okāso na dātabbo, ‘‘aññaṃ pucchā’’ti vattabbo. Iti so neva pucchitabbo nāssa pucchā sotabbāti attho. Vinayo na sākacchātabboti vinayapañho na sākacchitabbo, kappiyākappiyakathā na saṃsandetabbā.


依赖于坚定的心意，意指必须依赖于坚定的状态；若不履行诸如对待他人的行为等，意指僧团会做出强制性的行为。愚者懒惰且无知，愚者"不知法和非法"，或"不知有违犯和无违犯"，因此仅凭这点不应做出行为；但愚者的状态和无知的状态则应做出行为。具备优越戒律的人，称为戒律高深者，若犯下两种违犯；若行为高深者，称为行为高深者，若犯下五种违犯；若见解高深者，称为见解高深者，具备深刻的见解。对于那些未能看到违犯、未能抵抗的，只有在见解上不放弃的情况下才应做出行为。
身体上的过失，指的是因玩耍、游戏等行为而犯下的不当行为；言语上的过失，指的是因嘴唇悬挂而犯下的不当行为；身体与言语上的过失，指的是因舞蹈、唱歌等行为而犯下的两者都属于不当行为。身体的不当行为，指的是身体门口的规定违反；言语的不当行为，指的是言语门口的规定违反；身体与言语的共同不当行为，指的是在两个门口的规定违反。身体上的伤害，意指因身体门口的规定而不学习的，若不学习则会伤害他，因此这称为“身体上的伤害”。其他的两者也同样适用。身体上的错误，意指通过脚、手等行为；言语上的错误，意指通过语言的行为；第三种是通过两者的结合而说的。
“够了，比丘，不要争论”，意指比丘不要进行争论，不要争吵，不要发生争执。不可说话，意指不应说任何话；即使说话，这样的言语也不会被听取。无论在何处，不应在任何种子、抓取物等中放置在同一优先位置。对有机会做的行为，意指“请您做，尊者，我想做这个”，因此是有机会做的。不可做有机会的行为，意指“你将要做什么”，因此不应做。可说的言语不可被接受，言语不可被接受；若在某处想要去，意指在那里不可去。
若比丘具备三种条件，他的戒律即为戒律；他不应被询问。不可给与继续问，意指“这个可以吗”的询问，询问的机会不可给与，应说“询问其他的”。因此他既不可被询问，也不可听取他的询问。戒律不可被讨论，意指戒律的问题不可被讨论，适合与不适合的讨论不可被争论。


Idamappahāyāti etaṃ brahmacāripaṭiññātādikaṃ laddhiṃ avijahitvā. Suddhaṃ brahmacārinti khīṇāsavaṃ bhikkhuṃ. ‘‘Pātabyataṃ āpajjatī’’ti pātabyabhāvaṃ paṭisevanaṃ āpajjati. ‘‘Idamappahāyā’’ti vacanato pana taṃ brahmacāripaṭiññātaṃ pahāya khīṇāsavaṃ ‘‘musā mayā bhaṇitaṃ, khamatha me’’ti khamāpetvā ‘‘natthi kāmesu doso’’ti laddhiṃ vijahitvā gativisodhanaṃ kareyya. Akusalamūlānīti akusalāni ceva mūlāni ca, akusalānaṃ vā mūlāni akusalamūlāni. Kusalamūlesupi eseva nayo. Duṭṭhu caritāni virūpāni vā caritāni duccaritāni. Suṭṭhu caritāni sundarāni vā caritāni sucaritāni. Kāyena karaṇabhūtena kataṃ duccaritaṃ kāyaduccaritaṃ. Esa nayo sabbattha. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā uttānamevāti.

Tikavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Catukkavāravaṇṇanā



这是指“放下这个”，即在不离弃对圣者的理解等的情况下。纯洁的圣者，指的是已断尽烦恼的比丘。“应当被接受”，即是指接受的状态。“放下这个”之言，意指放下对圣者的理解，已断尽烦恼的比丘应当忏悔“我曾说过虚妄之言，请宽恕我”，并放下“在欲望中没有过失”的观点，进行心灵的净化。恶法的根源，指的是恶法和根源，或恶法的根源是恶法的根源。在善法的根源中也是如此。恶劣的行为是不良的行为，或是恶劣的行为是不好的行为。良好的行为是美好的行为，或是良好的行为是好的行为。通过身体做的不善行为称为身体的不善行为。这一原则适用于所有情况。其余的则因各处的表述而略有不同。
三重情况的解释已完成。
四重情况的解释。

324. Catukkesu sakavācāya āpajjati paravācāya vuṭṭhātīti vacīdvārikaṃ padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ āpajjitvā tiṇavatthārakasamathaṭṭhānaṃ gato parassa kammavācāya vuṭṭhāti . Paravācāya āpajjati sakavācāya vuṭṭhātīti pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge parassa kammavācāya āpajjati, puggalassa santike desento sakavācāya vuṭṭhāti. Sakavācāya āpajjati sakavācāya vuṭṭhātīti vacīdvārikaṃ padasodhammādibhedaṃ āpattiṃ sakavācāya āpajjati, desetvā vuṭṭhahantopi sakavācāya vuṭṭhāti. Paravācāya āpajjati paravācāya vuṭṭhātīti yāvatatiyakaṃ saṅghādisesaṃ parassa kammavācāya āpajjati, vuṭṭhahantopi parassa parivāsakammavācādīhi vuṭṭhāti. Tato paresu kāyadvārikaṃ kāyena āpajjati, desento vācāya vuṭṭhāti. Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati, tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti. Kāyadvārikaṃ kāyenaāpajjati, tameva tiṇavatthārake kāyena vuṭṭhāti. Vacīdvārikaṃ vācāya āpajjati, tameva desento vācāya vuṭṭhāti. Saṅghikamañcassa attano paccattharaṇena anattharato kāyasamphusane lomagaṇanāya āpajjitabbāpattiṃ sahagāraseyyāpattiñca pasutto āpajjati, pabujjhitvā pana āpannabhāvaṃ ñatvā desento paṭibuddho vuṭṭhāti. Jagganto āpajjitvā pana tiṇavatthārakasamathaṭṭhāne sayanto paṭibuddho āpajjati pasutto vuṭṭhāti nāma. Pacchimapadadvayampi vuttānusāreneva veditabbaṃ.

Acittakāpattiṃ acittako āpajjati nāma. Pacchā desento sacittako vuṭṭhāti. Sacittakāpattiṃ sacittako āpajjati nāma. Tiṇavatthārakaṭṭhāne sayanto acittako vuṭṭhāti. Sesapadadvayampi vuttānusāreneva veditabbaṃ. Yo sabhāgaṃ āpattiṃ deseti, ayaṃ desanāpaccayā dukkaṭaṃ āpajjanto pācittiyādīsu aññataraṃ deseti, tañca desento dukkaṭaṃ āpajjati. Taṃ pana dukkaṭaṃ āpajjanto pācittiyādito vuṭṭhāti. Pācittiyādito ca vuṭṭhahanto taṃ āpajjati. Iti ekassa puggalassa ekameva payogaṃ sandhāya ‘‘āpattiṃ āpajjanto desetī’’ti idaṃ catukkaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Kammacatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ kammena āpajjati, desento akammena vuṭṭhāti. Vissaṭṭhiādikaṃ akammena āpajjati, parivāsādinā kammena vuṭṭhāti. Samanubhāsanaṃ kammeneva āpajjati, kammena vuṭṭhāti. Sesaṃ akammena āpajjati,akammenavuṭṭhāti.

Parikkhāracatukke paṭhamo sakaparikkhāro, dutiyo saṅghikova tatiyo cetiyasantako, catuttho gihiparikkhāro. Sace pana so pattacīvaranavakammabhesajjānaṃ atthāya āhaṭo hoti, avāpuraṇaṃ dātuṃ anto ṭhapāpetuñca vaṭṭati.

Sammukhācatukke pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggāpattiṃ saṅghassa sammukhā āpajjati, vuṭṭhānakāle pana saṅghena kiccaṃ natthīti parammukhā vuṭṭhāti. Vissaṭṭhiādikaṃ parammukhā āpajjati, saṅghassa sammukhā vuṭṭhāti. Samanubhāsanaṃ saṅghassa sammukhā eva āpajjati, sammukhā vuṭṭhāti. Sesaṃ sampajānamusāvādādibhedaṃ parammukhāva āpajjati, parammukhāva vuṭṭhāti. Ajānantacatukkaṃ acittakacatukkasadisaṃ.


在四种情况中：在自己的语言中犯下违犯，在他人的语言中起身，是指通过言语门的词语净化等类型的违犯后，去到草覆盖平息的地方，在他人的仪式语言中起身。在他人的语言中犯下违犯，在自己的语言中起身，是指在不放弃邪恶见解的情况下，在他人的仪式语言中犯下违犯，在个人面前教导时在自己的语言中起身。在自己的语言中犯下违犯，在自己的语言中起身，是指通过言语门的词语净化等类型的违犯在自己的语言中犯下，教导后起身也在自己的语言中起身。在他人的语言中犯下违犯，在他人的语言中起身，是指在他人的仪式语言中犯下三次的僧团等罪，起身时也通过他人的隔离期仪式语言等起身。之后在其他情况中，通过身体门在身体上犯下违犯，教导时通过语言起身。通过言语门在语言上犯下违犯，在草覆盖处通过身体起身。通过身体门在身体上犯下违犯，在同一草覆盖处通过身体起身。通过言语门在语言上犯下违犯，在同一处教导时通过语言起身。在僧团床上，通过自己铺设而在身体接触时犯下需要数发的违犯和同床违犯，睡着时犯下。醒来后知道已犯下的情况，教导时起身。在守夜时犯下违犯，在草覆盖平息处躺下时起身，睡着时起身。最后两个部分应按照已说明的方式理解。
无意识的违犯，无意识地犯下。之后教导时有意识地起身。有意识的违犯，有意识地犯下。在草覆盖处躺下时无意识地起身。其余两个部分也应按照已说明的方式理解。谁教导类似的违犯，此人在教导时犯下杜罗吒，在波逸提等中教导，同时教导时也犯下杜罗吒。犯下这个杜罗吒时，从波逸提等中起身。从波逸提等中起身时又犯下。因此，这四种情况是针对一个人的一个行为而说的。
在行为的四种情况中，在不放弃邪恶见解的违犯中通过行为犯下，教导时通过非行为起身。通过非行为犯下遗弃等，通过隔离期等行为起身。通过行为犯下共同忏悔，通过行为起身。其余的通过非行为犯下，通过非行为起身。
在资具的四种情况中，第一是自己的资具，第二是僧团的，第三是佛塔的，第四是俗人的资具。如果是为了托钵衣、新衣、药等而带来的，允许打开并放置在内部。
在当面的四种情况中，在不放弃邪恶见解的违犯中在僧团面前犯下，但在起身时因为僧团没有义务而在他人面前起身。通过他人面前犯下遗弃等，在僧团面前起身。共同忏悔只在僧团面前犯下，也在面前起身。其余的如故意妄语等类型在他人面前犯下，也在他人面前起身。不知情的四种情况类似于无意识的四种情况。


Liṅgapātubhāvenāti sayitasseva bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā liṅgaparivatte jāte sahagāraseyyāpatti hoti idameva taṃ paṭicca vuttaṃ. Ubhinnampi pana asādhāraṇāpatti liṅgapātubhāvena vuṭṭhāti. Sahapaṭilābhacatukke yassa bhikkhuno liṅgaṃ parivattati, so saha liṅgapaṭilābhena paṭhamaṃ uppannavasena seṭṭhabhāvena ca purimaṃ purisaliṅgaṃ jahati, pacchime itthiliṅge patiṭṭhāti, purisakuttapurisākārādivasena pavattā kāyavacīviññattiyo paṭippassambhanti, bhikkhūti vā purisoti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyo nirujjhanti, yāni bhikkhunīhi asādhāraṇāni chacattālīsa sikkhāpadāni tehi anāpattiyeva hoti. Dutiyacatukke pana yassā bhikkhuniyā liṅgaṃ parivattati, sā pacchāsamuppattiyā vā hīnabhāvena vā pacchimanti saṅkhyaṃ gataṃ itthiliṅgaṃ jahati, vuttappakārena purimanti saṅkhyaṃ gate purisaliṅge patiṭṭhāti. Vuttaviparītā viññattiyo paṭippassambhanti, bhikkhunīti vā itthīti vā evaṃ pavattā paṇṇattiyopi nirujjhanti, yāni bhikkhūhi asādhāraṇāni sataṃ tiṃsañca sikkhāpadāni, tehi anāpattiyeva hoti.

Cattāro sāmukkaṃsāti cattāro mahāpadesā, te hi bhagavatā anuppanne vatthumhi sayaṃ ukkaṃsitvā ukkhipitvā ṭhapitattā ‘‘sāmukkaṃsā’’ti vuccanti. Paribhogāti ajjhoharaṇīyaparibhogā , udakaṃ pana akālikattā appaṭiggahitakaṃ vaṭṭati. Yāvakālikādīni appaṭiggahitakāni ajjhoharituṃ na vaṭṭanti. Cattāri mahāvikaṭāni kālodissattā yathāvutte kāle vaṭṭanti. Upāsako sīlavāti pañca vā dasa vā sīlāni gopayamāno.

Āgantukādicatukke sachattupāhano sasīsaṃ pāruto vihāraṃ pavisanto tattha vicaranto ca āgantukova āpajjati, no āvāsiko. Āvāsikavattaṃ akaronto pana āvāsiko āpajjati, no āgantuko. Sesaṃ kāyavacīdvārikaṃ āpattiṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ āpattiṃ neva āgantuko āpajjati, no āvāsiko. Gamiyacatukkepi gamiyavattaṃ apūretvā gacchanto gamiko āpajjati, no āvāsiko. Āvāsikavattaṃ akaronto pana āvāsiko āpajjati, no gamiko. Sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Vatthunānattatādicatukke catunnaṃ pārājikānaṃ aññamaññaṃ vatthunānattatāva hoti,naāpattinānattatā. Sabbāpi hi sā pārājikāpattiyeva. Saṅghādisesādīsupi eseva nayo. Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca aññamaññaṃ kāyasaṃsagge bhikkhussa saṅghādiseso bhikkhuniyā pārājikanti evaṃ āpattinānattatāva hoti, na vatthunānattatā, ubhinnampi hi kāyasaṃsaggova vatthu. Tathā ‘‘lasuṇakkhādane bhikkhuniyā pācittiyaṃ, bhikkhussa dukkaṭa’’nti evamādināpettha nayena yojanā veditabbā. Catunnaṃ pārājikānaṃ terasahi saṅghādisesehi saddhiṃ vatthunānattatā ceva āpattinānattatāca. Evaṃ saṅghādisesādīnaṃ aniyatādīhi. Ādito paṭṭhāya cattāri pārājikāni ekato āpajjantānaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ neva vatthunānattatā no āpattinānattatā. Visuṃ āpajjantesupi sesā sādhāraṇāpattiyo āpajjantesupi eseva nayo.


因身体特征的显现，指的是比丘或比丘尼在睡着时，若身体特征出现，则会犯下共同的床上违犯，这正是基于此而说的。两者的特殊违犯因身体特征的显现而起。若某比丘的身体特征出现，他因身体特征的显现而放弃第一种男性特征，以最优越的方式放弃第一种男性特征，之后则以女性特征为基础，因身体和语言的显现而出现的比丘或男性等的状态被消除，若是比丘或男性等的状态则被消除，若有比丘尼的特殊情况则是三十四条戒律的违犯，因这些而不受罚。若某比丘尼的身体特征出现，因后来的显现或低下的状态而放弃后面的女性特征，以所说的方式放弃前面的男性特征。所说的相反的状态被消除，若是比丘或女性等的状态则被消除，若有比丘的特殊情况则是三十条戒律的违犯，因这些而不受罚。
四种共同的情况，指的是四种主要的情况，因如来在未出现的情况下亲自观察并提起而被称为“共同”。享用，指的是可以享用的物品，水因其无时效性而不被接受。暂时的等因其不被接受而不适合享用。四种重大情况因时而适合。信士遵守五条或十条戒律而存在。
在外来者的四种情况中，若是有意识地进入或在寺庙中游走，外来者则会犯下违犯，而非住持者。若不遵守住持的行为，住持者则会犯下违犯，而非外来者。其余的身体和语言的违犯，双方都会犯下，特殊的违犯则不会被外来者犯下，也不会被住持者犯下。在去的四种情况中，若未满足去的行为，前往的行者则会犯下违犯，而非住持者。若不遵守住持的行为，住持者则会犯下违犯，而非行者。其余的双方都会犯下，特殊的双方都不会犯下。在物品的多样性中，四种出家戒则彼此之间是物品的多样性，而非违犯的多样性。所有的情况都是出家戒的违犯。对于僧团的余下情况也是如此。比丘与比丘尼之间的身体接触，若比丘的僧团余则为比丘尼的出家戒，因此是违犯的多样性，而非物品的多样性，双方的身体接触即为物品。如此“在吃葱时，比丘尼犯下波逸提，比丘犯下杜罗吒”，因此应以此类推。四种出家戒与十三条僧团余相结合，既有物品的多样性，也有违犯的多样性。对于僧团的余下情况也是如此。从一开始，四种出家戒的违犯在比丘与比丘尼之间是物品的多样性，而非违犯的多样性。即使在各自犯下的情况下，其余的特殊违犯也同样适用。


Vatthusabhāgādicatukke bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca kāyasaṃsagge vatthusabhāgatā, no āpattisabhāgatā, catūsu pārājikesu āpattisabhāgatā, no vatthusabhāgatā. Esa nayo saṅghādisesādīsu. Bhikkhussa ca bhikkhuniyā ca catūsu pārājikesu vatthusabhāgatā ceva āpattisabhāgatā ca. Esa nayo sabbāsu sādhāraṇāpattīsu. Asādhāraṇāpattiyaṃ neva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. Yo hi purimacatukke paṭhamo pañho, so idha dutiyo; yo ca tattha dutiyo, so idha paṭhamo. Tatiyacatutthesu nānākaraṇaṃ natthi.

Upajjhāyacatukke saddhivihārikassa upajjhāyena kattabbavattassa akaraṇe āpattiṃ upajjhāyoāpajjati, no saddhivihāriko upajjhāyassa kattabbavattaṃ akaronto saddhivihāriko āpajjati, no upajjhāyo; sesaṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Ācariyacatukkepi eseva nayo.

Ādiyantacatukke pādaṃ vā atirekapādaṃ vā sahatthā ādiyanto garukaṃ āpajjati, ūnakapādaṃ gaṇhāhīti āṇattiyā aññaṃ payojento lahukaṃ āpajjati. Etena nayena sesapadattayaṃ veditabbaṃ.

Abhivādanārahacatukke bhikkhunīnaṃ tāva bhattagge navamabhikkhunito paṭṭhāya upajjhāyāpi abhivādanārahā no paccuṭṭhānārahā. Avisesena ca vippakatabhojanassa bhikkhussa yo koci vuḍḍhataro. Saṭṭhivassassāpi pārivāsikassa samīpagato tadahupasampannopi paccuṭṭhānāraho no abhivādanāraho. Appaṭikkhittesu ṭhānesu vuḍḍho navakassa abhivādanāraho ceva paccuṭṭhānāraho ca. Navako pana vuḍḍhassa neva abhivādanāraho na paccuṭṭhānāraho. Āsanārahacatukkassa paṭhamapadaṃ purimacatukke dutiyapadena, dutiyapadañca paṭhamapadena atthato sadisaṃ.

Kālacatukke pavāretvā bhuñjanto kāle āpajjati no vikāle, vikālabhojanāpattiṃ vikāle āpajjati no kāle, sesaṃ kāle ceva āpajjati vikāle ca, asādhāraṇaṃ neva kāle no vikāle. Paṭiggahitacatukke purebhattaṃ paṭiggahitāmisaṃ kāle kappati no vikāle. Pānakaṃ vikāle kappati, punadivasamhi no kāle. Sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ kāle ceva kappati vikāle ca. Attano attano kālātītaṃ yāvakālikādittayaṃ akappiyamaṃsaṃ uggahitakamappaṭiggahitakañca neva kāle kappati no vikāle.

Paccantimacatukke samudde sīmaṃ bandhanto paccantimesu janapadesu āpajjati, no majjhimesu; pañcavaggena gaṇena upasampādento guṇaṅguṇūpāhanaṃ dhuvanahānaṃ cammattharaṇāni ca majjhimesu janapadesu āpajjati no paccantimesu. Imāni cattāri ‘‘idha na kappantī’’ti vadantopi paccantimesu āpajjati, ‘‘idha kappantī’’ti vadanto pana majjhimesu āpajjati. Sesāpattiṃ ubhayattha āpajjati, asādhāraṇaṃ na katthaci āpajjati. Dutiyacatukke pañcavaggena gaṇena upasampadādi catubbidhampi vatthu paccantimesu janapadesu kappati. ‘‘Idaṃ kappatī’’ti dīpetumpi tattheva kappati no majjhimesu. ‘‘Idaṃ na kappatī’’ti dīpetuṃ pana majjhimesu janapadesu kappati no paccantimesu. Sesaṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave pañca loṇānī’’tiādi anuññātakaṃ ubhayattha kappati. Yaṃ pana akappiyanti paṭikkhittaṃ, taṃ ubhayatthāpi na kappati.


在物品相似性的四种情况中，比丘和比丘尼的身体接触，在物品相似性上相似，而非违犯相似性。在四种出家戒中，在违犯相似性上相似，而非物品相似性。对于僧团余等情况也是如此。比丘和比丘尼在四种出家戒中，既有物品相似性，也有违犯相似性。对于所有特殊违犯也是如此。在特殊违犯中，既无物品相似性，也无违犯相似性。前一个四种情况中的第一个问题，在这里是第二个；在那里的第二个，在这里是第一个。在第三和第四种情况中没有区别。
在和尚的四种情况中，若学生的和尚未履行应尽的义务，违犯由和尚承担，而非学生。若学生未履行和尚的应尽义务，违犯由学生承担，而非和尚。其余情况，双方都会犯下，特殊情况双方都不会犯下。在老师的四种情况中也是如此。
在开始和结束的四种情况中，亲手拿取一脚或超过一脚时犯重罪，通过命令拿取不足一脚时犯轻罪。其余三个部分应以此类推。
在应受礼敬的四种情况中，首先对比丘尼来说，在用餐处从第九位比丘尼开始，即使是和尚也仅仅是应受礼敬，而非应起身相迎。无论如何，对于已用餐的比丘，任何年长者。即使是六十岁的隔离期比丘，若靠近当天受具足戒者，应起身相迎，而非应受礼敬。在未被拒绝的地方，年长者对新比丘既应受礼敬，也应起身相迎。新比丘对年长者既不应受礼敬，也不应起身相迎。座位的第一部分与前一个四种情况的第二部分在意义上相似，第二部分与第一部分也是如此。
在时间的四种情况中，在规定时间内用餐时在时间内犯罪，而非非时；在非时用餐时在非时犯罪，而非时间内。其余情况在时间内和非时都会犯罪，特殊情况既不在时间内，也不在非时。
在接受的四种情况中，午前接受的食物在时间内有效，而非非时。饮料在非时有效，第二天不在时间内。七天或终身的食物在时间内和非时都有效。自己在时间或非时内不得接受已过期的暂时性食物和未接受的肉类。
在边境的四种情况中，在海上划定界限时在边境地区犯罪，而非中原地区；用五人小组受具足戒时，在中原地区犯罪，而非边境地区。即使说"在此不允许"，也在边境地区犯罪；说"在此允许"则在中原地区犯罪。其余违犯在两处都会发生，特殊违犯则不会发生在任何地方。在第二种情况中，五人小组的受具足戒等四种情况在边境地区允许。为说明"此处允许"，仅在那里允许，而非中原地区。为说明"此处不允许"，则在中原地区允许，而非边境地区。其余情况如"允许五种盐"等在两处都允许。被禁止的则在两处都不允许。


Antoādicatukke anupakhajja seyyādiṃ anto āpajjati no bahi, ajjhokāse saṅghikamañcādīni nikkhipitvā pakkamanto bahi āpajjati no anto, sesaṃ anto ceva bahi ca, asādhāraṇaṃ neva anto na bahi. Antosīmādicatukke āgantuko vattaṃ apūrento antosīmāya āpajjati, gamiyo bahisīmāya musāvādādiṃ antosīmāya ca bahisīmāya ca āpajjati,asādhāraṇaṃ na katthaci.Gāmacatukke antaragharapaṭisaṃyuttaṃ sekhiyapaññattiṃ gāme āpajjati no araññe. Bhikkhunī aruṇaṃ uṭṭhāpayamānā araññe āpajjati no gāme. Musāvādādiṃ gāme ceva āpajjati araññe ca, asādhāraṇaṃ na katthaci.

Cattāropubbakiccāti ‘‘sammajjanī padīpo ca udakaṃ āsanena cā’’ti idaṃ catubbidhaṃ pubbakaraṇanti vuccatīti vuttaṃ. ‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ bhikkhugaṇanā ca ovādo’’ti ime pana ‘‘cattāro pubbakiccā’’ti veditabbā. Cattāro pattakallāti uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā te āgatā honti, sabhāgāpattiyo na vijjanti, vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, pattakallanti vuccatīti. Cattāri anaññapācittiyānīti ‘‘etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ pācittiya’’nti evaṃ vuttāni anupakhajjaseyyākappanasikkhāpadaṃ ‘‘ehāvuso gāmaṃ vā nigamaṃ vā’’ti sikkhāpadaṃ, sañcicca kukkuccaupadahanaṃ, upassutitiṭṭhananti imāni cattāri. Catasso bhikkhusammutiyoti ‘‘ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā’’ti evaṃ āgatā terasahi sammutīhi muttā sammutiyo. Gilānacatukke aññabhesajjena karaṇīyena lolatāya aññaṃ viññāpento gilāno āpajjati, abhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpento agilāno āpajjati, musāvādādiṃ ubhopi āpajjanti, asādhāraṇaṃ ubhopi nāpajjanti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Catukkavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcakavāravaṇṇanā



在内部的四种情况中，不侵入地躺卧等在内部犯罪，而非外部；在露天处放置僧团的床等并离开时在外部犯罪，而非内部；其余情况在内部和外部都会犯罪，特殊情况既不在内部，也不在外部。在内部界限的四种情况中，外来者未履行义务时在内部界限犯罪；行者在外部界限和内部界限都会犯妄语等罪，特殊情况不会在任何地方犯罪。在村庄的四种情况中，与室内相关的学习规定在村庄犯罪，而非在森林；比丘尼在黎明前在森林犯罪，而非在村庄；妄语等在村庄和森林都会犯罪，特殊情况不会在任何地方犯罪。
四种预备工作，指的是"扫帚、灯、水和座位"这四种被称为预备工作。"欲望的纯净、季节的说明、比丘的人数和教诫"这四种应被理解为"四种预备工作"。四种适当的条件，指的是举行布萨仪式时，所有有资格参与仪式的比丘都已到场，没有类似的违犯，没有需要驱逐的个人，这被称为适当的条件。四种非其他波逸提，指的是"仅以此为因，非其他波逸提"，即不侵入地躺卧的学习规定，"请来村庄或聚落"的学习规定，故意制造疑虑，以及窃听等四种。四种比丘同意，指的是"如果比丘即使只有一夜不穿三衣，除非得到比丘同意；若制作新的垫子，除非得到比丘同意；若超过此时间，除非得到比丘同意；若向未受具足戒者告知严重违犯，除非得到比丘同意"，这些是十三种同意中的例外。
在病人的四种情况中，因其他药物需要而因轻率而请求其他药物时，病人犯罪；因非药物需要而请求药物时，非病人犯罪；妄语等双方都会犯罪，特殊情况双方都不会犯罪。其余情况在所有地方都很明显。
四种情况的描述已完成。
五种情况的描述

325.Pañcakesupañca puggalā niyatāti ānantariyānamevetaṃ gahaṇaṃ. Pañca chedanakā āpattiyo nāma pamāṇātikkante mañcapīṭhe nisīdanakaṇḍuppaṭicchādivassikasāṭikāsu sugatacīvare ca veditabbā. Pañcahākārehīti alajjitā, aññāṇatā, kukkuccappakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitāti imehi pañcahi. Pañca āpattiyo musāvādapaccayāti pārājikathullaccayadukkaṭasaṅghādisesapācittiyā. Anāmantacāroti ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjeyyā’’ti imassa āpucchitvā cārassa abhāvo. Anadhiṭṭhānanti ‘‘gaṇabhojane aññatra samayā’’ti vuttaṃ samayaṃ adhiṭṭhahitvā bhojanaṃ adhiṭṭhānaṃ nāma; tathā akaraṇaṃ anadhiṭṭhānaṃ. Avikappanā nāma yā paramparabhojane vikappanā vuttā, tassā akaraṇaṃ. Imāni hi pañca piṇḍapātikassa dhutaṅgeneva paṭikkhittāni. Ussaṅkitaparisaṅkitoti ye passanti, ye suṇanti, tehi ussaṅkito ceva parisaṅkito ca. Api akuppadhammo khīṇāsavopi samāno, tasmā agocarā pariharitabbā. Na hi etesu sandissamāno ayasato vā garahato vā muccati. Sosānikanti susāne patitakaṃ. Pāpaṇikanti āpaṇadvāre patitakaṃ. Thūpacīvaranti vammikaṃ parikkhipitvā balikammakataṃ. Ābhisekikanti nahānaṭṭhāne vā rañño abhisekaṭṭhāne vā chaḍḍitacīvaraṃ. Bhatapaṭiyābhatanti susānaṃ netvā puna ānītakaṃ. Pañca mahācorā uttarimanussadhamme vuttā.

Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhantīti paṭhamena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu kappiyasaññī saññācikāya kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ antarapeyyāle vuttāpattiyo. Pañca āpattiyo kāyato ca vācato cāti tatiyena āpattisamuṭṭhānena pañca āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu kappiyasaññī saṃvidahitvā kuṭiṃ karotī’’ti evaṃ tattheva vuttā āpattiyo. Desanāgāminiyoti ṭhapetvā pārājikañca saṅghādisesañca avasesā.

Pañca kammānīti tajjanīyaniyassapabbājanīyapaṭisāraṇīyāni cattāri ukkhepanīyañca tividhampi ekanti pañca. Yāvatatiyake pañcāti ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya appaṭinissajjantiyā pārājikaṃ thullaccayaṃ dukkaṭanti tisso , bhedakānuvattakādisamanubhāsanāsu saṅghādiseso, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiyaṃ. Adinnanti aññena adinnaṃ. Aviditanti paṭiggaṇhāmīti cetanāya abhāvena aviditaṃ. Akappiyanti pañcahi samaṇakappehi akappiyakataṃ; yaṃ vā panaññampi akappiyamaṃsaṃ akappiyabhojanaṃ. Akatātirittanti pavāretvā atirittaṃ akataṃ. Samajjadānanti naṭasamajjādidānaṃ. Usabhadānanti gogaṇassa antare usabhavissajjanaṃ. Cittakammadānanti āvāsaṃ kāretvā tattha cittakammaṃ kāretuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana paṭibhānacittakammadānaṃ sandhāya vuttaṃ. Imāni hi pañca kiñcāpi lokassa puññasammatāni, atha kho apuññāni akusalāniyeva . Uppannaṃ paṭibhānanti ettha paṭibhānanti kathetukamyatā vuccati. Ime pañca duppaṭivinodayāti na supaṭivinodayā; upāyena pana kāraṇena anurūpāhi paccavekkhanāanusāsanādīhi sakkā paṭivinodetunti attho.


五种人是固定的，只有在紧急情况下才适用。五种切割的违犯，指的是在超过标准时在坐垫上坐下、在遮盖物下的坐垫和雨季衣服上应理解为可见的。五种情况，指的是：羞耻、无知、忧虑、不可接受的可接受感、可接受的不可接受感。五种违犯是因妄语而起的，指的是出家戒的重大违犯、轻微违犯和僧团余的波逸提。隐瞒行为，指的是"若不询问比丘，若在用餐前后在家中行为不端"的情况，因未询问而导致的行为缺失。未规定，指的是"在聚餐时不在规定的时间内"的情况；同样，未执行也是未规定。未干扰，指的是在持续用餐时的干扰，未干扰则是指未执行的情况。这五种情况是因乞食的修行而被禁止的。被他人看到和听到的人，会被视为干扰和关注。即使是未动摇的比丘，也应避免不在可接受范围内的行为。因为在这些情况下，既不显现出金钱的价值，也不显现出贬低的价值。尸体，指的是在墓地的尸体。坏人，指的是在商店门口的坏人。粗糙的衣服，指的是用土制成的衣服。被洗净的，指的是在洗澡的地方或国王的加冕仪式上被丢弃的衣服。食物，指的是在墓地取回的食物。五个大盗在超人类的法则中被提及。
五种违犯是因身体而起的，首先因身体的违犯而起的五种违犯，"比丘因可接受的感知而建造小屋"的情况被称为内在的违犯。五种违犯是因身体和语言而起的，第三因身体的违犯而起的五种违犯，"比丘因可接受的感知而建造小屋"的情况被称为外在的违犯。讲解的对象，指的是除了波逸提和僧团余以外的其他情况。


Sakacittaṃ pasīdatīti ettha imāni vatthūni – kaṭaandhakāravāsī phussadevatthero kira cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā sinduvārakusumasanthatamiva samavippakiṇṇavālikaṃ cetiyaṅgaṇaṃ olokento buddhārammaṇaṃ pītipāmojjaṃ uppādetvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe māro pabbatapāde nibbattakāḷamakkaṭo viya hutvā cetiyaṅgaṇe gomayaṃ vippakiranto gato. Thero nāsakkhi arahattaṃ pāpuṇituṃ, sammajjitvā agamāsi. Dutiyadivasepi jaraggavo hutvā tādisameva vippakāraṃ akāsi. Tatiyadivase vaṅkapādaṃ manussattabhāvaṃ nimminitvā pādena parikasanto agamāsi. Thero ‘‘evarūpo bībhacchapuriso samantā yojanappamāṇesu gocaragāmesu natthi, siyā nu kho māro’’ti cintetvā ‘‘mārosi tva’’nti āha. ‘‘Āma, bhante, māromhi, na dāni te vañcetuṃ asakkhi’’nti. ‘‘Diṭṭhapubbo tayā tathāgato’’ti? ‘‘Āma, diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Māro nāma mahānubhāvo hoti, iṅgha tāva buddhassa bhagavato attabhāvasadisaṃ attabhāvaṃ nimmināhī’’ti? ‘‘Na sakkā, bhante, tādisaṃ rūpaṃ nimminituṃ; apica kho pana taṃsarikkhakaṃ patirūpakaṃ nimminissāmī’’ti sakabhāvaṃ vijahitvā buddharūpasadisena attabhāvena aṭṭhāsi . Thero māraṃ oloketvā ‘‘ayaṃ tāva sarāgadosamoho evaṃ sobhati, kathaṃ nu kho bhagavā na sobhati sabbaso vītarāgadosamoho’’ti buddhārammaṇaṃ pītiṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Māro ‘‘vañcitomhi tayā, bhante’’ti āha. Theropi ‘‘kiṃ atthi jaramāra, tādisaṃ vañcetu’’nti āha. Lokantaravihārepi datto nāma daharabhikkhu cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā olokento odātakasiṇaṃ paṭilabhi. Aṭṭha samāpattiyo nibbattesi. Tato vipassanaṃ vaḍḍhetvā phalattayaṃ sacchākāsi.

Paracittaṃpasīdatīti ettha imāni vatthūni – tisso nāma daharabhikkhu jambukolacetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā saṅkārachaḍḍaniṃ hatthena gahetvāva aṭṭhāsi . Tasmiṃ khaṇe tissadattatthero nāma nāvāto oruyha cetiyaṅgaṇaṃ olokento bhāvitacittena sammaṭṭhaṭṭhānanti ñatvā pañhāsahassaṃ pucchi, itaro sabbaṃ vissajjesi. Aññatarasmimpi vihāre thero cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā vattaṃ paricchindi. Yonakavisayato cetiyavandakā cattāro therā āgantvā cetiyaṅgaṇaṃ disvā anto appavisitvā dvāreyeva ṭhatvā eko thero aṭṭha kappe anussari, eko soḷasa, eko vīsati, eko tiṃsa kappe anussari.

Devatā attamanā hontīti ettha idaṃ vatthu – ekasmiṃ kira vihāre eko bhikkhu cetiyaṅgaṇañca bodhiyaṅgaṇañca sammajjitvā nahāyituṃ gato. Devatā ‘‘imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthī’’ti pasannacittā pupphahatthā aṭṭhaṃsu. Thero āgantvā ‘‘kataragāmavāsikātthā’’ti āha. ‘‘Bhante, idheva vasāma, imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthīti tumhākaṃ, bhante, vatte pasīditvā pupphahatthā ṭhitāmhā’’ti devatā āhaṃsu.


Sakacittaṃ pasīdatīti ettha imāni vatthūni – kaṭaandhakāravāsī phussadevatthero kira cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā sinduvārakusumasanthatamiva samavippakiṇṇavālikaṃ cetiyaṅgaṃ olokento buddhārammaṇaṃ pītipāmojjaṃ uppādetvā aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe māro pabbatapāde nibbattakāḷamakkaṭo viya hutvā cetiyaṅgaṇe gomayaṃ vippakiranto gato. Thero nāsakkhi arahattaṃ pāpuṇituṃ, sammajjitvā agamāsi. Dutiyadivasepi jaraggavo hutvā tādisameva vippakāraṃ akāsi. Tatiyadivase vaṅkapādaṃ manussattabhāvaṃ nimminitvā pādena parikasanto agamāsi. Thero ‘‘evarūpo bībhacchapuriso samantā yojanappamāṇesu gocaragāmesu natthi, siyā nu kho māro’’ti cintetvā ‘‘mārosi tva’’nti āha. ‘‘Āma, bhante, māromhi, na dāni te vañcetuṃ asakkhi’’nti. ‘‘Diṭṭhapubbo tayā tathāgato’’ti? ‘‘Āma, diṭṭhapubbo’’ti. ‘‘Māro nāma mahānubhāvo hoti, iṅgha tāva buddhassa bhagavato attabhāvasadisaṃ attabhāvaṃ nimmināhī’’ti? ‘‘Na sakkā, bhante, tādisaṃ rūpaṃ nimminituṃ; apica kho pana taṃsarikkhakaṃ patirūpakaṃ nimminissāmī’’ti sakabhāvaṃ vijahitvā buddharūpasadisena attabhāvena aṭṭhāsi. Thero māraṃ oloketvā ‘‘ayaṃ tāva sarāgadosamoho evaṃ sobhati, kathaṃ nu kho bhagavā na sobhati sabbaso vītarāgadosamoho’’ti buddhārammaṇaṃ pītiṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. Māro ‘‘vañcitomhi tayā, bhante’’ti āha. Theropi ‘‘kiṃ atthi jaramāra, tādisaṃ vañcetu’’nti āha. Lokantaravihārepi datto nāma daharabhikkhu cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā olokento odātakasiṇaṃ paṭilabhi. Aṭṭha samāpattiyo nibbattesi. Tato vipassanaṃ vaḍḍhetvā phalattayaṃ sacchākāsi.
Paracittaṃpasīdatīti ettha imāni vatthūni – tisso nāma daharabhikkhu jambukolacetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā saṅkārachaḍḍaniṃ hatthena gahetvāva aṭṭhāsi. Tasmiṃ khaṇe tissadattatthero nāma nāvāto oruyha cetiyaṅgaṇṃ olokento bhāvitacittena sammaṭṭhaṭṭhānanti ñatvā pañhāsahassaṃ pucchi, itaro sabbaṃ vissajjesi. Aññatarasmimpi vihāre thero cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā vattaṃ paricchindi. Yonakavisayato cetiyavandakā cattāro therā āgantvā cetiyaṅgaṇaṃ disvā anto appavisitvā dvāreyeva ṭhatvā eko thero aṭṭha kappe anussari, eko soḷasa, eko vīsati, eko tiṃsa kappe anussari.
Devatā attamanā hontīti ettha idaṃ vatthu – ekasmiṃ kira vihāre eko bhikkhu cetiyaṅgaṇañca bodhiyaṅgaṇañca sammajjitvā nahāyituṃ gato. Devatā ‘‘imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthī’’ti pasannacittā pupphahatthā aṭṭhaṃsu. Thero āgantvā ‘‘kataragāmavāsikātthā’’ti āha. ‘‘Bhante, idheva vasāma, imassa vihārassa katakālato paṭṭhāya evaṃ vattaṃ pūretvā sammaṭṭhapubbo bhikkhu natthīti tumhākaṃ, bhante, vatte pasīditvā pupphahatthā ṭhitāmhā’’ti devatā āhaṃsu。


Pāsādikasaṃvattanikanti ettha idaṃ vatthu – ekaṃ kira amaccaputtaṃ abhayattherañca ārabbha ayaṃ kathā udapādi ‘‘kiṃ nu kho amaccaputto pāsādiko, abhayattheroti ubhopi ne ekasmiṃ ṭhāne olokessāmā’’ti. Ñātakā amaccaputtaṃ alaṅkaritvā mahācetiyaṃ vandāpessāmāti agamaṃsu. Theramātāpi pāsādikaṃ cīvaraṃ kāretvā puttassa pahiṇi, ‘‘putto me kese chindāpetvā imaṃ cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivuto mahācetiyaṃ vandatū’’ti. Amaccaputto ñātiparivuto pācīnadvārena cetiyaṅgaṇaṃ āruḷho, abhayatthero bhikkhusaṅghaparivuto dakkhiṇadvārena cetiyaṅgaṇaṃ āruhitvā cetiyaṅgaṇe tena saddhiṃ samāgantvā āha – ‘‘kiṃ tvaṃ, āvuso, mahallakattherassa sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ chaḍḍetvā mayā saddhiṃ yugaggāhaṃ gaṇhāsī’’ti. Atītattabhāve kira abhayatthero mahallakatthero nāma hutvā gocaragāme cetiyaṅgaṇaṃ sammajji, amaccaputto mahāupāsako hutvā sammaṭṭhaṭṭhāne kacavaraṃ gahetvā chaḍḍesi.

Satthusāsanaṃ kataṃ hotīti idaṃ sammajjanavattaṃ nāma buddhehi vaṇṇitaṃ, tasmā taṃ karontena satthusāsanaṃ kataṃ hoti. Tatridaṃ vatthu – āyasmā kira sāriputto himavantaṃ gantvā ekasmiṃ pabbhāre asammajjitvāva nirodhaṃ samāpajjitvā nisīdi. Bhagavā āvajjanto therassa asammajjitvā nisinnabhāvaṃ ñatvā ākāsena gantvā therassa purato asammaṭṭhaṭṭhāne pādāni dassetvā paccāgañchi. Thero samāpattito vuṭṭhito bhagavato pādāni disvā balavahirottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā jaṇṇukehi patiṭṭhāya ‘‘asammajjitvā nisinnabhāvaṃ vata me satthā aññāsi, saṅghamajjhe dāni codanaṃ kāressāmī’’ti dasabalassa santikaṃ gantvā vanditvā nisīdi. Bhagavā ‘‘kuhiṃ gatosi, sāriputtā’’ti vatvā ‘‘na patirūpaṃ dāni te mayhaṃ anantare ṭhāne ṭhatvā vicarantassa asammajjitvā nisīditu’’nti āha. Tato paṭṭhāya thero gaṇṭhikapaṭimuñcanaṭṭhānepi tiṭṭhanto pādena kacavaraṃ viyūhitvāva tiṭṭhati.

Attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhātīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ettakaṃ suttaṃ upalabbhati, ettako vinicchayo, ettakaṃ suttañca vinicchayañca vakkhāmī’’ti evaṃ attano bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti. ‘‘Ayaṃ codakassa purimakathā, ayaṃ pacchimakathā, ayaṃ cuditakassa purimakathā, ayaṃ pacchimakathā, ettakaṃ gayhūpagaṃ, ettakaṃ na gayhūpaga’’nti evaṃ anuggaṇhanto pana parassa bhāsapariyantaṃ na uggaṇhāti nāma. Āpattiṃ na jānātīti pārājikaṃ vā saṅghādisesaṃ vāti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ nānākaraṇaṃ na jānāti. Mūlanti dve āpattiyā mūlāni kāyo ca vācā ca, tāni na jānāti. Samudayanti cha āpattisamuṭṭhānāni āpattisamudayo nāma, tāni na jānāti. Pārājikādīnaṃ vatthuṃ na jānātītipi vuttaṃ hoti. Nirodhanti ayaṃ āpatti desanāya nirujjhati, vūpasammati, ayaṃ vuṭṭhānenāti evaṃ āpattinirodhaṃ na jānāti. Satta samathe ajānanto pana āpattinirodhagāminipaṭipadaṃ na jānāti.


关于令人愉悦和有益的情况，这里有这样一个故事：据说关于一位大臣之子和阿耶陀长老有这样的讨论："我们来看看大臣之子和阿耶陀长老谁更令人愉悦。"亲属们为大臣之子装扮打扮，并要带他去参拜大塔。长老的母亲为儿子制作了令人愉悦的袈裟，并派人送去，说："请我儿子剪发，穿上这件袈裟，被比丘僧团围绕，去参拜大塔。"大臣之子被亲属簇拥，从东门进入塔院；阿耶陀长老被比丘僧团围绕，从南门进入，在塔院与他相遇并说："朋友，你怎能在老长老打扫过的地方丢弃垃圾并与我争夺？"据说在过去，阿耶陀长老曾是一位老长老，在村庄的塔院打扫；而大臣之子作为大优婆塞，在打扫的地方拿起垃圾并丢弃。
关于完成导师的教诫，这种打扫的仪式是被佛陀称赞的，因此执行者就是完成了导师的教诫。这里有这样一个故事：据说尊者舍利弗去到喜马拉雅山，在某个山洞里未经打扫就坐下并入定。世尊察觉到长老未经打扫就坐下，就乘空而来，在长老面前未打扫的地方示现双足后返回。长老从定中出定，看到世尊的双足，生起强烈的惭愧之心，跪下说："导师已经知道我未经打扫就坐下，现在我要在僧众中受到指责。"他前往十力尊前顶礼后坐下。世尊说："舍利弗啊，你去哪里了？"并说："现在对于我经常在附近活动的情况下，你未经打扫就坐下是不恰当的。"从那时起，长老即使站在解开结的地方，也总是用脚拨开垃圾而站立。
关于不学习自己言语范围的情况，指的是"在这个情况下，可以找到这么多经文，这么多判定，我将讲述经文和判定"，这样不学习自己言语的范围。"这是原告的前言，这是后言，这是被告的前言，这是后言，这部分是可接受的，这部分是不可接受的"，这样不学习，就是不学习他人言语的范围。不知道违犯，指的是不知道波罗夷或僧残等七种违犯类别的区别。根本，指的是身和语两种违犯的根本，不知道这些。生起，指的是六种违犯生起，不知道这些。也被说成是不知道波罗夷等的情况。灭，指的是这种违犯通过忏悔而灭，平息，不知道违犯的灭。不知道七种平息法，就是不知道通向灭除违犯的道路。


Adhikaraṇapañcake adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇāni. Adhikaraṇassa mūlaṃ nāma tettiṃsa mūlāni – vivādādhikaraṇassa dvādasa mūlāni, anuvādādhikaraṇassa cuddasa, āpattādhikaraṇassa cha, kiccādhikaraṇassa ekaṃ; tāni parato āvi bhavissanti. Adhikaraṇasamudayo nāma adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya uppajjati; anuvādādhikaraṇaṃ catasso vipattiyo; āpattādhikaraṇaṃ sattāpattikkhandhe; kiccādhikaraṇaṃ cattāri saṅghakiccānīti imaṃ vibhāgaṃ na jānātīti attho . Adhikaraṇanirodhaṃ na jānātīti dhammena vinayena satthusāsanena mūlāmūlaṃ gantvā vinicchayasamathaṃ pāpetuṃ na sakkoti ; ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvīhi, idaṃ catūhi, idaṃ tīhi idaṃ ekena samathena sammatī’’ti evaṃ satta samathe ajānanto pana adhikaraṇanirodhagāminipaṭipadaṃ na jānāti nāma. Vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ pārājikassa vatthu, idaṃ saṅghādisesassā’’ti evaṃ sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti. Nidānanti ‘‘sattannaṃ nidānānaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ ettha paññattaṃ, idaṃ etthā’’ti na jānāti. Paññattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade paṭhamapaññattiṃ na jānāti. Anupaññattinti punappunaṃ paññattiṃ na jānāti. Anusandhivacanapathanti kathānusandhi-vinicchayānusandhivasena vatthuṃ na jānāti. Ñattiṃ na jānātīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyā karaṇaṃ na jānātīti ñattikiccaṃ na jānāti, osāraṇādīsu navasu ṭhānesu ñattikammaṃ nāma hoti, ñattidutiyañatticatutthakammesu ñattiyā kammappatto hutvā tiṭṭhatīti na jānāti. Na pubbakusalo hoti na aparakusaloti pubbe kathetabbañca pacchā kathetabbañca na jānāti, ñatti nāma pubbe ṭhapetabbā, pacchā na ṭhapetabbātipi na jānāti. Akālaññū ca hotīti kālaṃ na jānāti, anajjhiṭṭho ayācito bhāsati, ñattikālampi ñattikhettampi ñattiokāsampi na jānāti.

Mandattā momūhattāti kevalaṃ aññāṇena momūhabhāvena dhutaṅge ānisaṃsaṃ ajānitvā. Pāpicchoti tena araññavāsena paccayalābhaṃ patthayamāno. Pavivekanti kāyacittaupadhivivekaṃ. Idamatthitanti imāya kalyāṇāya paṭipattiyā attho etassāti idamatthi, idamatthino bhāvo idamatthitā; taṃ idamatthitaṃyeva nissāya na aññaṃ kiñci lokāmisanti attho.

Uposathaṃ na jānātīti navavidhaṃ uposathaṃ na jānāti. Uposathakammanti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkhanti dve mātikā na jānāti. Pātimokkhuddesanti sabbampi navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Pavāraṇanti navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ uposathakammasadisameva.

Apāsādikapañcake – apāsādikanti kāyaduccaritādi akusalakammaṃ vuccati. Pāsādikanti kāyasucaritādi kusalakammaṃ vuccati. Ativelanti velaṃ atikkamma bahutaraṃ kālaṃ kulesu appaṃ vihāreti attho. Otāroti kilesānaṃ anto otaraṇaṃ. Saṃkiliṭṭhanti duṭṭhullāpattikāyasaṃsaggādibhedaṃ . Visuddhipañcakepavāraṇāggahaṇena navavidhāpi pavāraṇā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Pañcakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Chakkavāravaṇṇanā



在有关争议的五种情况中，争议指的是四种争议。争议的根本名为三十三种根本 - 争论争议有十二种根本，控告争议有十四种，违犯争议有六种，事务争议有一种；这些将在后面详细阐述。争议的生起指的是争议的起源。争论争议依靠十八种破坏事项而产生；控告争议有四种缺陷；违犯争议有七种违犯类别；事务争议有四种僧团事务 - 不了解这种区分是其意义。不知道争议的灭，指的是不能通过法、律、导师的教诫，追溯根本和非根本，作出裁决和平息；不知道七种平息法，如"这个争议用两种平息，这个用四种，这个用三种，这个用一种平息"，就是不知道通向争议灭的道路。不知道事项，指的是不知道七种违犯类别的事项，如"这是波罗夷的事项，这是僧残的事项"。不知道因由，指的是不知道七种因由中的哪个学处在何处制定。不知道制定，指的是不知道每个学处最初的制定。不知道再次制定，指的是不知道重复制定。不知道论述语路，指的是不知道论述的连贯性和判定的连贯性。不知道提议，指的是完全不知道提议。不知道提议的执行，指的是不知道提议的仪式，在九种场合中有提议的行动，不知道在第二提议和第四行动中提议的部分。不善于前后，指的是不知道应该前说和后说的内容，不知道提议应该预先确定，之后不应确定。不知道时机，指的是不知道时间，未经请求和邀请就发言，不知道提议的时间、提议的范围和提议的场合。
由于愚钝和迷惑，完全因无知和迷惑状态，不知道修行的利益。邪愿，指的是通过林居生活希望获得资具。离隐，指的是身、心和执取的离隐。这是目的，指的是通过这种美善的行持，有其目的；这种目的性，依赖于这个目的，不为世间利益。
不知道布萨，指的是不知道九种布萨。布萨仪式，指的是不知道四种不正当的布萨仪式等。戒本，指的是不知道两种母法。戒本诵读，指的是不知道全部九种戒本诵读。自恣，指的是不知道九种自恣。自恣仪式与布萨仪式相同。
在不令人愉悦的五种情况中 - 不令人愉悦，指的是身恶行等不善业。令人愉悦，指的是身善行等善业。过度，指的是超过时间，在家庭中停留时间过长。进入，指的是烦恼的内在进入。污秽，指的是包括粗秽违犯、身体接触等的污秽。在清净的五种情况中，通过自恣的获取，九种自恣都应被了解。其余部分在各处都很明显。
五种情况的解释已完成。
六种情况的解释开始。

326. Chakkesu – cha sāmīciyoti ‘‘so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassāti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabboti ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci’’, ‘‘yassa bhavissati so harissatīti ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imā bhikkhupātimokkheyeva cha sāmīciyo. Cha chedanakāti pañcake vuttā pañca bhikkhunīnaṃ udakasāṭikāya saddhiṃ cha. Chahākārehīti alajjitā aññāṇatā kukkuccapakatatā akappiye kappiyasaññitā kappiye akappiyasaññitā satisammosāti. Tattha ekarattachārattasattāhātikkamādīsu āpattiṃ satisammosena āpajjati. Sesaṃ vuttanayameva. Cha ānisaṃsā vinayadhareti pañcake vuttā pañca tassādheyyo uposathoti iminā saddhiṃ cha.

Cha paramānīti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ chabbassaparamatā dhāretabbaṃ, tiyojanaparamaṃ sahatthā dhāretabbāni, dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ, catukkaṃsaparamaṃ, aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ, aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādakaṃ , aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭha’’nti imāni cuddasa paramāni. Tattha paṭhamāni cha ekaṃ chakkaṃ, tato ekaṃ apanetvā sesesu ekekaṃ pakkhipitvātiādinā nayena aññānipi chakkāni kātabbāni.

Chaāpattiyoti tīṇi chakkāni antarapeyyāle vuttāni. Cha kammānīti tajjanīya-niyassa-pabbājanīya-paṭisāraṇīyāni cattāri, āpattiyā adassane ca appaṭikamme ca vuttadvayampi ekaṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ekanti cha. Nahāneti orenaḍḍhamāsaṃ nahāne; vippakatacīvarādichakkadvayaṃ kathinakkhandhake niddiṭṭhaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Chakkavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Sattakavāravaṇṇanā



在六种情况中 - 六种恰当行为：
"该比丘未被驱逐，那些比丘应受呵责，这是其中的恰当行为"，"尊者们应当努力，不要让你们的财产灭失，这是其中的恰当行为"，"比丘，这是你的钵，应当为分裂而持有"，"从那里取出后应与比丘们一起分享，这是其中的恰当行为"，"应当被了解、询问、追问，这是其中的恰当行为"，"谁将拥有，谁将获得，这是其中的恰当行为" - 这六种恰当行为仅存在于比丘戒本中。
六种切断：在五种情况中已经提到的五种，再加上比丘尼的水浴布。
六种方式：不知羞耻、无知、犹豫造作、在不适当之处认为适当、在适当之处认为不适当、遗忘。
在此，由于遗忘，在一夜、七夜、七日以上违犯。其余部分按照已说明的方式。
六种利益：在五种情况中已提到的五种，再加上主持布萨。
六种至高无上：
"十天为至高无上的额外衣服可持有，比丘应在一个月内搁置该衣服，从那里取衣服应当谨慎，保持沉默站立六次，比丘应制作新垫后持有六年，可持有至六年，三由旬为至高无上可亲手持有，十天为至高无上的额外钵，七天为至高无上的储存物可使用，六夜为至高无上可离开该衣服，四铜钱为至高无上，二分之一铜钱为至高无上，两指节为至高无上可取，八指节为至高无上的床脚，八指节为至高无上的牙木" - 这是十四种至高无上。其中前六种为一组，其余可以类似方式组合。
六种违犯：在三个六组中已在中间部分说明。
六种仪式：呵责、驱逐、放逐、和解四种，加上不承认违犯和不改正，以及不放弃恶见，共六种。
沐浴：不超过半月沐浴；已在褥子章中详细说明的两组六种情况。其余部分在各处都很明显。
六种情况的解释已完成。
七种情况的解释开始。

327. Sattakesu – satta sāmīciyoti pubbe vuttesu chasu ‘‘sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṃ tattha sāmīcī’’ti imaṃ pakkhipitvā satta veditabbā. Satta adhammikā paṭiññātakaraṇāti ‘‘bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno ‘saṅghādisesaṃ ajjhāpannomhī’ti paṭijānāti, taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇa’’nti evaṃ samathakkhandhake niddiṭṭhā. Dhammikāpi tattheva niddiṭṭhā. Sattannaṃ anāpatti sattāhakaraṇīyena gantunti vassūpanāyikakkhandhake vuttaṃ . Sattānisaṃsā vinayadhareti ‘‘tassādheyyo uposatho pavāraṇā’’ti imehi saddhiṃ pañcake vuttā pañca satta honti. Satta paramānīti chakke vuttāniyeva sattakavasena yojetabbāni. Katacīvarantiādīni dve sattakāni kathinakkhandhake niddiṭṭhāni.

Bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā, bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbāti imāni tīṇi sattakāni, dve adhammikāni, ekaṃ dhammikaṃ; tāni tīṇipi campeyyake niddiṭṭhāni. Asaddhammāti asataṃ dhammā, asanto vā dhammā; asobhanā hīnā lāmakāti attho. Saddhammāti sataṃ buddhādīnaṃ dhammā; santo vā dhammā sundarā uttamāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Sattakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Aṭṭhakavāravaṇṇanā

328. Aṭṭhakesu – aṭṭhānisaṃseti ‘‘na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ uposathaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā uposathaṃ karissāma, na mayaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ pavāressāma, saṅghakammaṃ karissāma, āsane nisīdissāma, yāgupāne nisīdissāma, bhattagge nisīdissāma, ekacchanne vasissāma, yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ karissāma, vinā iminā bhikkhunā karissāmā’’ti evaṃ kosambakakkhandhake vutte ānisaṃse. Dutiyaaṭṭhakepi eseva nayo, tampi hi evameva kosambakakkhandhake vuttaṃ.

Aṭṭha yāvatatiyakāti bhikkhūnaṃ terasake cattāro, bhikkhunīnaṃ sattarasake bhikkhūhi asādhāraṇā cattāroti aṭṭha. Aṭṭhahākārehi kulāni dūsetīti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vā vejjikāya vā jaṅghapesanikena vāti imehi aṭṭhahi. Aṭṭha mātikā cīvarakkhandhake, aparā aṭṭha kathinakkhandhake vuttā. Aṭṭhahi asaddhammehīti lābhena alābhena yasena ayasena sakkārena asakkārena pāpicchatāya pāpamittatāya. Aṭṭha lokadhammā nāma lābhe sārāgo, alābhe paṭivirodho; evaṃ yase ayase, pasaṃsāya nindāya, sukhe sārāgo, dukkhe paṭivirodhoti. Aṭṭhaṅgiko musāvādoti ‘‘vinidhāya sañña’’nti iminā saddhiṃ pāḷiyaṃ āgatehi sattahīti aṭṭhahi aṅgehi aṭṭhaṅgiko.

Aṭṭha uposathaṅgānīti –

‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye,

Musā na bhāse na ca majjapo siyā;

Abrahmacariyā virameyya methunā,

Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,

Mañce chamāyaṃva sayetha santhate;

Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,

Buddhena dukkhantagunā pakāsita’’nti. (a. ni. 

在七种情况中 - 七种恰当行为：在先前提到的六种中，加上"该比丘尼未被驱逐，那些比丘尼应受呵责，这是其中的恰当行为"，共七种。
七种不正当的认可行为：如"比丘已陷入波罗夷，被波罗夷指责时说'我已陷入僧残'，僧团以僧残处罚他"，这在和解篇中已详细说明。正当的认可行为也在同处说明。
七天内应做之事，在雨安居篇中已说明。
七种利益：在五种情况中已提到的五种，加上主持布萨、自恣，共七种。
七种至高无上：在六种情况中已提到的，以七种方式组合。
已完成衣服等两种七种情况，在褥子篇中已详细说明。
比丘没有违犯可见，比丘有违犯可见，比丘有违犯应被纠正 - 这三种七种情况，两种不正当，一种正当；这三种在旃波篇中已详细说明。
非正法，指虚假的法，或非善的法；不美好、低劣、卑贱的意思。
正法，指善的佛陀等的法；或善的法，美好、最高的意思。
其余部分在各处都很明显。
七种情况的解释已完成。
八种情况的解释开始。
在八种情况中 - 八种利益：如在拘舍梨篇中所说："我们不会与这位比丘一起举行布萨，我们将在没有这位比丘的情况下举行布萨，我们不会与这位比丘一起自恣，我们将举行僧团仪式，我们将在座位上就座，我们将在粥处就座，我们将在饭堂就座，我们将在同一屋檐下居住，我们将按资历行礼、问候、致敬、恰当行为"等。
第二个八种情况也是同样的方式，也在拘舍梨篇中说明。
八种直到第三次：比丘在十三人中有四种，比丘尼在十七人中有四种与比丘不共享的。
八种方式破坏家庭：用花、果、粉末、泥土、牙木、竹子、医药或小腿使者等八种。
八种母法在衣服篇，另八种在褥子篇中说明。
八种非正法：通过得与不得、名誉与不名誉、尊重与不尊重、恶愿和恶友。
八种世间法：得时贪著，失时反对；名誉与不名誉，赞扬与批评，乐时贪著，苦时反对。
八支妄语：与"隐藏意图"一起，在经文中出现的七种，共八支。
八种布萨支：
"不杀生，不取未给予物，
不妄语，不饮酒为醉，
离非梵行和淫欲事，
不夜食于非时食。
不戴花，不涂香，
卧床或地上敷席；
此八支布萨，
佛陀宣说苦尽功德。"

3.71);

Evaṃ vuttāni aṭṭha. Aṭṭha dūteyyaṅgānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti sāvetā cā’’tiādinā nayena saṅghabhedake vuttāni. Titthiyavattāni mahākhandhake niddiṭṭhāni. Anatirittā ca atirittā ca pavāraṇāsikkhāpade niddiṭṭhā. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbanti bhattagge vuḍḍhabhikkhunīnaṃ, āsanampi tāsaṃyeva dātabbaṃ. Upāsikāti visākhā. Aṭṭhānisaṃsā vinayadhareti pañcake vuttesu pañcasu ‘‘tassādheyyo uposatho, pavāraṇā, saṅghakamma’’nti ime tayo pakkhipitvā aṭṭha veditabbā. Aṭṭha paramānīti pubbe vuttaparamāneva aṭṭhakavasena yojetvā veditabbāni. Aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbanti ‘‘na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā’’tiādinā nayena samathakkhandhake niddiṭṭhesu aṭṭhasu. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Aṭṭhakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Navakavāravaṇṇanā

329. Navakesu – nava āghātavatthūnīti ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīni nava. Nava āghātapaṭivinayāti ‘‘anatthaṃ me acari, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’tiādīni nava. Nava vinītavatthūnīti navahi āghātavatthūhi ārati virati paṭivirati setughāto. Navahi saṅgho bhijjatīti ‘‘navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti. Nava paramānīti pubbe vuttaparamāneva navakavasena yojetvā veditabbāni. Nava taṇhāmūlakā nāma taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkhā, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā. Nava vidhamānāti ‘‘seyyassa seyyohamasmī’’timānādayo. Nava cīvarānīti ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vātiādinā nayena vuttāni. Na vikappetabbānīti adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni . Nava adhammikāni dānānīti saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti , puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmetīti evaṃ vuttāni.

Nava paṭiggahaparibhogāti etesaṃyeva dānānaṃ paṭiggahā ca paribhogā ca. Tīṇi dhammikāni dānānīti saṅghassa ninnaṃ saṅghasseva deti, cetiyassa ninnaṃ cetiyasseva, puggalassa ninnaṃ puggalasseva detīti imāni tīṇi. Paṭiggahapaṭibhogāpi tesaṃyeva paṭiggahā ca paribhogā ca. Nava adhammikā saññattiyoti adhammavādipuggalo, adhammavādisambahulā, adhammavādisaṅghoti evaṃ tīṇi tikāni samathakkhandhake niddiṭṭhāni. Dhammikā saññattiyopi dhammavādī puggalotiādinā nayena tattheva niddiṭṭhā. Adhammakamme dve navakāni ovādavaggassa paṭhamasikkhāpadaniddese pācittiyavasena vuttāni. Dhammakamme dve navakāni tattheva dukkaṭavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Navakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Dasakavāravaṇṇanā



如此已说八种。八种使者支：如在破僧篇中所说："在此，比丘是听者且传达者"等。外道行为在大篇中已详细说明。未超过和超过的自恣学处已在自恣学处中详细说明。
八种应被问候：在饭堂，应该问候年长的比丘尼，座位也应该给予她们。优婆夷指的是毗舍佉。
八种利益：在五种情况中已提到的五种，加上主持布萨、自恣、僧团仪式三种，共八种。
八种至高无上：先前提到的至高无上，以八种方式组合。
在八种法中应正确行事：如在和解篇中所说："不应为未受具足戒的比丘停止布萨，不应停止自恣"等八种。
其余部分在各处都很明显。
八种情况的解释已完成。
九种情况的解释开始。
在九种情况中 - 九种怨恨事项：如"他对我做了不利的事"等九种。
九种怨恨消除：如"他对我做了不利的事，这从何而来"等九种。
九种调教事项：以九种怨恨事项为基础，有避免、约束、阻止、切断。
僧团可以通过九种或九人以上破裂。
九种至高无上：先前提到的至高无上，以九种方式组合。
九种根源于渴爱：因渴爱而追求，因追求而获得，因获得而判断，因判断而生起贪欲，因贪欲而执著，因执著而吝啬，因吝啬而保护，因保护而引发棍棒、武器、争斗、诽谤、妄语。
九种我慢：如"我比他更好"等。
九种衣服：如三衣或雨季衣等。
不应更换：从确定时起不应更换。
九种不正当的布施：僧团的布施转给另一个僧团或佛塔或个人，佛塔的布施转给另一个佛塔或僧团或个人，个人的布施转给另一个个人或僧团或佛塔。
九种接受和使用：这些布施的接受和使用。
三种正当布施：僧团的捐赠给僧团，佛塔的捐赠给佛塔，个人的捐赠给个人。
接受和使用也是如此。
九种不正当的提议：非法言说的个人、非法言说的多人、非法言说的僧团，这三种在和解篇中已详细说明。
正当的提议也在同处详细说明。
在不正当仪式中有两种九种情况，在戒本第一学处中以波逸提说明。
在正当仪式中有两种九种情况，在同处以恶作说明。
其余部分在各处都很明显。
九种情况的解释已完成。
十种情况的解释开始。

330. Dasakesu – dasa āghātavatthūnīti navakesu vuttāni nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatī’’ti iminā saddhiṃ dasa honti. Āghātapaṭivinayāpi tattha vuttā nava ‘‘aṭṭhāne vā pana āghāto jāyati, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivinetī’’ti iminā saddhiṃ dasa veditabbā. Dasa vinītavatthūnīti dasahi āghātavatthūhi viratisaṅkhātāni dasa. Dasavatthukā micchādiṭṭhīti ‘‘natthi dinna’’ntiādivasena veditabbā, ‘‘atthi dinna’’ntiādivasena sammādiṭṭhi, ‘‘sassato loko’’tiādinā vasena pana antaggāhikā diṭṭhi veditabbā. Dasa micchattāti micchādiṭṭhiādayo micchāvimuttipariyosānā, viparītā sammattā. Salākaggāhā samathakkhandhake niddiṭṭhā.

Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabboti ‘‘sīlavā hotī’’tiādinā nayena samathakkhandhake vuttehi dasahi. Dasa ādīnavā rājantepurappavesane rājasikkhāpade niddiṭṭhā. Dasa dānavatthūnīti annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā gandhaṃ vilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ. Dasa ratanānīti muttāmaṇiveḷuriyādīni. Dasa paṃsukūlānīti sosānikaṃ, pāpaṇikaṃ , undūrakkhāyitaṃ, upacikakkhāyitaṃ, aggidaḍḍhaṃ, gokhāyitaṃ, ajikakkhāyitaṃ, thūpacīvaraṃ, ābhisekiyaṃ, bhatapaṭiyābhatanti etesu upasampannena ussukkaṃ kātabbaṃ. Dasa cīvaradhāraṇāti ‘‘sabbanīlakāni cīvarāni dhārentī’’ti vuttavasena dasāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘navasu kappiyacīvaresu udakasāṭikaṃ vā saṅkaccikaṃ vā pakkhipitvā dasā’’ti vuttaṃ.

Avandanīyapuggalā senāsanakkhandhake niddiṭṭhā. Dasa akkosavatthūni omasavāde niddiṭṭhāni. Dasa ākārā pesuññasikkhāpade niddiṭṭhā. Dasa senāsanānīti mañco, pīṭhaṃ, bhisi, bimbohanaṃ, cimilikā, uttarattharaṇaṃ, taṭṭikā, cammakhaṇḍo, nisīdanaṃ, tiṇasanthāro, paṇṇasanthāroti. Dasa varāni yāciṃsūti visākhā aṭṭha, suddhodanamahārājā ekaṃ, jīvako ekaṃ. Yāguānisaṃsā ca akappiyamaṃsāni ca bhesajjakkhandhake niddiṭṭhāni. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Dasakavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

Ekādasakavāravaṇṇanā



在十种情况中 - 十种怨恨事项：在九种情况中已提到的九种，加上"在不适当的地方也会产生怨恨"，共十种。
怨恨消除也是如此：在九种情况中已提到的九种，加上"在不适当的地方也会产生怨恨，这从何而来"，共十种。
十种调服事项：以十种怨恨事项为基础的十种约束。
十种邪见：如"没有布施"等，"有布施"等为正见，"世界是常恒的"等为极端执著的见解。
十种邪法：从邪见等到邪解脱，与正法相反。
抽签在和解篇中已详细说明。
具备十种条件的比丘应被任命为仲裁：如在和解篇中所说"应为有戒"等十种。
十种不利：在王室入宫的王室学处中已详细说明。
十种布施事项：食物、饮料、衣服、交通工具、花环、香、涂抹物、卧具、住所、灯油。
十种宝：珍珠、宝石、绿宝石等。
十种粪衣：火化场遗物、市场遗物、老鼠啃咬、白蚁啃咬、火烧、牛咬、山羊咬、佛塔衣、灌顶衣、交换衣，在这些中具足戒者应当精进。
十种穿衣：如"穿全蓝色衣服"等，在《古注》中说是十种。在大注中说："在九种适当衣服中加入水浴布或遮羞布，成为十种"。
不应被问候的人在住处篇中已详细说明。
十种诽谤事项在侮辱语中已详细说明。
十种方式在诽谤学处中已详细说明。
十种住处：床、座椅、垫子、枕头、小垫、上层铺盖、席子、皮革片、坐垫、草垫、树叶垫。
十种请求：毗舍佉八种，净饭王一种，耆婆一种。
粥的利益和不适当的肉类在药品篇中已详细说明。
其余部分在各处都很明显。
十种情况的解释已完成。
十一种情况的解释开始。

331. Ekādasakesu – ekādasāti paṇḍakādayo ekādasa. Ekādasa pādukāti dasa ratanamayā, ekā kaṭṭhapādukā. Tiṇapādukamuñjapādukapabbajapādukādayo pana kaṭṭhapādukasaṅgahameva gacchanti. Ekādasa pattāti tambalohamayena vā dārumayena vā saddhiṃ dasa ratanamayā. Ekādasa cīvarānīti sabbanīlakādīni ekādasa. Yāvatatiyakāti ukkhittānuvattikā bhikkhunī, saṅghādisesā aṭṭha, ariṭṭho, caṇḍakāḷīti. Ekādasa antarāyikā nāma ‘‘nasi animittā’’ti ādayo. Ekādasacīvarāni adhiṭṭhātabbānīti ticīvaraṃ, vassikasāṭikā, nisīdanaṃ, paccattharaṇaṃ, kaṇḍuppaṭicchādi, mukhapuñchanacoḷaṃ, parikkhāracoḷaṃ, udakasāṭikā, saṅkaccikāti. Na vikappetabbānīti etāneva adhiṭṭhitakālato paṭṭhāya na vikappetabbāni. Gaṇṭhikā ca vidhā ca suttamayena saddhiṃ ekādasa honti, te sabbe khuddakakkhandhake niddiṭṭhā. Pathaviyo pathavisikkhāpade niddiṭṭhā. Nissayapaṭipassaddhiyo upajjhāyamhā pañca, ācariyamhā cha; evaṃ ekādasa. Avandiyapuggalā naggena saddhiṃ ekādasa, te sabbe senāsanakkhandhake niddiṭṭhā . Ekādasa paramāni pubbe vuttesu cuddasasu ekādasakavasena yojetvā veditabbāni. Ekādasa varānīti mahāpajāpatiyā yācitavarena saddhiṃ pubbe vuttāni dasa. Ekādasa sīmādosāti ‘‘atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannantī’’tiādinā nayena kammavagge āgamissanti.

Akkosakaparibhāsake puggale ekādasādīnavā nāma ‘‘yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosako paribhāsako ariyūpavādī, sabrahmacārīnaṃ aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so ekādasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na nigaccheyya. Katamesaṃ ekādasannaṃ? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyanti, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ vā, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti (a. ni. 11.6). Ettha ca saddhammoti buddhavacanaṃ adhippetaṃ.

Āsevitāyāti ādito paṭṭhāya sevitāya. Bhāvitāyāti nipphāditāya vaḍḍhitāya

Vā. Bahulīkatāyāti punappunaṃ katāya. Yānīkatāyāti suyuttayānasadisāya katāya. Vatthukatāyāti yathā patiṭṭhā hoti; evaṃ katāya. Anuṭṭhitāyāti anu anu pavattitāya; niccādhiṭṭhitāyāti attho. Paricitāyāti samantato citāya; sabbadisāsu citāya ācitāya bhāvitāya abhivaḍḍhitāyāti attho. Susamāraddhāyāti suṭṭhu samāraddhāya; vasībhāvaṃ upanītāyāti attho. Na pāpakaṃ supinanti pāpakameva na passati, bhadrakaṃ pana vuḍḍhikāraṇabhūtaṃ passati. Devatā rakkhantīti ārakkhadevatā dhammikaṃ rakkhaṃ paccupaṭṭhāpenti. Tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyatīti khippaṃ cittaṃ samādhiyati. Uttari appaṭivijjhantoti mettājhānato uttariṃ arahattaṃ asacchikaronto sekho vā puthujjano vā hutvā kālaṃ karonto brahmalokūpago hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Ekādasakavāravaṇṇanā pariyosānā

Ekuttarikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Uposathādipucchāvissajjanā



在十一种情况中 - 十一种情况：如"愚人等"等提到的十一种。十一种鞋子：十种宝石制的，外加一种木制鞋。草鞋、芦苇鞋、出家鞋等都归为木制鞋的范畴。十一种叶子：以铜或木制的十种叶子。十一种衣服：包括所有蓝色等的十一种。
直到第三次：指的是跟随的比丘尼，剩余的八种，阿利特和贾达卡利。
十一种障碍：如"不见无相"等。
应被穿着的十一种衣服：包括三衣、雨季衣、坐垫、铺垫、围裙、面巾、附属衣、洗澡衣、遮羞衣等。
不应被更换：从确定的时间起不应被更换。
绳索和线条在经典中提到的十一种，所有这些在小篇中都有详细说明。
大地在大地学处中有详细说明。
依赖于上师的五种，依赖于老师的六种；如此共十一种。
应被尊敬的人在住处篇中有详细说明。
十一种诽谤事项在诽谤语中有详细说明。
十种方式在诽谤学处中有详细说明。
十一种住处：床、座椅、垫子、枕头、小垫、上层铺盖、席子、皮革片、坐垫、草垫、树叶垫。
十一种请求：如毗舍佉八种，净饭王一种，耆婆一种。
粥的利益和不适当的肉类在药品篇中有详细说明。
其余部分在各处都很明显。
十一种情况的解释已完成。
十二种情况的解释开始。

332. ‘‘Uposathakammassa ko ādī’’tiādīnaṃ pucchānaṃ vissajjane sāmaggī ādīti ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti sīmaṃ sodhetvā chandapārisuddhiṃ āharitvā sannipatitānaṃ kāyasāmaggī ādi. Kiriyā majjheti pubbakiccaṃ katvā pātimokkhaosāraṇakiriyā majjhe. Niṭṭhānaṃ pariyosānanti ‘‘tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabba’’nti idaṃ pātimokkhaniṭṭhānaṃ pariyosānaṃ. Pavāraṇākammassa sāmaggī ādīti ‘‘pavāraṇaṃ karissāmā’’ti sīmaṃ sodhetvā chandapavāraṇaṃ āharitvā sannipatitānaṃ kāyasāmaggī ādi. Kiriyā majjheti pavāraṇāñatti ca pavāraṇākathā ca majjhe, saṅghanavakassa ‘‘passanto paṭikarissāmī’’ti vacanaṃ pariyosānaṃ. Tajjanīyakammādīsu vatthu nāma yena vatthunā kammāraho hoti, taṃ vatthu. Puggaloti yena taṃ vatthu kataṃ, so puggalo. Kammavācā pariyosānanti ‘‘kataṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti evaṃ tassā tassā kammavācāya avasānavacanaṃ pariyosānaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti

Uposathādipucchāvissajjanāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Atthavasapakaraṇāvaṇṇanā

334. Atthavasapakaraṇe – dasa atthavasetiādīsu yaṃ vattabbaṃ taṃ paṭhamapārājikavaṇṇanāyameva vuttaṃ. Yaṃ saṅghasuṭṭhu taṃ saṅghaphāsūtiādīsu uparimaṃ uparimaṃ padaṃ heṭṭhimassa heṭṭhimassa padassa attho.

Atthasataṃdhammasatantiādimhi pana yadetaṃ dasasu padesu ekekaṃ mūlaṃ katvā dasakkhattuṃ yojanāya padasataṃ vuttaṃ. Tattha pacchimassa pacchimassa padassa vasena atthasataṃ purimassa purimassa vasena dhammasataṃ veditabbaṃ. Atha vā ye dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ye pubbe paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ ‘‘tattha saṅghasuṭṭhutā nāma saṅghassa suṭṭhubhāvo ‘suṭṭhu devā’ti āgataṭṭhāne viya ‘suṭṭhu bhante’ti vacanasampaṭicchanabhāvo, yo ca tathāgatassa vacanaṃ sampaṭicchati, tassa taṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti, tasmā saṅghassa ‘suṭṭhu bhante’ti mama vacanasampaṭicchanatthaṃ paññapessāmi asampaṭicchane ādīnavaṃ sampaṭicchane ca ānisaṃsaṃ dassetvā na balakkārena abhibhavitvāti etamatthaṃ āvikaronto āha – saṅghasuṭṭhutāyā’’ti evamādinā nayena vaṇṇitā, tesaṃ idha dasakkhattuṃ āgatattā atthasataṃ tadatthajotakānañca padānaṃ vasena dhammasataṃ veditabbaṃ. Idāni atthajotakānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisataṃ, dhammabhūtānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisatanti dve niruttisatāni, atthasate ñāṇasataṃ, dhammasate ñāṇasataṃ, dvīsu niruttisatesu dve ñāṇasatānīti cattāri ñāṇasatāni ca veditabbāni.

‘‘Atthasataṃ dhammasataṃ, dve niruttisatāni;

Cattāri ñāṇasatāni, atthavase pakaraṇe’’ti.

Iti hi yaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttanti.

Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya

Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paṭhamagāthāsaṅgaṇikaṃ

Sattanagaresu paññattasikkhāpadavaṇṇanā



“在自恣仪式中，什么是主要的？”等问题的回答中，首先提到“我们将进行自恣”，在清理界限后，带着对自恣的热情，聚集在一起的身体的和谐等。行为在中间，首先完成的工作是对戒的清理。完成的最终目的在于“在那儿，所有人都应和谐共处，不争论，应该学习”，这是对戒的最终目的。
在进行自恣的工作中，首先提到“我们将进行自恣”，在清理界限后，带着对自恣的热情，聚集在一起的身体的和谐等。行为在中间，包括自恣和自恣的讨论，僧团的发言“我将观察”是最终目的。
“应受罚的事项”是指那些因某种事项而应受罚的事物。
“个人”是指因某种事项而受到处罚的个人。
“行为的最终目的”是“通过僧团完成的某种行为，僧团应宽恕，因此我将保持沉默，这就是我所持有的行为的最终目的”。
其余部分在各处都很明显。
自恣相关问题的解释已完成。
关于意义的解释
在关于意义的解释中 - 十种意义等，所应提到的在第一类戒律的解释中已说明。
在“僧团的和谐”中，逐层逐层的解释是有意义的。
在“意义的百”与“法的百”中，所提到的在十个方面各有根基，十次的结合被提到。
在此，最后的最后的意义的百应被理解为前面前面的法的百。
或者，基于十种意义而被释迦牟尼为弟子所规定的十种戒律，前面提到的第一类戒律的解释中，“在那儿，僧团的和谐是指僧团的良好状态，如“非常好，天神”所提到的那样，接受“非常好，尊者”的言辞的人，长久以来将获得利益与快乐，因此，僧团的“非常好，尊者”的言辞的接受目的在于显示不接受的劣势，接受的利益”，以此为目的而说明的，基于“僧团的和谐”所提到的，因而在这里十次的到来，基于意义的百和法的百应被理解。
现在，基于意义的解释的语句应被理解为语句的百，基于法的解释的语句应被理解为语句的百，基于意义的百的知识的百，法的百的知识的百，在这两个语句的百中，有两个知识的百，因此应理解四个知识的百。
“意义的百，法的百，两个语句的百；四个知识的百，在意义的解释中。”
因此所说的，基于此被提到。
因此，关于《广大戒律》的解释已完成。
关于第一篇的集结
在七个城市中，所规定的戒律的解释已完成。

335.Ekaṃsaṃcīvaraṃ katvāti ekasmiṃ aṃsakūṭe cīvaraṃ katvā; sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ katvāti attho. Paggaṇhitvāna añjalinti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā. Āsīsamānarūpo vāti paccāsīsamānarūpo viya. Kissa tvaṃ idha māgatoti kena kāraṇena kimatthaṃ patthayamāno tvaṃ idha āgato. Ko evamāha? Sammāsambuddho. Kaṃ evamāha? Āyasmantaṃ upāliṃ. Iti āyasmā upāli bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘dvīsu vinayesū’’ti imaṃ gāthaṃ pucchi. Athassa bhagavā ‘‘bhaddako te ummaṅgo’’tiādīni vatvā taṃ vissajjesi. Esa nayo sabbattha. Iti ime sabbapañhe buddhakāle upālitthero pucchi. Bhagavā byākāsi. Saṅgītikāle pana mahākassapatthero pucchi. Upālitthero byākāsi.

Tattha bhaddako te ummaṅgoti bhaddakā te pañhā; pañhā hi avijjandhakārato ummujjitvā ṭhitattā ‘‘ummaṅgo’’ti vuccati. Tagghāti kāraṇatthe nipāto. Yasmā maṃ pucchasi, tasmā te ahamakkhissanti attho. Sampaṭicchanatthe vā, ‘‘tagghā’’ti hi iminā vacanaṃ sampaṭicchitvā akkhissanti āha. ‘‘Samādahitvā visibbenti, sāmisena, sasitthaka’’nti imāni tīṇiyeva sikkhāpadāni bhaggesu paññattāni.

Catuvipattivaṇṇanā

336.Yaṃ taṃ pucchimhāti yaṃ tvaṃ apucchimhā. Akittayīti abhāsi. Noti amhākaṃ . Taṃ taṃ byākatanti yaṃ yaṃ puṭṭhaṃ, taṃ tadeva byākataṃ. Anaññathāti aññathā akatvā byākataṃ.

Ye duṭṭhullā sā sīlavipattīti ettha kiñcāpi sīlavipatti nāma pañhe natthi, atha kho duṭṭhullaṃ vissajjetukāmatāyetaṃ vuttaṃ. Catūsu hi vipattīsu duṭṭhullaṃ ekāya vipattiyā saṅgahitaṃ, aduṭṭhullaṃ tīhi vipattīhi saṅgahitaṃ. Tasmā ‘‘ye duṭṭhullā sā sīlavipattī’’ti vatvā tameva vitthārato dassetuṃ ‘‘pārājikaṃ saṅghādiseso sīlavipattīti vuccatī’’ti āha.

Idāni tissannaṃ vipattīnaṃ vasena aduṭṭhullaṃ dassetuṃ ‘‘thullaccaya’’ntiādimāha. Tattha yo cāyaṃ, akkosati hasādhippāyoti idaṃ dubbhāsitassa vatthudassanatthaṃ vuttaṃ.

Abbhācikkhantīti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’ti vadantā abbhācikkhanti.

Ayaṃ sā ājīvavipattisammatāti ayaṃ chahi sikkhāpadehi saṅgahitā ājīvavipatti nāma catutthā vipatti sammatāti ettāvatā ‘‘aduṭṭhulla’’nti idaṃ vissajjitaṃ hoti.

Idāni ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti pañhaṃ vissajjetuṃ ‘‘ekādasā’’tiādimāha.

Chedanakādivaṇṇanā



将衣服披在一侧：在一侧肩部披上衣服；意思是妥善地披上上衣。
举起双手合掌：举起十指指尖相连、闪耀的合掌。
像是正在面对的样子：仿佛正面对的样子。
"你为何来此？"：出于什么原因，怀着什么目的你来到此处？
谁这样说？佛陀。
问谁？问优波离尊者。
优波离尊者拜见世尊后，询问了"在两种戒律中"这首偈。
世尊说"你的问题很美妙"等，并予以回答。
这一方式适用于所有情况。
这些所有问题都是在佛陀时代由优波离尊者询问，佛陀予以解答。
在结集时期，大迦叶尊者询问，优波离尊者予以解答。
在此，"你的问题很美妙"意指问题本身美妙；问题因从无知黑暗中浮现而被称为"问题"。
"确实"是表示原因的语气词。
意思是：因为你问我，所以我将告诉你。
或者是表示接受的意思，即通过说"确实"来表示接受并回答。
"专注后散布，有意图，有教导"这三种戒律是在破坏者中制定的。
这是关于四种缺陷的解释。
"我没有问你"：你没有问我。
"宣说"：陈述。
"不是"：不是我们的。
"已回答"：被问到什么，就回答什么。
"不另作他解"：未作其他解释地回答。
关于"严重的戒律缺陷"：虽然戒律缺陷在问题中并不存在，但是为了解释严重的问题而说。
在四种缺陷中，严重的被一种缺陷包含，不严重的被三种缺陷包含。
因此说"严重的是戒律缺陷"，并为详细说明，进一步解释"波罗夷、僧残被称为戒律缺陷"。
现在为展示三种缺陷中的不严重者，说"轻微违犯"等。
其中，"谁在诽谤，带着嘲笑的意图"是为了说明不当言论的情况。
"诽谤"：说"我理解世尊所示的法"。
这被认为是生活方式的第四种缺陷，被六种戒律所包含。
现在为回答"直到第三次"的问题，说"十一"等。
关于切除等的解释。

337. Yasmā pana ‘‘ye ca yāvatatiyakā’’ti ayaṃ pañho ‘‘ekādasa yāvatatiyakā’’ti evaṃ saṅkhāvasena vissajjito, tasmā saṅkhānusandhivaseneva ‘‘kati chedanakānī’’tiādike aññe antarāpañhe pucchi. Tesaṃ vissajjanatthaṃ ‘‘cha chedanakānī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘ekaṃ bhedanakaṃ, ekaṃ uddālanakaṃ, sodasa jānanti paññattā’’ti idameva apubbaṃ. Sesaṃ mahāvagge vibhattameva. Yaṃ panetaṃ apubbaṃ tattha ekaṃ bhedanakanti sūcigharaṃ. Ekaṃ uddālanakanti tūlonaddhamañcapīṭhaṃ. Sodasāti soḷasa. Jānanti paññattāti ‘‘jāna’’nti evaṃ vatvā paññattā, te evaṃ veditabbā – ‘‘jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya, jānaṃ āsādanāpekkho bhuttasmiṃ pācittiyaṃ, jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ, jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ, jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akatānudhammena, jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ neva attanā paṭicodeyya, jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā, jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti.

Asādhāraṇādivaṇṇanā



因为"直到第三次"这个问题是按照数量"十一直到第三次"的方式回答的，所以按照数量的连贯性，他又问了其他中间的问题，如"有多少切除"等。为了回答这些问题，说"有六种切除"等。
在这里，"一种破坏，一种拆除，十六种被认为被制定"，这是前所未有的。其余部分在大品中已详细阐述。
那个前所未有的是：一种破坏是针线房。一种拆除是被布覆盖的床或座椅。十六是指十六。"被认为知道"是指说"知道"并被制定，这些应被理解如下：
"知道僧团的利益已转变，可以转变给自己；
知道已经离开的比丘，可以侵占他的座位；
知道有生命的水、草或泥土，可以浇或使人浇；
知道由比丘尼准备的食物，可以食用；
知道在用餐时有意图接近，犯波逸提罪；
知道使用有生命的水；
知道按正法解决争端；
知道隐藏严重的违犯；
知道可以剃度不满二十岁的人；
知道与盗贼同行；
知道与不如法的比丘同行；
知道如此摧毁沙弥；
知道将僧团的利益转给个人；
知道被波罗夷法所摄持的比丘尼，自己不加以指责；
知道被判处死刑的盗贼，未经同意；
知道在未经允许的情况下进入有比丘的寺院。"
关于非共通等的解释。

338. Idāni ‘‘sādhāraṇaṃ asādhāraṇa’’nti imaṃ purimapañhaṃ vissajjento ‘‘vīsaṃ dve satānī’’tiādimāha. Tattha bhikkhunīhi asādhāraṇesu cha saṅghādisesāti vissaṭṭhi, kāyasaṃsaggo, duṭṭhullaṃ, attakāma, kuṭi, vihāroti. Dve aniyatehi aṭṭhāti dvīhi aniyatehi saddhiṃ aṭṭha ime.

Nissaggiyāni dvādasāti –

Dhovanañca paṭiggaho, koseyyasuddhadvebhāgā;

Chabbassāni nisīdanaṃ, dve lomā paṭhamo patto;

Vassikā āraññakena cāti – ime dvādasa.

Dvevīsati khuddakāti –

Sakalo bhikkhunīvaggo, paramparañca bhojanaṃ;

Anatirittaṃ abhihaṭaṃ, paṇītañca acelakaṃ;

Ūnaṃ duṭṭhullachādanaṃ.

Mātugāmena saddhiñca, yā ca anikkhantarājake;

Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā, vikāle gāmappavesanā.

Nisīdane ca yā sikkhā, vassikā yā ca sāṭikā;

Dvāvīsati imā sikkhā, khuddakesu pakāsitāti.

Bhikkhūhi asādhāraṇesupi saṅghamhā dasa nissareti ‘‘saṅghamhā nissārīyatī’’ti evaṃ vibhaṅge vuttā, mātikāyaṃ pana ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti evaṃ āgatā dasa. Nissaggiyāni dvādasāti bhikkhunivibhaṅge vibhattāni nissaggiyāneva. Khuddakāpi tattha vibhattakhuddakā eva. Tathā cattāro pāṭidesanīyā, iti satañceva tiṃsañca sikkhā vibhaṅge bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā. Sesaṃ imasmiṃ sādhāraṇāsādhāraṇavissajjane uttānameva.

Idāni vipattiyo ca ‘‘yehi samathehi sammantī’’ti idaṃ pañhaṃ vissajjento aṭṭheva pārājikātiādimāha. Tattha durāsadāti iminā tesaṃ sappaṭibhayataṃ dasseti. Kaṇhasappādayo viya hi ete durāsadā durūpagamanā durāsajjanā, āpajjiyamānā mūlacchedāya saṃvattanti. Tālavatthusamūpamāti sabbaṃ tālaṃ uddharitvā tālassa vatthumattakaraṇena samūpamā. Yathā vatthumattakato tālo na puna pākatiko hoti, evaṃ na puna pākatikā honti.

Evaṃ sādhāraṇaṃ upamaṃ dassetvā puna ekekassa vuttaṃ upamaṃ dassento paṇḍupalāsotiādimāha. Aviruḷhī bhavanti teti yathā ete paṇḍupalāsādayo punaharitādibhāvena aviruḷhidhammā honti; evaṃ pārājikāpi puna pakatisīlābhāvena aviruḷhidhammā hontīti attho. Ettāvatā ‘‘vipattiyo ca yehi samathehi sammantī’’ti ettha imā tāva aṭṭha pārājikavipattiyo kehici samathehi na sammantīti evaṃ dassitaṃ hoti. Yā pana vipattiyo sammanti, tā dassetuṃ tevīsati saṅghādisesātiādi vuttaṃ. Tattha tīhi samathehīti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Saṅghādisesā hi dvīhi samathehi sammanti, na tiṇavatthārakena. Sesā tīhipi sammanti.


现在为了回答"共通与非共通"的前一个问题，说"二十二百"等。
在此，比丘尼的非共通有六种僧残：散布、身体接触、严重违犯、自我满足、小屋、住处。与两种不定有八种。
十二种应舍弃的：
"洗涤与接受，绸缎纯净二部分；
六年坐垫，两种毛发第一衣；
雨季与林居者"——这十二种。
二十二种轻微的：
"全部比丘尼群，连续饮食；
未超过、未带来、精美与无衣；
不足、严重遮盖；
与女人共同，未出王城；
未经同意见比丘，夜晚进村；
坐垫学处，雨季与衣服"。
这二十二种在轻微学处中宣说。
比丘的非共通中，从僧团中驱逐十种，如在解释中说"从僧团驱逐"，在摘要中说"应驱逐的僧残"。
十二种应舍弃的是比丘尼部分中详细说明的应舍弃。轻微的也是在那里详细说明的轻微者。同样，四种应悔过，因此一百三十种学处在解释中是比丘尼与比丘非共通的。其余在此共通与非共通的回答中很明显。
现在为回答"以何种平息被平息"的问题，说"八种波罗夷"等。
在此，"难以对付"表明它们是可畏的。像黑蛇等一样，这些是难以接近、难以靠近、难以征服的，一旦发生就会导致根本切断。
"如同棕榈树的基础"：完全拔起棕榈树，仅留基础。就像基础处的棕榈树不再恢复原状，这些也不再恢复原状。
如此展示共通的比喻后，为了展示每个的比喻，说"枯黄叶"等。
"不再生长"：就像这些枯黄叶等不再变绿；波罗夷也同样不再恢复正常戒行。
通过这一点，已经显示了八种波罗夷不能被任何平息方法所平息。
关于可以平息的缺陷，说"二十三僧残"等。在此，"以三种平息方法"是包括所有的说法。僧残确实可以用两种平息方法，而非用草覆盖方法。其余的可以用三种方法平息。


Dve uposathā dve pavāraṇāti idaṃ bhikkhūnañca bhikkhunīnañca vasena vuttaṃ. Vibhattimattadassaneneva cetaṃ vuttaṃ, na samathehi vūpasamanavasena. Bhikkhuuposatho, bhikkhuniuposatho, bhikkhupavāraṇā, bhikkhunipavāraṇāti imāpi hi catasso vibhattiyo ; vibhajanānīti attho. Cattāri kammānīti adhammenavaggādīni uposathakammāni. Pañceva uddesā caturo bhavanti anaññathāti bhikkhūnaṃ pañca uddesā bhikkhunīnaṃ caturo bhavanti, aññathā na bhavanti; imā aparāpi vibhattiyo. Āpattikkhandhā ca bhavanti satta, adhikaraṇāni cattārīti imā pana vibhattiyo samathehi sammanti, tasmā sattahi samathehītiādimāha. Atha vā ‘‘dve uposathā dve pavāraṇā cattāri kammāni pañceva uddesā caturo bhavanti, anaññathā’’ti imāpi catasso vibhattiyo nissāya ‘‘nassantete vinassantete’’tiādinā nayena yā āpattiyo āpajjanti, tā yasmā vuttappakāreheva samathehi sammanti, tasmā taṃmūlakānaṃ āpattīnaṃ samathadassanatthampi tā vibhattiyo vuttāti veditabbā. Kiccaṃ ekenāti kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati.

Pārājikādiāpattivaṇṇanā



两个戒期、两个告白：这是针对比丘和比丘尼所说的。通过仅仅展示分类而已，并非通过平息的方式。比丘戒期、比丘尼戒期、比丘告白、比丘尼告白，这四项也是分类；其意为分类。四种行为：如不正当的类别等的戒期行为。五个与之相关的，四个属于比丘，五个属于比丘尼，除此之外不再有；这些是其他分类。也有七种违犯的类别，四种相关事项；这些分类通过平息而相应，因此说"七种平息"等。或者说"两个戒期、两个告白、四种行为，五个相关的，四个属于比丘，除此之外"；这些四项分类基于"不再存在、不再消失"等的方式，所述的违犯是因其所述的方式而平息，因此这些分类也应被视为为了展示平息的目的而说的。通过一个行为的必要性：通过一个平息的行为而相应。
关于波罗夷等的违犯的解释。

339. Evaṃ pucchānukkamena sabbapañhe vissajjetvā idāni ‘‘āpattikkhandhā ca bhavanti sattā’’ti ettha saṅgahitaāpattikkhandhānaṃ paccekaṃ nibbacanamattaṃ dassento pārājikantiādimāha. Tattha pārājikanti gāthāya ayamattho – yadidaṃ puggalāpattisikkhāpadapārājikesu āpattipārājikaṃ nāma vuttaṃ, taṃ āpajjanto puggalo yasmā parājito parājayamāpanno saddhammā cuto paraddho bhaṭṭho niraṅkato ca hoti, anihate tasmiṃ puggale puna uposathappavāraṇādibhedo saṃvāso natthi. Tenetaṃ iti vuccatīti tena kāraṇena etaṃ āpattipārājikanti vuccati. Ayañhettha saṅkhepattho – yasmā parājito hoti tena, tasmā etaṃ pārājikanti vuccati.

Dutiyagāthāyapi byañjanaṃ anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ saṅghova deti parivāsantiādi vuttaṃ. Ayaṃ panettha attho – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāyapaṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātunti saṅgho, ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso.

Tatiyagāthāya aniyato na niyatoti yasmā na niyato, tasmā aniyato ayamāpattikkhandhoti attho. Kiṃ kāraṇā na niyatoti? Anekaṃsikataṃpadaṃ, yasmā idaṃ sikkhāpadaṃ anekaṃsena katanti attho. Kathaṃ anekaṃsena? Tiṇṇamaññataraṃ ṭhānaṃ, tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti hi tattha vuttaṃ, tasmā ‘‘aniyato’’ti pavuccati, so āpattikkhandho aniyatoti vuccati. Yathā ca tiṇṇaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ, evaṃ dvinnaṃ dhammānaṃ aññataraṃ ṭhānaṃ yattha vuttaṃ, sopi aniyato eva.

Catutthagāthāya accayo tena samo natthīti desanāgāminīsu accayesu tena samo thūlo accayo natthi, tenetaṃ iti vuccati; thūlattā accayassa etaṃ thullaccayanti vuccatīti attho.

Pañcamagāthāya nissajjitvāna deseti tenetanti nissajjitvā desetabbato nissaggiyanti vuccatīti attho.

Chaṭṭhagāthāya pāteti kusalaṃ dhammanti sañcicca āpajjantassa kusaladhammasaṅkhātaṃ kusalacittaṃ pāteti, tasmā pāteti cittanti pācittiyaṃ. Yaṃ pana cittaṃ pāteti, taṃ yasmā ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohakāraṇañca hoti, tasmā ‘‘ariyamaggaṃ aparajjhati, cittasammohanaṭṭhāna’’nti ca vuttaṃ.

Pāṭidesanīyagāthāsu ‘‘gārayhaṃ āvuso dhammaṃ āpajji’’nti vuttagārayhabhāvakāraṇadassanatthameva bhikkhu aññātako santotiādi vuttaṃ. Paṭidesetabbato pana sā āpatti pāṭidesanīyāti vuccati.

Dukkaṭagāthāya aparaddhaṃ viraddhañca khalitanti sabbametaṃ ‘‘yañca dukkaṭa’’nti ettha vuttassa dukkaṭassa pariyāyavacanaṃ. Yañhi duṭṭhu kataṃ virūpaṃ vā kataṃ, taṃ dukkaṭaṃ. Taṃ panetaṃ yathā satthārā vuttaṃ; evaṃ akatattā aparaddhaṃ, kusalaṃ virajjhitvā pavattattā viraddhaṃ, ariyavattapaṭipadaṃ anāruḷhattā khalitaṃ. Yaṃ manusso kareti idaṃ panassa opammanidassanaṃ. Tassattho – yathā hi yaṃ loke manusso āvi vā yadi vā raho pāpaṃ karoti, taṃ dukkaṭanti pavedenti; evamidampi buddhappaṭikuṭṭhena lāmakabhāvena pāpaṃ, tasmā dukkaṭanti veditabbaṃ.


如此逐步回答所有问题，现在说“也有七种违犯的类别”时，旨在展示集合的违犯类别的个别解释，提到波罗夷等。这里波罗夷的意思是：这段诗的意思是——即在个人违犯的戒律中，称为违犯波罗夷，若个人犯了此戒，则他将被视为被击败，失去正法，失去信仰，成为无依无靠者。在这种情况下，该个人不再有戒期、告白等的集会。因此，这被称为“因此称为违犯波罗夷”。这里的总结意思是：由于被击败，因此称为波罗夷。
在第二段诗中，去掉修饰，单纯展示其意义，提到僧团给予的集会等。这里的意思是：若犯了此违犯而想要离开，所需的违犯解除，旨在给予集会的起始，及其余的在中间的给予，或者为了给予在结束时的集会，僧团应被期望，没有任何行为可在没有僧团的情况下完成，因此在起始和其余的情况下应被期望。
在第三段诗中，因不确定而非确定，因而称为不确定的违犯类别。为何不确定？因其是多方面的，因这条戒律是以多方面的方式进行的。如何以多方面的方式？如同三种草的不同处所，任意一种法都应被执行，因此称为“不确定”，所以这违犯类别被称为不确定。就像三种法的不同处所一样，二种法的不同处所也同样不确定。
在第四段诗中，因没有相同的损失，故此说在教法中没有损失，因而称之为；因其粗重，故此称为粗重的损失。
在第五段诗中，因放弃而说，因此放弃后应被称为放弃。
在第六段诗中，因思维善法而说，思维善法的称谓，因而思维善法的意识被引导，因此说“思维善法的意识”。而思维的意识因不违背圣道而被称为“未犯圣道，因思维的障碍”。
在关于应悔过的诗句中，提到“我犯了不应犯的法”，这是为了展示犯错的原因。由于应悔过，因此称为应悔过的违犯。
在关于不善的诗句中，提到“犯了不善的”，所有这些都是“所说的不善”的同义词。即使是恶行或丑恶的行为，这都是不善。正如老师所说；因此因未做而称为未犯，因放弃善法而称为不善，因未升起圣道而称为被抛弃。人所做的，这里指的是比喻的意义。其意是：如同在世间，若人隐秘地做恶，那么这便是不善；同样，这也因佛陀的教导和卑劣的性质而被称为不善，因此应被理解为不善。


Dubbhāsitagāthāya dubbhāsitaṃ durābhaṭṭhanti duṭṭhu ābhaṭṭhaṃ bhāsitaṃ lapitanti durābhaṭṭhaṃ. Yaṃ durābhaṭṭhaṃ, taṃ dubbhāsitanti attho. Kiñca bhiyyo? Saṃkiliṭṭhañca yaṃ padaṃ, saṃkiliṭṭhaṃ yasmā taṃ padaṃ hotīti attho. Tathā yañca viññū garahanti, yasmā ca naṃ viññū garahantīti attho. Tenetaṃ iti vuccatīti tena saṃkiliṭṭhabhāvena ca viññugarahanenāpi ca etaṃ iti vuccati; ‘‘dubbhāsita’’nti evaṃ vuccatīti attho.

Sekhiyagāthāya ‘‘ādi cetaṃ caraṇañcā’’tiādinā nayena sekhassa santakabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sekhassa idaṃ sekhiyanti ayamettha saṅkhepattho. Idaṃ ‘‘garukalahukañcāpī’’tiādipañhehi asaṅgahitassa ‘‘handa vākyaṃ suṇoma te’’ti iminā pana āyācanavacanena saṅgahitassa atthassa dīpanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Channamativassatītiādimhipi eseva nayo. Tattha channamativassatīti gehaṃ tāva tiṇādīhi acchannaṃ ativassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ channaṃ ativassati; mūlāpattiñhi chādento aññaṃ navaṃ āpattiṃ āpajjati. Vivaṭaṃ nātivassatīti gehaṃ tāva avivaṭaṃ succhannaṃ nātivassati. Idaṃ pana āpattisaṅkhātaṃ gehaṃ vivaṭaṃ nātivassati; mūlāpattiñhi vivaranto desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminito vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti. Āyatiṃ saṃvaranto aññaṃ āpattiṃ nāpajjati. Tasmā channaṃ vivarethāti tena kāraṇena desanāgāminiṃ desento vuṭṭhānagāminito ca vuṭṭhahanto channaṃ vivaretha. Evaṃ taṃ nātivassatīti evañcetaṃ vivaṭaṃ nātivassatīti attho.

Gati migānaṃ pavananti ajjhokāse byagghādīhi paripātiyamānānaṃ migānaṃ pavanaṃ rukkhādigahanaṃ araññaṃ gati paṭisaraṇaṃ hoti, taṃ patvā te assāsanti. Eteneva nayena ākāso pakkhīnaṃ gati. Avassaṃ upagamanaṭṭhena pana vibhavo gati dhammānaṃ, sabbesampi saṅkhatadhammānaṃ vināsova tesaṃ gati. Na hi te vināsaṃ agacchantā ṭhātuṃ sakkonti. Sucirampi ṭhatvā pana nibbānaṃ arahato gati, khīṇāsavassa arahato anupādisesanibbānadhātu ekaṃsena gatīti attho.

Paṭhamagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhikaraṇabhedaṃ

Ukkoṭanabhedādivaṇṇanā

340. Adhikaraṇabhede ime dasa ukkoṭāti adhikaraṇānaṃ ukkoṭetvā puna adhikaraṇaukkoṭena samathānaṃ ukkoṭaṃ dassetuṃ ‘‘vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento kati samathe ukkoṭetī’’tiādimāha. Tattha vivādādhikaraṇaṃ ukkoṭento dve samathe ukkoṭetīti sammukhāvinayañca yebhuyyasikañca ime dve ukkoṭeti, paṭisedheti; paṭikkosatīti attho. Anuvādādhikaraṇaṃ ukkoṭento cattāroti sammukhāvinayaṃ, sativinayaṃ, amūḷhavinayaṃ, tassapāpiyasikanti ime cattāro samathe ukkoṭeti. Āpattādhikaraṇaṃ ukkoṭento tayoti sammukhāvinayaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārakanti ime tayo samathe ukkoṭeti. Kiccādhikaraṇaṃ ukkoṭento ekanti sammukhāvinayaṃ imaṃ ekaṃ samathaṃ ukkoṭeti.



在关于恶语的诗句中，恶语意指说得不恰当、不正确。什么是不正确？即说得不好，被错误地说出。其意是：凡是说得不恰当的，即为恶语。更进一步，什么是更糟的？即被污染的语言，因为这个语言是被污染的。又如智者所责备的，因为智者责备它。因此被称为如此，由于其被污染的性质和智者的责备，因此被称为恶语。
在关于学习的诗句中，通过"这是修行的开始"等方式，显示了学习者的本质。因此这是学习者的学习。这应被理解为为了解释未被包含在"轻重"等问题中的、通过"请听我说"这一邀请语所包含的意义而说的。
在"遮盖并下雨"等处也是同样的道理。在这里，"遮盖并下雨"意指用茅草等遮盖不严的房屋。但这里指的是被称为违犯的房屋被遮盖；因为遮盖最初的违犯时会犯下新的违犯。"未被揭开而不下雨"意指房屋未被揭开、被完全遮盖。但这里指的是被称为违犯的房屋未被揭开；遮盖最初的违犯时，宣示可导向教法的违犯，从可导向离开的状态离开，最终安住。今后谨慎时不会犯新的违犯。因此说"应揭开遮盖"，通过这个原因，宣示可导向教法的违犯，并从可导向离开的状态离开，应揭开遮盖。这就是"不会下雨"的意思，即"未揭开不会下雨"。
动物的路径意指在开阔地带被老虎等追逐的动物，树林是它们的庇护所，到达那里它们就得到安息。同样的道理，天空是鸟类的路径。但从必定到达的意义上说，消散是诸法的路径，对于一切有为法，其路径就是消散。它们确实无法在不消散的情况下存在。然而，对于阿罗汉，即使长期存在，涅槃也是其路径，对于已断尽烦恼的阿罗汉，无余涅槃界是其确定的路径。
第一首诗的集体解释结束。
关于仲裁的分类
关于驱逐等的解释
340. 在仲裁的分类中，这十种驱逐是为了展示通过仲裁驱逐的方式，说"驱逐争议仲裁时驱逐几种平息方法"等。在此，驱逐争议仲裁时驱逐两种平息方法，即面前仲裁和多数决定这两种，即否定、拒绝。驱逐诽谤仲裁时驱逐四种：面前仲裁、念头仲裁、无惑仲裁、使其更坏。驱逐违犯仲裁时驱逐三种：面前仲裁、认可的行为、草覆盖。驱逐必要仲裁时驱逐一种：面前仲裁。

341.Kati ukkoṭātiādipucchānaṃ vissajjane pana dvādasasu ukkoṭesu akataṃ kammantiādayo tāva tayo ukkoṭā visesato dutiye anuvādādhikaraṇe labbhanti. Anihataṃ kammantiādayo tayo paṭhame vivādādhikaraṇe labbhanti. Avinicchitantiādayo tayo tatiye āpattādhikaraṇe labbhanti. Avūpasantantiādayo tayo catutthe kiccādhikaraṇe labbhanti; apica dvādasāpi ca ekekasmiṃ adhikaraṇe labbhantiyeva.

Tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti yasmiṃ vihāre ‘‘mayhaṃ iminā patto gahito, cīvaraṃ gahita’’ntiādinā nayena pattacīvarādīnaṃ atthāya adhikaraṇaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva ca naṃ vihāre āvāsikā sannipatitvā ‘‘alaṃ āvuso’’ti attapaccatthike saññāpetvā pāḷimuttakavinicchayeneva vūpasamenti, idaṃ tatthajātakaṃ adhikaraṇaṃ nāma. Yenāpi vinicchayena samitaṃ, sopi eko samathoyeva. Imaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyaṃ.

Tatthajātakaṃ vūpasantanti sace pana taṃ adhikaraṇaṃ nevāsikā vūpasametuṃ na sakkonti, athañño vinayadharo āgantvā ‘‘kiṃ āvuso imasmiṃ vihāre uposatho vā pavāraṇā vā ṭhitā’’ti pucchati, tehi ca tasmiṃ kāraṇe kathite taṃ adhikaraṇaṃ khandhakato ca parivārato ca suttena vinicchinitvā vūpasameti, idaṃ tatthajātakaṃ vūpasantaṃ nāma adhikaraṇaṃ. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.

Antarāmaggeti te attapaccatthikā ‘‘na mayaṃ etassa vinicchaye tiṭṭhāma, nāyaṃ vinaye kusalo, asukasmiṃ nāma gāme vinayadharā therā vasanti, tattha gantvā vinicchinissāmā’’ti gacchantā antarāmaggeyeva kāraṇaṃ sallakkhetvā aññamaññaṃ vā saññāpenti, aññe vā te bhikkhū nijjhāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ antarāmagge adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.

Antarāmagge vūpasantanti na heva kho pana aññamaññaṃ saññattiyā vā sabhāgabhikkhunijjhāpanena vā vūpasantaṃ hoti; apica kho paṭipathaṃ āgacchanto eko vinayadharo disvā ‘‘kattha āvuso gacchathā’’ti pucchitvā ‘‘asukaṃ nāma gāmaṃ, iminā nāma kāraṇenā’’ti vutte ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti tattheva dhammena vinayena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasameti, idaṃ antarāmagge vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.

Tattha gatanti sace pana ‘‘alaṃ, āvuso, kiṃ tattha gatenā’’ti vuccamānāpi ‘‘mayaṃ tattheva gantvā vinicchayaṃ pāpessāmā’’ti vinayadharassa vacanaṃ anādiyitvā gacchantiyeva, gantvā sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocenti. Sabhāgā bhikkhū ‘‘alaṃ, āvuso, saṅghasannipātaṃ nāma garuka’’nti tattheva nisīdāpetvā vinicchinitvā saññāpenti, idampi vūpasantameva hoti. Evaṃ vūpasantaṃ tattha gataṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti yo, tassāpi pācittiyameva.

Tatthagataṃ vūpasantanti na heva kho pana sabhāgabhikkhūnaṃ saññattiyā vūpasantaṃ hoti; apica kho saṅghaṃ sannipātetvā ārocitaṃ saṅghamajjhe vinayadharā vūpasamenti, idaṃ tattha gataṃ vūpasantaṃ nāma. Etaṃ ukkoṭentassāpi pācittiyameva.

Sativinayanti khīṇāsavassa dinnaṃ sativinayaṃ ukkoṭeti, pācittiyameva. Ummattakassa dinne amūḷhavinaye pāpussannassa dinnāya tassapāpiyasikāyapi eseva nayo.


在回答"有多少种驱逐"的问题时，在十二种驱逐中，"未完成的行为"等三种驱逐特别出现在第二种诽谤仲裁中。"未被破坏的行为"等三种出现在第一种争议仲裁中。"未裁决"等三种出现在第三种违犯仲裁中。"未平息"等三种出现在第四种必要仲裁中；此外，十二种驱逐都可以出现在每一种仲裁中。
在当地仲裁中，如果在某寺院因钵、衣等事项而产生仲裁，住在该寺的僧众集会，劝说对方，并按照律藏的裁决予以平息，这就称为当地仲裁。无论以何种方式平息，那都是一种平息方法。驱逐这种仲裁的人将犯波逸提罪。
当地仲裁被平息：如果住在寺院的僧众无法平息该仲裁，而另一位通晓律藏者前来询问："诸位，这个寺院是否进行过戒期或告白？"当他们陈述了事由后，他根据律藏的章节和部分予以裁决并平息，这就称为当地仲裁被平息。驱逐这种仲裁的人也将犯波逸提罪。
在途中：对方说："我们不接受他的裁决，他不精通律法。在某某村有德高僧众，我们将前往那里裁决。"在途中他们权衡原因，相互劝说，或其他比丘加以调解，这也属于被平息。驱逐在途中被平息的仲裁的人将犯波逸提罪。
在途中被平息：不仅仅是通过相互劝说或类似比丘的调解而被平息；而是在路上遇到一位通晓律藏者，询问他们："诸位往何处？"当得知是为某事前往某村时，他说："够了，诸位何必前往？"随即以法和律予以平息，这就称为在途中被平息。驱逐这种仲裁的人也将犯波逸提罪。
抵达当地：即使劝说"何必前往"，他们仍坚持前往，抵达后告知同类比丘。同类比丘说："诸位，僧团集会实属严重。"遂在当地令其就座，裁决并劝说，这也属于被平息。驱逐在当地被平息的仲裁的人将犯波逸提罪。
抵达当地被平息：不仅仅是通过同类比丘的调解而被平息；而是集会僧团并在僧团中由通晓律藏者予以平息，这就称为抵达当地被平息。驱逐这种仲裁的人也将犯波逸提罪。
念头仲裁：驱逐已授予无烦恼者的念头仲裁，将犯波逸提罪。对于狂乱者授予的无惑仲裁，对于多疑者授予的使其更坏，亦是如此。


Tiṇavatthārakaṃukkoṭetīti saṅghena tiṇavatthārakasamathena vūpasamite adhikaraṇe ‘‘āpatti nāma ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā desiyamānā vuṭṭhāti, yaṃ panetaṃ niddāyantassāpi āpattivuṭṭhānaṃ nāma, etaṃ mayhaṃ na khamatī’’ti evaṃ vadantopi tiṇavatthārakaṃ ukkoṭeti nāma, tassāpi pācittiyameva.

Chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti vinayadharo hutvā attano upajjhāyādīnaṃ atthāya ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Dvīsu pana attapaccatthikesu ekasmiṃ ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādinā nayena samuppannāghāto, tassa parājayaṃ āropanatthaṃ ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā pubbe vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ dvādasasu ukkoṭesu yena kenaci ukkoṭento dosāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Mando pana momūho momūhattā eva ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento mohāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma. Sace pana dvīsu attapaccatthikesu eko visamāni kāyakammādīni gahanamicchādiṭṭhiṃ balavante ca pakkhantariye abhiññāte bhikkhū nissitattā visamanissito gahananissito balavanissito ca hoti, tassa bhayena ‘‘ayaṃ me jīvitantarāyaṃ vā brahmacariyantarāyaṃ vā kareyyā’’ti ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni dīpetvā vuttanayeneva ukkoṭento bhayāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭeti nāma.

Tadahupasampannoti eko sāmaṇero byatto hoti bahussuto, so vinicchaye parājayaṃ patvā maṅkubhūte bhikkhū disvā pucchati ‘‘kasmā maṅkubhūtātthā’’ti? Te tassa taṃ adhikaraṇaṃ ārocenti. So te evaṃ vadeti ‘‘hotu, bhante, maṃ upasampādetha, ahaṃ taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāmī’’ti . Te taṃ upasampādenti. So dutiyadivase bheriṃ paharitvā saṅghaṃ sannipāteti. Tato bhikkhūhi ‘‘kena saṅgho sannipātito’’ti vutte ‘‘mayā’’ti vadati. ‘‘Kasmā sannipātito’’ti? ‘‘Hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ pana hiyyo kuhiṃ gato’’ti? ‘‘Anupasampannomhi, bhante, ajja pana upasampannomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘tadahupasampanno ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti. Āgantukepi eseva nayo.

Kārakoti ekaṃ saṅghena saddhiṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitvā pariveṇagataṃ parājitā bhikkhū vadanti ‘‘kissa, bhante, tumhehi evaṃ vinicchitaṃ adhikaraṇaṃ, nanu evaṃ vinicchinitabba’’nti. So ‘‘kasmā paṭhamaṃyeva evaṃ na vaditthā’’ti taṃ adhikaraṇaṃ ukkoṭeti. Evaṃ yo kārako ukkoṭeti, tassāpi ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Chandadāyakoti eko adhikaraṇavinicchaye chandaṃ datvā sabhāge bhikkhū parājayaṃ patvā āgate maṅkubhūte disvā ‘‘sve dāni ahaṃ vinicchinissāmī’’ti saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘kasmā sannipātesī’’ti vutte ‘‘hiyyo adhikaraṇaṃ dubbinicchitaṃ, tamahaṃ ajja vinicchinissāmī’’ti. ‘‘Hiyyo pana tvaṃ kattha gato’’ti. ‘‘Chandaṃ datvā nisinnomhī’’ti. So vattabbo ‘‘idaṃ āvuso tumhādisānaṃ bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ‘chandadāyako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiya’nti, gaccha āpattiṃ desehī’’ti.

Adhikaraṇanidānādivaṇṇanā



Tiṇavatthārakaṃukkoṭetīti，若通过僧团的草垫平息仲裁，"若有一位比丘前来，坐下，双手合十，听到此时说‘我无法忍受’"时，这就称为草垫驱逐，尽管他们这样说，草垫驱逐的人也将犯波逸提罪。
Chandāgatiṃ gacchanto adhikaraṇaṃ ukkoṭetīti，作为律法持守者，为了自身的上师等利益，描述"不法即法"等，驱逐先前已裁决的仲裁，任何人以任何方式驱逐，若是为了追求欲望而驱逐仲裁，这就称为欲望驱逐。若在两个自我相关的情况下，以"我没有做任何事"等方式发起的攻击，为了指责其失败，描述"不法即法"等，驱逐先前已裁决的仲裁，任何人以任何方式驱逐，若是为了追求愤怒而驱逐仲裁，这就称为愤怒驱逐。愚笨者因愚昧而驱逐，描述"不法即法"等，亦是如此，驱逐为无明而驱逐仲裁。若在两个自我相关的情况下，有一位比丘因执着于不正的行为等而产生强烈的执念，因而害怕"他可能会对我的生命或出家生活造成威胁"，描述"不法即法"等，驱逐先前已裁决的仲裁，任何人以任何方式驱逐，若是为了追求恐惧而驱逐仲裁，这就称为恐惧驱逐。
Tadahupasampannoti，若一位小沙弥已被承认，且博学多闻，在裁决中遭到失败，见到被轻视的比丘，便问道："为何被轻视？"他们便向他说明该仲裁。于是他回答："愿意，尊者，请让我被承认，我将平息这个仲裁。"他们便承认他。第二天，他敲响鼓声，召集僧团。然后比丘们问道："是谁召集的僧团？"他回答："是我。"问道："为何召集？"他说："因为昨天的仲裁不明确，我将进行裁决。"问道："你昨天去了哪里？"他说："我未被承认，尊者，但今天我已被承认。"他应当说："这是尊者们为你们设定的戒律，‘若已被承认者则驱逐，驱逐者犯波逸提’。来吧，说明你的违犯。"外来者也遵循同样的规则。
Kārakoti，若与僧团一同裁决，裁决后被驱逐的比丘们问道："尊者，你为何如此裁决？难道不应如此裁决吗？"他便问道："为何之前不这样说？"这就称为驱逐仲裁。如此，驱逐者也将犯波逸提罪。Chandadāyakoti，若在仲裁裁决中给予欲望，见到被轻视的比丘，便说道："我明天将进行裁决。"在召集僧团后，问道："为何召集？"他说："因为昨天的仲裁不明确，我今天将进行裁决。"问道："你昨天去了哪里？"他说："我因给予欲望而坐下。"他应当说："这是尊者们为你们设定的戒律，‘给予欲望者则驱逐，驱逐者犯波逸提’。来吧，说明你的违犯。"
关于仲裁的起因等的解释。

342.Vivādādhikaraṇaṃ kiṃnidānantiādīsu kiṃ nidānamassāti kiṃnidānaṃ. Ko samudayo assāti kiṃsamudayaṃ. Kā jāti assāti kiṃjātikaṃ. Ko pabhavo assāti kiṃpabhavaṃ. Ko sambhāro assāti kiṃsambhāraṃ. Kiṃ samuṭṭhānaṃ assāti kiṃsamuṭṭhānaṃ. Sabbānetāni kāraṇavevacanāniyeva.

Vivādanidānantiādīsupi aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhāto vivādo nidānametassāti vivādanidānaṃ. Vivādaṃ nissāya uppajjanakavivādavasenetaṃ vuttaṃ. Anuvādo nidānaṃ assāti anuvādanidānaṃ. Idampi anuvādaṃ nissāya uppajjanakaanuvādavasena vuttaṃ. Āpatti nidānaṃ assāti āpattinidānaṃ. Āpattādhikaraṇapaccayā catasso āpattiyo āpajjatīti evaṃ āpattiṃ nissāya uppajjanakaāpattivasenetaṃ vuttaṃ. Kiccayaṃ nidānamassāti kiccayanidānaṃ; catubbidhaṃ saṅghakammaṃ kāraṇamassāti attho. Ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanādīnaṃ kiccaṃ nissāya uppajjanakakiccānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Ayaṃ catunnampi adhikaraṇānaṃ vissajjanapakkhe ekapadayojanā. Etenānusārena sabbapadāni yojetabbāni.

Dutiyapucchāya hetunidānantiādimhi vissajjane navannaṃ kusalākusalābyākatahetūnaṃ vasena hetunidānāditā veditabbā. Tatiyapucchāya vissajjane byañjanamattaṃ nānaṃ. Hetuyeva hi ettha paccayoti vutto.

343. Mūlapucchāya vissajjane dvādasa mūlānīti kodhaupanāhayugaḷakādīni cha vivādāmūlāni, lobhadosamohā tayo, alobhādosāmohā tayoti imāni ajjhattasantānappavattāni dvādasa mūlāni. Cuddasa mūlānīti tāneva dvādasa kāyavācāhi saddhiṃ cuddasa honti. Cha mūlānīti kāyādīni cha samuṭṭhānāni.

Samuṭṭhānapucchāya vissajjane aṭṭhārasa bhedakaravatthūni samuṭṭhānāni, tañhi etesu aṭṭhārasasu bhedakaravatthūsu samuṭṭhāti, etehi vā kāraṇabhūtehi samuṭṭhāti. Tenassetāni samuṭṭhānāni vuccanti. Esa nayo sabbattha.

344.Vivādādhikaraṇaṃ āpattītiādibhede ekena adhikaraṇena kiccādhikaraṇenāti idaṃ yena adhikaraṇena sammanti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ, na panetāni ekaṃsato kiccādhikaraṇeneva sammanti. Na hi puggalassa santike desentassa kiccādhikaraṇaṃ nāma atthi.

Na katamena samathenāti sāvasesāpatti viya na sammati. Na hi sakkā sā desetuṃ, na tato vuṭṭhāya suddhante patiṭṭhātuṃ.

348.Vivādādhikaraṇaṃ hoti anuvādādhikaraṇantiādi nayo uttānoyeva.

349. Tato paraṃ yattha sativinayotiādikā sammukhāvinayaṃ amuñcitvā cha yamakapucchā vuttā, tāsaṃ vissajjaneneva attho pakāsito.

351. Saṃsaṭṭhādipucchānaṃ vissajjane saṃsaṭṭhāti sativinayakammavācākkhaṇasmiṃyeva dvinnampi samathānaṃ siddhattā sammukhāvinayoti vā sativinayoti vā ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā. Yasmā pana kadalikkhandhe pattavaṭṭīnaṃ viya na sakkā tesaṃ vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ dassetuṃ, tena vuttaṃ ‘‘na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetu’’nti. Esa nayo sabbattha.

Sattasamathanidānavaṇṇanā



关于"争议仲裁的根源是什么"等问题，其根源是什么？什么是根源。其起源是什么？什么是起源。其本质是什么？什么是本质。其源头是什么？什么是源头。其组成是什么？什么是组成。其生成是什么？什么是生成。这些都是因果的说法。
在"争议根源"等处，十八种分歧事项所称的争议是其根源。这是根据与争议相关而产生的争议而说的。诽谤的根源是什么？诽谤根源。这也是根据与诽谤相关而产生的诽谤而说的。违犯的根源是什么？违犯根源。这是根据因违犯仲裁而犯四种违犯而说的。必要事项的根源是什么？必要事项根源；意指四种僧团事务的原因。根据被驱逐比丘尼直到第三次劝告等必要事项而产生的必要事项而说。这是四种仲裁在解答方面的一个词语解释。按照这个顺序，所有词语都应该连接。
在第二个问题的回答中，根据九种善、不善、无记因，应理解根源等。在第三个问题的回答中，只是字面上的不同。因为在这里，原因就是条件。
在根本问题的回答中，十二个根源：包括嗔恨、怨恨等六个争议根源，贪、瞋、痴三个，无贪、无瞋、无痴三个，这些是发生在内心的十二个根源。十四个根源：这十二个再加上身语，就成为十四个。六个根源：身等六个生成。
在生成问题的回答中，十八种分歧事项是生成，因为它在这十八种分歧事项中生成，或者由这些作为原因而生成。因此称之为生成。这一规则处处适用。
"争议仲裁是违犯"等分类中，通过一种仲裁，即必要仲裁，这是为了显示通过哪种仲裁予以平息，但并非总是通过必要仲裁平息。因为在个人面前宣说时，并不存在必要仲裁。
不是通过哪种平息方法：与有残留违犯不同，不能被平息。不能宣说，也不能从中脱离并最终安住。
"争议仲裁是诽谤仲裁"等规则是显而易见的。
此后，从"念头仲裁"等，除了面前仲裁外，还有六个对偶问题，通过其解答来阐明意义。
在混合等问题的回答中，混合是因为在念头仲裁和仪式词的瞬间，两种平息方法已经成立，所以面前仲裁或念头仲裁这些法是混合的，而非分离的。因为就像香蕉树干中的竹筏一样，不能将它们完全分开并显示其不同，所以说"不能将这些法分开并显示其不同"。这一规则处处适用。
七种平息方法根源的解释。

352.Kiṃnidānoti pucchāvissajjane nidānaṃ nidānamassāti nidānanidāno. Tattha saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatāti idaṃ sammukhāvinayassa nidānaṃ. Sativepullapatto khīṇāsavo laddhupavādo sativinayassa nidānaṃ. Ummattako bhikkhu amūḷhavinayassa nidānaṃ. Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubhinnaṃ sammukhībhāvo paṭiññātakaraṇassa nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ asakkuṇeyyatā yebhuyyasikāya nidānaṃ. Pāpussanno puggalo tassapāpiyasikāya nidānaṃ. Bhaṇḍanajātānaṃ bahu assāmaṇakaajjhācāro tiṇavatthārakassa nidānaṃ. Hetupaccayavārā vuttanayā eva.

353. Mūlapucchāya vissajjanaṃ uttānameva. Samuṭṭhānapucchāya kiñcāpi ‘‘sattannaṃ samathānaṃ katame chattiṃsa samuṭṭhānā’’ti vuttaṃ, sammukhāvinayassa pana kammasaṅgahābhāvena samuṭṭhānābhāvato channaṃyeva samathānaṃ cha samuṭṭhānāni vibhattāni. Tattha kammassa kiriyāti ñatti veditabbā. Karaṇanti tassāyeva ñattiyā ṭhapetabbakāle ṭhapanaṃ. Upagamananti sayaṃ upagamanaṃ; attanāyeva tassa kammassa karaṇanti attho. Ajjhupagamananti ajjhesanupagamanaṃ; aññaṃ saddhivihārikādikaṃ ‘‘idaṃ kammaṃ karohī’’ti ajjhesananti attho. Adhivāsanāti ‘‘ruccati me etaṃ, karotu saṅgho’’ti evaṃ adhivāsanā; chandadānanti attho. Appaṭikkosanāti ‘‘na metaṃ khamati, mā evaṃ karothā’’ti appaṭisedhanā. Iti channaṃ chakkānaṃ vasena chattiṃsa samuṭṭhānā veditabbā.

Sattasamathanānātthādivaṇṇanā

354. Nānātthapucchāvissajjanaṃ uttānameva. Adhikaraṇapucchāvissajjane ayaṃ vivādo no adhikaraṇanti ayaṃ mātāputtādīnaṃ vivādo viruddhavādattā vivādo nāma hoti, samathehi pana adhikaraṇīyatāya abhāvato adhikaraṇaṃ na hoti. Anuvādādīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Adhikaraṇabhedavaṇṇanā niṭṭhitā.

Dutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ

Codanādipucchāvissajjanāvaṇṇanā



"根源是什么"的提问，在回答中，根源是根源的根源。在这里，僧团的面前、法的面前、律的面前、个人的面前，这都是面前律的根源。持有心念的比丘，已证得无漏，获得了良好的声誉，这是心念律的根源。狂妄的比丘，是无惑律的根源。谁在宣说，谁在接受，二者的面前承认，是承认的根源。因贪欲而产生的事物，无法平息的原因，是以大多数为根源。作恶的个人，是其恶因的根源。因贪欲而产生的事物，具有很多不正行为，这是草垫驱逐的根源。因果条件的分类如是说。
在根本问题的回答中，直接说明。关于生成问题，虽然说"七种平息中有哪些六种生成"，但因面前律的行为相互关联，生成的存在则只有六种。这里的"行为的性质"应被理解为行为的性质。"作为"是指在制定时的性质。 "接近"是指自己接近；即是说通过自己来进行该行为的意思。"请求"是指请求他人进行的接近；例如向其他修道者等请求"请做这个行为"的意思。"承诺"是指"我喜欢这个，请让僧团去做"的承诺；即是给予欲望的意思。"轻微的禁止"是指"这不可忍受，请不要这样做"的轻微禁止。因此，六种平息的基础上应理解为三十六种生成。
七种平息的多种意义等的解释。
关于多种意义的问题，直接说明。在仲裁问题的回答中，这个争议不是仲裁；因为这是母子等的争议，因相互对立的说法而形成的争议，但因无仲裁的存在而不形成仲裁。在诽谤等方面也是如此。其他的在所有地方都是直接说明的。
仲裁分类的解释已完成。
第二首诗的总结。
关于劝导等问题的解释。

359. Dutiyagāthāsaṅgaṇiyaṃ codanāti vatthuñca āpattiñca dassetvā codanā. Sāraṇāti dosasāraṇā. Saṅgho kimatthāyāti saṅghasannipāto kimatthāya. Matikammaṃ pana kissa kāraṇāti matikammaṃ vuccati mantaggahaṇaṃ; taṃ kissa kāraṇāti attho.

Codanā sāraṇatthāyāti vuttappakārā codanā, tena cuditakapuggalena codakadosasāraṇatthāya. Niggahatthāya sāraṇāti dosasāraṇā pana tassa puggalassa niggahatthāya. Saṅgho pariggahatthāyāti tattha sannipatito saṅgho vinicchayapariggahaṇatthāya; dhammādhammaṃ tulanatthāya suvinicchitadubbinicchitaṃ jānanatthāyāti attho. Matikammaṃ pana pāṭiyekkanti suttantikattherānañca vinayadharattherānañca mantaggahaṇaṃ pāṭekkaṃ pāṭekkaṃ vinicchayasanniṭṭhāpanatthaṃ.

Mā kho paṭighanti cuditake vā codake vā kopaṃ mā janayi. Sace anuvijjako tuvanti sace tvaṃ saṅghamajjhe otiṇṇaṃ adhikaraṇaṃ vinicchituṃ nisinno vinayadharo.

Viggāhikanti ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsī’’tiādinayappavattaṃ. Anatthasaṃhitanti yā anatthaṃ janayati, parisaṃ khobhetvā uṭṭhāpeti, evarūpiṃ kathaṃ mā abhaṇi. Sutte vinaye vātiādīsu suttaṃ nāma ubhatovibhaṅgo. Vinayo nāma khandhako. Anulomo nāma parivāro. Paññattaṃ nāma sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Anulomikaṃ nāma cattāro mahāpadesā.

Anuyogavattaṃnisāmayāti anuyuñjanavattaṃ nisāmehi. Kusalena buddhimatā katanti chekena paṇḍitena ñāṇapāramippattena bhagavatā nīharitvā ṭhapitaṃ. Suvuttanti supaññāpitaṃ. Sikkhāpadānulomikanti sikkhāpadānaṃ anulomaṃ. Ayaṃ tāva padattho, ayaṃ panettha sādhippāyasaṅkhepavaṇṇanā – ‘‘sace tvaṃ anuvijjako, mā sahasā bhaṇi, mā anatthasaṃhitaṃ viggāhikakathaṃ bhaṇi. Yaṃ pana kusalena buddhimatā lokanāthena etesu suttādīsu anuyogavattaṃ kathaṃ supaññattaṃ sabbasikkhāpadānaṃ anulomaṃ, taṃ nisāmaya taṃ upadhārehī’’ti. Gatiṃ na nāsento samparāyikanti attano samparāye sugatinibbattiṃ anāsento anuyogavattaṃ nisāmaya. Yo hi taṃ anisāmetvā anuyuñjati, so samparāyikaṃ attano gatiṃ nāseti, tasmā tvaṃ anāsento nisāmayāti attho. Idāni taṃ anuyogavattaṃ dassetuṃ hitesītiādimāha. Tattha hitesīti hitaṃ esanto gavesanto; mettañca mettāpubbabhāgañca upaṭṭhapetvāti attho. Kālenāti yuttapattakālena; ajjhesitakāleyeva tava bhāre kate anuyuñjāti attho.

Sahasā vohāraṃ mā padhāresīti yo etesaṃ sahasā vohāro hoti, sahasā bhāsitaṃ, taṃ mā padhāresi, mā gaṇhittha.

Paṭiññānusandhitena kārayeti ettha anusandhitanti kathānusandhi vuccati, tasmā paṭiññānusandhinā kāraye; kathānusandhiṃ sallakkhetvā paṭiññāya kārayeti attho. Atha vā paṭiññāya ca anusandhitena ca kāraye, lajjiṃ paṭiññāya kāraye; alajjiṃ vattānusandhināti attho. Tasmā eva paṭiññā lajjīsūti gāthamāha. Tattha vattānusandhitena kārayeti vattānusandhinā kāraye, yā assa vattena saddhiṃ paṭiññā sandhiyati, tāya paṭiññāya kārayeti attho.

Sañciccāti jānanto āpajjati. Parigūhatīti nigūhati na deseti na vuṭṭhāti.

Sā ahampi jānāmīti yaṃ tumhehi vuttaṃ, taṃ saccaṃ, ahampi naṃ evameva jānāmi. Aññañca tāhanti aññañca taṃ ahaṃ pucchāmi.


在第二首诗的总结中，劝导是指通过展示内容和违犯来进行劝导。引导是指引导过失。僧团的目的是什么？僧团的聚集是为了什么？而"意图"则是指意图的含义；这是什么原因呢？
劝导是为了引导过失，因此对被劝导者进行过失的引导。为了驱逐而引导则是指对该个人的驱逐。僧团的聚集是为了明确判断；为了平衡法与非法，了解清楚已明确和未明确的事物的意义。意图是指对经文和律法的逐条理解，逐条理解是指对每一条的逐一判断。
不要因被劝导者或劝导者而引起愤怒。如果你是有智慧的，若你坐在僧团中，致力于判断仲裁，保持冷静。
"你不应说‘你对此法与律没有了解’"等言论是指不应说出这些话。那些产生不良后果的言论，扰乱了群体，令其起身，这种话不应说。关于经文与律法等，"经文"是指两者的分开，"律法"是指条款，"顺应"是指附属的部分，"规定"是指整个律藏，"顺应的"是指四个主要的教导。
关于顺应的行为和安住，因善巧而获得的智慧，由佛陀引导而建立。善说是指善于表达。关于修行的顺应，是指与修行的原则相符合。这是词义的解释，而这里是关于目的的概括——"如果你是有智慧的，不要急于发言，不要说出产生不良后果的劝导性言论。若是由善巧的智慧者所说的这些经文等，顺应的行为是善于表达的，所有的修行原则都是顺应的，这应当被理解并牢记。"不让他失去未来的归宿，意指不让他失去良好的再生。若他不安住而随意引导，则他不会失去未来的归宿，因此你应当安住并理解。这是为了显示顺应的行为而说的。
在这里，"利益"是指寻求利益，持有慈悲心；同时保持慈悲的初始状态。适时是指在合适的时间；在被请求时，你应当引导。
不要因突然的言辞而感到焦虑；若这些言辞是突然说出的，不要感到焦虑，不要去计较。
通过承诺的理解来进行行为，在这里，理解是指言辞的理解，因此通过承诺的理解来进行行为；理解言辞后以承诺来进行行为。或者通过承诺和理解来进行行为，因承诺而感到羞愧；因不羞愧而进行言辞的理解。因此，正因如此，承诺应当是羞愧的。"在这里，通过言辞的理解来进行行为，因言辞的理解而进行行为，依赖于与承诺相结合的理解，依赖于该承诺的理解来进行行为。
"知晓"是指了解而犯错。被隐藏是指隐藏而不宣说、不离开。
"我也知道你们所说的，这是真的，我也正是如此了解。"我还会问你们其他的事情。


Pubbāparaṃna jānātīti purekathitañca pacchākathitañca na jānāti. Akovidoti tasmiṃ pubbāpare akusalo. Anusandhivacanapathaṃ na jānātīti kathānusandhivacanaṃ vinicchayānusandhivacanañca na jānāti.

Sīlavipattiyā codetīti dvīhi āpattikkhandhehi codeti. Ācāradiṭṭhiyāti ācāravipattiyā ceva diṭṭhivipattiyā ca. Ācāravipattiyā codento pañcahāpattikkhandhehi codeti, diṭṭhivipattiyā codento micchādiṭṭhiyā ceva antaggāhikadiṭṭhiyā ca codeti. Ājīvenapi codetīti ājīvahetupaññattehi chahi sikkhāpadehi codeti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Dutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Codanākaṇḍaṃ

Anuvijjakakiccavaṇṇanā

360-361. Idāni evaṃ uppannāya codanāya vinayadharena kattabbakiccaṃ dassetuṃ anuvijjakenātiādi āraddhaṃ. Tattha diṭṭhaṃ diṭṭhenāti gāthāya ayamattho – ekeneko mātugāmena saddhiṃ ekaṭṭhānato nikkhamanto vā pavisanto vā diṭṭho, so taṃ pārājikena codeti, itaro tassa dassanaṃ anujānāti. Taṃ pana dassanaṃ paṭicca pārājikaṃ na upeti, na paṭijānāti. Evamettha yaṃ tena diṭṭhaṃ, taṃ tassa ‘‘diṭṭho mayā’’ti iminā diṭṭhavacanena sameti. Yasmā pana itaro taṃ dassanaṃ paṭicca dosaṃ na paṭijānāti, tasmā asuddhaparisaṅkito hoti; amūlakaparisaṅkitoti attho. Tassa puggalassa ‘‘suddho aha’’nti paṭiññāya tena saddhiṃ uposatho kātabbo. Sesagāthādvayepi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Anuvijjakakiccavaṇṇanā niṭṭhitā.

Codakapucchāvissajjanāvaṇṇanā

362-363.Codanāyako ādītiādipucchānaṃ vissajjane sacce ca akuppe cāti sacce patiṭṭhātabbaṃ akuppe ca. Yaṃ kataṃ vā na kataṃ vā, tadeva vattabbaṃ, na ca codake vā anuvijjake vā saṅghe vā kopo uppādetabbo. Otiṇṇānotiṇṇaṃ jānitabbanti otiṇṇañca anotiṇṇañca vacanaṃ jānitabbaṃ. Tatrāyaṃ jānanavidhi – ettakā codakassa pubbakathā, ettakā pacchimakathā, ettakā cuditakassa pubbakathā, ettakā pacchimakathāti jānitabbā . Codakassa pamāṇaṃ gaṇhitabbaṃ, cuditakassa pamāṇaṃ gaṇhitabbaṃ, anuvijjakassa pamāṇaṃ gaṇhitabbaṃ, anuvijjako appamattakampi ahāpento ‘‘āvuso samannāharitvā ujuṃ katvā āharā’’ti vattabbo, saṅghena evaṃ paṭipajjitabbaṃ. Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammatīti ettha dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca. Etena hi dhammena ca vinayena ca satthusāsanena ca adhikaraṇaṃ vūpasamati, tasmā anuvijjakena bhūtena vatthunā codetvā āpattiṃ sāretvā ñattisampadāya ceva anussāvanasampadāya ca taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ, anuvijjakena evaṃ paṭipajjitabbaṃ. Sesamettha uttānameva.



Pubbāparaṃna jānātīti，过去所说和未来所说的他都不知道。Akovidoti，他在过去和未来的事情上是无能的。Anusandhivacanapathaṃ na jānātīti，他不知道谈话的推论和判断的推论。
Sīlavipattiyā codetīti，他因二种违犯而进行劝导。Ācāradiṭṭhiyāti，因行为的违犯和见解的违犯。因行为的违犯而进行劝导时，他通过五种违犯进行劝导；因见解的违犯而进行劝导时，他通过邪见和边缘见进行劝导。Ājīvenapi codetīti，他通过因生计的缘故而进行六种戒律的劝导。其他的在所有地方都是直接说明的。
第二首诗的总结已完成。
劝导部分
Anuvijjakakiccavaṇṇanā
360-361. 现在，为了展示因劝导而应由持戒者做的事情，开始了关于有智慧者的讨论。在这里，"见到的见到"的意思是——与某位女众一起，离开或进入同一处所的人，他因此而被视为被劝导者，另一方则允许他看到。基于这种见解，不能接受被劝导者的过失，不能承认。这样在这里，他所见的，便是他所说的"我见到"。然而，另一方基于这个见解并不承认过失，因此成为不洁的怀疑；这意味着是无根的怀疑。对于这个人，若他承认"我洁净"，则应与他共同进行戒律的实践。其他的两首诗也是如此。其他的在所有地方都是直接说明的。
Anuvijjakakiccavaṇṇanā已完成。
关于劝导者提问的回答
362-363. 在劝导者的提问中，"真实且不愤怒"的意思是，真实的应当建立且不愤怒。无论是做了什么或没做什么，都应当如此，不应当在被劝导者、被理解者或僧团中引起愤怒。关于"被引导"和"不被引导"的说法应当被理解。这里的理解方法是——关于这个被引导者的过去的说法，这个被引导者的未来的说法，这个被劝导者的过去的说法，这个被劝导者的未来的说法应当被理解。被劝导者的标准应当被计算，被劝导者的标准应当被计算，被理解者的标准应当被计算，理解者即使是微不足道的，也应当说"朋友，请集聚并直面"等话，僧团应如此行事。通过法、通过律、通过师长的教导，这个仲裁应当得到平息；在这里，法是指实质的内容。律是指劝导和引导。师长的教导是指判断的能力和记忆的能力。通过法、律和师长的教导，这个仲裁得以平息，因此应由有智慧者通过实质的内容进行劝导，消除过失，通过判断的能力和记忆的能力使这个仲裁得到平息，只有有智慧者应如此行事。其他部分都是直接说明的。

364.Uposatho kimatthāyātiādipucchāvissajjanampi uttānameva. Avasānagāthāsu there ca paribhāsatīti avamaññaṃ karonto ‘‘kiṃ ime jānantī’’ti paribhāsati. Khato upahatindriyoti tāya chandādigāmitāya tena ca paribhāsanena attanā attano khatattā khato. Saddhādīnañca indriyānaṃ upahatattā upahatindriyo. Nirayaṃ gacchati dummedho, na ca sikkhāya gāravoti so khato upahatindriyo paññāya abhāvato dummedho tīsu sikkhāsu asikkhanato na ca sikkhāya gāravo kāyassa bhedā nirayameva upagacchati, tasmā na ca āmisaṃ nissāya…pe… yathā dhammo tathā kareti. Tassattho na ca āmisaṃ nissāya kare, cuditakacodakesu hi aññatarena dinnaṃ cīvarādiāmisaṃ gaṇhanto āmisaṃ nissāya karoti, evaṃ na kareyya. Na ca nissāya puggalanti ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’tiādinā nayena chandādīhi gacchanto puggalaṃ nissāya karoti, evaṃ na kareyya. Atha kho ubhopete vivajjetvā yathā dhammo ṭhito, tatheva kareyyāti.

Upakaṇṇakaṃ jappatīti ‘‘evaṃ kathehi, mā evaṃ kathayitthā’’ti kaṇṇamūle manteti. Jimhaṃ pekkhatīti dosameva gavesati. Vītiharatīti vinicchayaṃ hāpeti. Kummaggaṃ paṭisevatīti āpattiṃ dīpeti.

Akālena ca codetīti anokāse anajjhiṭṭhova codeti. Pubbāparaṃ na jānātīti purimakathañca pacchimakathañca na jānāti.

Anusandhivacanapathaṃna jānātīti kathānusandhivinicchayānusandhivasena vacanaṃ na jānāti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Codanākaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cūḷasaṅgāmo

Anuvijjakassa paṭipattivaṇṇanā



关于"斋戒的目的是什么"的提问，回答也是直接的。在结束的诗句中，长老也在指责，轻视地说：“他们知道什么？”因而他在轻视他人。因贪欲等的缘故，他因自身的过失而受伤。因信仰等的能力受损而受伤。愚者将堕入地狱，因无知而没有尊重，因智慧的缺乏而愚钝，在三种修行中未能修习，因此因身体的分离而仅仅堕入地狱，所以不应依赖物质……等……如法而行。其意是，不依赖物质而行，因为在被劝导者中，某一方接受了供养的衣物等物质，便依赖物质而行，因此不应如此行。也不应依赖个人，因而他应当说：“这是我的老师或教导者”等等，以贪欲等的方式依赖于个人，因此不应如此行。然后，抛开这两者，正如法所立，亦应如此行。
关于“耳根”是指“如是讲述，不应如是讲述”进行耳根的思考。专注于过失。放弃判断。引导错误的行为。
在不合时宜的情况下进行劝导，便是在不合适的时机进行劝导。过去和未来的事情他都不知道。
关于推论和判断的推论，他不知道谈话的推论和判断的推论。其他的在所有地方都是直接说明的。
劝导部分的解释已完成。
关于小型辩论的
Anuvijjakassa paṭipattivaṇṇanā

365. Cūḷasaṅgāme saṅgāmāvacarena bhikkhunāti saṅgāmo vuccati adhikaraṇavinicchayatthāya saṅghasannipāto. Tatra hi attapaccatthikā ceva sāsanapaccatthikā ca uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpentā samosaranti vesālikā vajjiputtakā viya. Yo bhikkhu tesaṃ paccatthikānaṃ laddhiṃ madditvā sakavādadīpanatthāya tattha avacarati, ajjhogāhetvā vinicchayaṃ pavatteti, so saṅgāmāvacaro nāma yasatthero viya. Tena saṅgāmāvacarena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo. Nīcacittenāti mānaddhajaṃ nipātetvā nihatamānacittena. Rajoharaṇasamenāti pādapuñchanasamena; yathā rajoharaṇassa saṃkiliṭṭhe vā asaṃkiliṭṭhe vā pāde puñchiyamāne neva rāgo na doso; evaṃ iṭṭhāniṭṭhesu arajjantena adussantenāti attho. Yathāpatirūpe āsaneti yathāpatirūpaṃ āsanaṃ ñatvā attano pāpuṇanaṭṭhāne therānaṃ bhikkhūnaṃ piṭṭhiṃ adassetvā nisīditabbaṃ. Anānākathikenāti nānāvidhaṃ taṃ taṃ anatthakathaṃ akathentena. Atiracchānakathikenāti diṭṭhasutamutampi rājakathādikaṃ tiracchānakathaṃ akathentena. Sāmaṃ vā dhammo bhāsitabboti saṅghasannipātaṭṭhāne kappiyākappiyanissitā vā rūpārūpaparicchedasamathācāravipassanācāraṭṭhānanisajjavattādinissitā vā kathā dhammo nāma. Evarūpo dhammo sayaṃ vā bhāsitabbo, paro vā ajjhesitabbo. Yo bhikkhu tathārūpiṃ kathaṃ kathetuṃ pahoti, so vattabbo – ‘‘āvuso saṅghamajjhamhi pañhe uppanne tvaṃ katheyyāsī’’ti. Ariyo vā tuṇhībhāvo nātimaññitabboti ariyā tuṇhī nisīdantā na bālaputhujjanā viya nisīdanti. Aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva nisīdanti. Iti kammaṭṭhānamanasikāravasena tuṇhībhāvo ariyo tuṇhībhāvo nāma, so nātimaññitabbo, kiṃ kammaṭṭhānānuyogenāti nāvajānitabbo; attano patirūpaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvāva nisīditabbanti attho.

Na upajjhāyo pucchitabboti ‘‘ko nāmo tuyhaṃ upajjhāyo’’ti na pucchitabbo. Esa nayo sabbattha. Na jātīti ‘‘khattiyajātiyo tvaṃ brāhmaṇajātiyo’’ti evaṃ jāti na pucchitabbā. Na āgamoti ‘‘dīghabhāṇakosi tvaṃ majjhimabhāṇako’’ti evaṃ āgamo na pucchitabbo. Kulapadesoti khattiyakulādivaseneva veditabbo. Atrassa pemaṃ vā doso vāti atra puggale etesaṃ kāraṇānaṃ aññataravasena pemaṃ vā bhaveyya doso vā.

No parisakappikenāti parisakappakena parisānuvidhāyakena na bhavitabbaṃ; yaṃ parisāya ruccati, tadeva cetetvā kappetvā na kathetabbanti attho. Na hatthamuddā dassetabbāti kathetabbe ca akathetabbe ca saññājananatthaṃ hatthavikāro na kātabbo.


在小型辩论中，与战斗场地的比丘，战斗是指为了仲裁而召集的僧团集会。在那里，自身的对手和教法的对手聚集起来，显示不正确的法和不正确的律，犹如毗舍离（Vesālī）的跋耆子弟。那个比丘，击败这些对手的主张，为了显示自己的观点，在那里活动，深入并执行判断，这就是战斗场地的比丘，如耶舍长老（Yasatthera）。由这个战斗场地的比丘接近僧团时，应该以低下的心态接近僧团。以低下的心态，意指放下自负的标志，降伏了自负的心。如同擦拭尘土一般，就像擦拭脚一样；正如擦拭尘土时，无论脚是否污秽，既无贪欲也无瞠怒。在适当的座位上，意指了解适当的座位，不在长老比丘的背后显示自己的座位。不要有各种不同的谈话，不要讲述各种不同的无意义的话。不要讲述世俗的话，不要讲述所见、所闻、所想的王室故事等世俗之谈。自己也可以讲法，在僧团集会处，与允许与不允许有关的，或与色与非色的界限、平静、行为、观察等处有关的谈话，称为法。这种法可以自己讲述，也可以请求他人讲述。那个能够讲述这种话的比丘，应该被告知："朋友，当僧团中产生问题时，你可以讲述。"不要轻视圣者的沉默，圣者沉默就座，不像无知的凡夫那样就座。他们持取一种业处就座。因此，以业处的思维为原因的沉默，称为圣者的沉默，不应被轻视，不应被忽视；意指持取适合自己的业处就座。
不要询问老师，不应该问："你的老师是谁？"这一原则适用于所有情况。不要询问种姓，不应该问："你是刹帝利种姓还是婆罗门种姓？"不要询问传统，不应该问："你是长行诵还是中行诵？"家族地区应该只从刹帝利家族等方面理解。在这个人身上，这些原因中的任何一个可能是喜爱或厌恶。
不要成为随众附和者，不应成为随众附和、追随群体的人；只思考群体所喜悦的，不应如此讲述。不要显示手势，在可讲与不可讲之间，为了表示意义，不应做手势。


Atthaṃ anuvidhiyantenāti vinicchayapaṭivedhameva sallakkhentena ‘‘idaṃ suttaṃ upalabbhati, imasmiṃ vinicchaye idaṃ vakkhāmī’’ti evaṃ paritulayantena nisīditabbanti attho. Na ca āsanā vuṭṭhātabbanti na āsanā vuṭṭhāya sannipātamaṇḍale vicaritabbaṃ, vinayadhare uṭṭhite sabbā parisā uṭṭhahati. Na vītihātabbanti na vinicchayo hāpetabbo. Na kummaggo sevitabboti na āpatti dīpetabbā. Asāhasikena bhavitabbanti na sahasākārinā bhavitabbaṃ; sahasā duruttavacanaṃ na kathetabbanti attho. Vacanakkhamenāti duruttavācaṃ khamanasīlena. Hitaparisakkināti hitesinā hitagavesinā karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca upaṭṭhāpetabboti ayaṃ padadvayepi adhippāyo. Anasuruttenāti na asuruttena. Asuruttaṃ vuccati viggāhikakathāsaṅkhātaṃ asundaravacanaṃ; taṃ na kathetabbanti attho. Attā pariggahetabboti ‘‘vinicchinituṃ vūpasametuṃ sakkhissāmi nu kho no’’ti evaṃ attā pariggahetabbo; attano pamāṇaṃ jānitabbanti attho. Paro pariggahetabboti ‘‘lajjiyā nu kho ayaṃ parisā, sakkā saññāpetuṃ udāhu no’’ti evaṃ paro pariggahetabbo.

Codako pariggahetabboti ‘‘dhammacodako nu kho no’’ti evaṃ pariggahetabbo. Cuditako pariggahetabboti ‘‘dhammacuditako nu kho no’’ti evaṃ pariggahetabbo. Adhammacodako pariggahetabboti tassa pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Sesesupi eseva nayo. Vuttaṃahāpentenāti codakacuditakehi vuttavacanaṃ ahāpentena. Avuttaṃ apakāsentenāti anosaṭaṃ vatthuṃ appakāsentena. Mando hāsetabboti mando momūho paggaṇhitabbo, ‘‘nanu tvaṃ kulaputto’’ti uttejetvā anuyogavattaṃ kathāpetvā tassa anuyogo gaṇhitabbo. Bhīrū assāsetabboti yassa saṅghamajjhaṃ vā gaṇamajjhaṃ vā anosaṭapubbattā sārajjaṃ uppajjati, tādiso ‘‘mā bhāyi, vissaṭṭho kathehi, mayaṃ te upatthambhā bhavissāmā’’ti vatvāpi anuyogavattaṃ kathāpetabbo. Caṇḍo nisedhetabboti apasādetabbo tajjetabbo. Asuci vibhāvetabboti alajjiṃ pakāsetvā āpattiṃ desāpetabbo. Ujumaddavenāti yo bhikkhu uju sīlavā kāyavaṅkādirahito, so maddaveneva upacaritabbo. Dhammesu ca puggalesu cāti ettha yo dhammagaruko hoti na puggalagaruko, ayameva dhammesu ca puggalesu ca majjhattoti veditabbo.



依照意义进行判断的人，意指通过判断和揭示来仔细考虑，说："这部经可以找到，在这个判断中我将说这个"，这样权衡后就座。不要从座位起立，意指不要离开座位在集会场所走动，当持戒者起立时，全部会众都起立。不要放弃，意指不要放弃判断。不要走错路，意指不要显示违犯。应该温和，意指不应该是暴力行为者；不应该说出粗鲁的言语。以言语的忍耐力，意指有忍受粗鲁言语的习惯。以关怀追求者，意指寻求利益、追求利益，慈悲和慈悲的前兆应该被照料。不要说不恰当的话，意指不要说不美好的言语。不美好的言语被称为争论性的言语；意指不应该这样说。自己应该被掌握，意指"我是否能够判断、平息"等，这样自己应该被掌握；意指应该了解自己的程度。他人应该被掌握，意指"这个会众是否害羞，是否可以劝服"等，这样他人应该被掌握。
被劝导者应该被掌握，意指"是否为依法劝导"等，这样应该被掌握。被指控者应该被掌握，意指"是否为依法指控"等，这样应该被掌握。非法劝导者应该被掌握，意指应该了解他的程度。在其他情况下也是同样的方法。不遗漏被说的话，意指不遗漏被劝导者和被指控者所说的话。不显示未说的话，意指不显示未被提及的事实。愚钝者应该被振奋，意指愚钝、迷惑的人应该被鼓励，说："你不是一个好的家族子弟"等，激励他并让他陈述被质询的事项。胆小者应该被安慰，意指对于在僧团中或团体中因从未被卷入而产生羞怯的人，应该说："不要害怕，放心说，我们将支持你"等，并让他陈述被质询的事项。暴躁者应该被制止，意指应该被抑制、威吓。不洁者应该被阐明，意指应该通过显示无耻来让他承认违犯。以正直温和，意指应该以温和对待那个正直、有戒行、没有身体偏斜等的比丘。在法和人上，意指在法和人中，谁尊重法而不尊重人，他在法和人中应该被视为中立。

366.Suttaṃ saṃsandanatthāyātiādīsu tena ca pana evaṃ sabrahmacārīnaṃ piyamanāpagarubhāvanīyena anuvijjakena samudāhaṭesu suttādīsu suttaṃ saṃsandanatthāya; āpattānāpattīnaṃ saṃsandanatthanti veditabbaṃ. Opammaṃ nidassanatthāyāti opammaṃ atthadassanatthāya. Attho viññāpanatthāyāti attho jānāpanatthāya. Paṭipucchā ṭhapanatthāyāti pucchā puggalassa ṭhapanatthāya. Okāsakammaṃ codanatthāyāti vatthunā vā āpattiyā vā codanatthāya. Codanā sāraṇatthāyāti dosādosaṃ sarāpanatthāya. Sāraṇā savacanīyatthāyāti dosādosasāraṇā savacanīyakaraṇatthāya. Savacanīyaṃ palibodhatthāyāti savacanīyaṃ ‘‘imamhā āvāsā paraṃ mā pakkamī’’ti evaṃ palibodhatthāya. Palibodho vinicchayatthāyāti vinicchayaṃ pāpanatthāya. Vinicchayo santīraṇatthāyāti dosādosaṃ santīraṇatthāya tulanatthāya. Santīraṇaṃ ṭhānāṭṭhānagamanatthāyāti āpattianāpattigarukalahukāpattijānanatthāya . Saṅgho sampariggahasampaṭicchanatthāyāti vinicchayasampaṭiggahaṇatthāya ca; suvinicchitadubbinicchitabhāvajānanatthāya cāti attho. Paccekaṭṭhāyino avisaṃvādakaṭṭhāyinoti issariyādhipaccajeṭṭhakaṭṭhāne ca avisaṃvādakaṭṭhāne ca ṭhitā; na te apasādetabbāti attho.

Idāni ye mandā mandabuddhino evaṃ vadeyyuṃ ‘‘vinayo nāma kimatthāyā’’ti tesaṃ vacanokāsapidahanatthamattaṃ dassetuṃ vinayo saṃvaratthāyātiādimāha. Tattha vinayo saṃvaratthāyāti sakalāpi vinayapaññatti kāyavacīdvārasaṃvaratthāya. Ājīvavisuddhipariyosānassa sīlassa upanissayo hoti; paccayo hotīti attho. Esa nayo sabbattha. Apicettha avippaṭisāroti pāpapuññānaṃ katākatavasena cittavippaṭisārābhāvo. Pāmujjanti dubbalā taruṇapīti. Pītīti balavā bahalapīti. Passaddhīti kāyacittadarathapaṭippassaddhi. Sukhanti kāyikacetasikasukhaṃ. Tañhi duvidhampi samādhissa upanissayapaccayo hoti. Samādhīti cittekaggatā. Yathābhūtañāṇadassananti taruṇavipassanā; udayabbayañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Cittekaggatā hi taruṇavipassanāya upanissayapaccayo hoti. Nibbidāti sikhāpattā vuṭṭhānagāminibalavavipassanā. Virāgoti ariyamaggo. Vimuttīti arahattaphalaṃ. Catubbidhopi hi ariyamaggo arahattaphalassa upanissayapaccayo hoti. Vimuttiñāṇadassananti paccavekkhaṇāñāṇaṃ. Vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāyāti apaccayaparinibbānatthāya. Apaccayaparinibbānassa hi taṃ paccayo hoti, tasmiṃ anuppatte avassaṃ parinibbāyitabbatoti. Etadatthā kathāti ayaṃ vinayakathā nāma etadatthā. Mantanāti vinayamantanā eva. Upanisāti ayaṃ ‘‘vinayo saṃvaratthāyā’’tiādikā paramparapaccayatāpi etadatthāya. Sotāvadhānanti imissā paramparapaccayakathāya sotāvadhānaṃ. Imaṃ kathaṃ sutvā yaṃ uppajjati ñāṇaṃ, tampi etadatthāya. Yadidaṃ anupādā cittassa vimokkhoti yo ayaṃ catūhi upādānehi anupādiyitvā cittassa arahattaphalasaṅkhāto vimokkho, sopi etadatthāya; apaccayaparinibbānatthāya evāti attho.



关于"为了对照经文"等，通过这样与同修们亲爱、尊敬、值得尊重的追随者所引用的经文等，为了对照经文；应该理解为对照违犯与非违犯。为了举例说明，意指为了显示意义的比喻。为了阐明意义，意指为了使人了解意义。为了保留询问，意指为了保留个人的询问。为了劝导场合行为，意指为了因事实或违犯而劝导。为了引导劝导，意指为了审查过错。为了可告知，意指为了可告知过错的审查。为了障碍可告知，意指可告知"不要离开此住处"等的障碍。为了判断，意指为了获得判断。为了审查，意指为了审查过错，为了权衡。为了行走/前往，意指为了了解违犯与非违犯、轻重违犯。僧团为了全面掌握和接受，意指为了接受判断，并了解判断是否正确或不正确。独立的位置和不欺骗的位置，意指处于权威、主导和资深的位置，并处于不欺骗的位置；意指不应被轻视。
现在，那些愚钝、愚钝智力的人可能会说："律有什么目的？"为了显示他们言论的机会，只是为了驳斥，说明律是为了约束的目的等。在这里，律是为了约束的目的，意指整个律的规定是为了约束身语两种门。是戒圆满的资助，是缘起。这一原则适用于所有情况。在这里，无悔是指因已做和未做的善恶而没有心灵的悔恨。欢喜是指软弱的喜悦。喜是强烈的喜悦。宁静是身心烦躁的平静。乐是身心的快乐。这两种都是定的资助和缘起。定是心一境性。如实知见是初级观，是生灭智的称呼。心一境性确实是初级观的资助和缘起。厌离是强有力的观行，通向出离。无欲是圣道。解脱是阿罗汉果。四种圣道都是阿罗汉果的资助和缘起。解脱智见是回顾智。解脱智见是为了无依无求的涅槃，意指为了无缘无依的涅槃。这是无缘无依涅槃的缘起，未获得时必定应该涅槃。这是这段话的意义，这是律的论述。商讨是律的商讨。这是"律是为了约束"等的传承和目的。听闻是对这种传承论述的听闻。听到这段话而生起的智慧，也是为了这个目的。这是指从四种执取中解脱的心，即阿罗汉果的心解脱，也是为了这个目的；意即为了无缘无依的涅槃。

367. Anuyogavattagāthāsu paṭhamagāthā vuttatthā eva.

Vatthuṃ vipattiṃ āpattiṃ, nidānaṃ ākāraakovido pubbāparaṃ na jānātīti ‘‘vatthu’’ntiādīni ‘‘na jānātī’’ti padena sambandho. ‘‘Akovido’’ti padassa ‘‘sa ve tādisako’’ti iminā sambandho. Tasmā ayamettha yojanā – yo bhikkhu pārājikādīnaṃ vatthuṃ na jānāti, catubbidhaṃ vipattiṃ na jānāti, sattavidhaṃ āpattiṃ na jānāti, ‘‘idaṃ sikkhāpadaṃ asukasmiṃ nāma nagare paññatta’’nti evaṃ nidānaṃ na jānāti, ‘‘idaṃ purimavacanaṃ idaṃ pacchimavacana’’nti pubbāparaṃ na jānāti, ‘‘idaṃ kataṃ idaṃ akata’’nti katākataṃ na jānāti. Samena cāti teneva pubbāparaṃ ajānanassa samena aññāṇena, ‘‘katākataṃ na jānātī’’ti vuttaṃ hoti; evaṃ tāva najānāti-padena saddhiṃ sambandho veditabbo. Yaṃ panetaṃ ‘‘ākāraakovido’’ti vuttaṃ, tattha ākāraakovidoti kāraṇākāraṇe akovido. Iti yvāyaṃ vatthuādīnipi na jānāti, ākārassa ca akovido, sa ve tādisako bhikkhu apaṭikkhoti vuccati.

Kammañca adhikaraṇañcāti imesampi padānaṃ ‘‘na jānātī’’ti padeneva sambandho. Ayaṃ panettha yojanā – tatheva iti yvāyaṃ kammañca na jānāti, adhikaraṇañca na jānāti, sattappakāre samathe cāpi akovido, rāgādīhi pana ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhayena bhayā gacchati, sammohena mohā gacchati, rattattā pana duṭṭhattā ca chandā dosā ca gacchati, paraṃ saññāpetuṃ asamatthatāya na ca saññattikusalo, kāraṇākāraṇadassane asamatthatāya nijjhattiyā ca akovido attano sadisāya parisāya laddhattā laddhapakkho, hiriyā paribāhirattā ahiriko, kāḷakehi kammehi samannāgatattā kaṇhakammo, dhammādariyapuggalādariyānaṃ abhāvato anādaro, sa ve tādisako bhikkhu apaṭikkhoti vuccati, na paṭikkhitabbo na oloketabbo, na sammannitvā issariyādhipaccajeṭṭhakaṭṭhāne ṭhapetabboti attho. Sukkapakkhagāthānampi yojanānayo vuttanayeneva veditabboti.

Cūḷasaṅgāmavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mahāsaṅgāmo

Voharantena jānitabbādivaṇṇanā

368-374. Mahāsaṅgāme – vatthuto vā vatthuṃ saṅkamatīti ‘‘paṭhamapārājikavatthu mayā diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti vatvā puna pucchiyamāno nighaṃsiyamāno ‘‘na mayā paṭhamapārājikassa vatthu diṭṭhaṃ, na sutaṃ; dutiyapārājikassa vatthu diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti vadati. Eteneva nayena sesavatthusaṅkamanaṃ, vipattito vipattisaṅkamanaṃ āpattito āpattisaṅkamanañca veditabbaṃ. Yo pana ‘‘neva mayā diṭṭhaṃ, na suta’’nti vatvā pacchā ‘‘mayāpetaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti vadati, ‘‘diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā’’ti vatvā pacchā ‘‘na diṭṭhaṃ vā na sutaṃ vā’’ti vadati, ayaṃ avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānātīti veditabbo. Eseva aññenaññaṃ paṭicarati nāma.

375.Vaṇṇāvaṇṇoti nīlādivaṇṇāvaṇṇavasena sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ vuttaṃ. Vacanamanuppadānanti sañcarittaṃ vuttaṃ. Kāyasaṃsaggādittayaṃ sarūpeneva vuttaṃ. Iti imāni pañca methunadhammassa pubbabhāgo pubbapayogoti veditabbāni.

376.Cattāri apalokanakammānīti adhammenavaggādīni. Sesesupi eseva nayo. Iti cattāri catukkāni soḷasa honti.

Agatiagantabbavaṇṇanā



在追随行为的偈颂中，第一首偈颂已经解释过其意义。
关于"事实、过失、违犯、缘起、方式不熟悉"等，与"不知道"一词相连。"不熟悉"一词与"他确实如此"相连。因此，这里的组合是：那个比丘不知道波罗夷等的事实，不知道四种过失，不知道七种违犯，不知道"这条学处在某某城市被制定"等缘起，不知道"这是前面的话，这是后面的话"等前后关系，不知道"这已做，这未做"等已做未做。"以同样的方式"意指以同样不知道前后关系的方式，意即"不知道已做未做"。应该理解为与"不知道"一词的连接。至于所说的"方式不熟悉"，意指在原因和非原因上不熟悉。因此，这个比丘不仅不知道事实等，而且在方式上不熟悉，被称为不适合的比丘。
关于"业和争端"，这些词也与"不知道"一词相连。这里的组合是：同样地，这个人不知道业，不知道争端，也不熟悉七种平息，且被贪、瞠、痴所染，因恐惧而逃避，因迷惑而逃避，因贪爱、瞠恚而行，因无法劝服他人而不善于调解，在辨别原因和非原因上无能，不了解自己，因获得与自己相似的集会的立场而偏袒，因羞耻心的缺失而无耻，因具有黑业而是黑业者，因缺乏对法和人的尊重而无尊重，这样的比丘被称为不适合的，不应被接受，不应被关注，不应被任命在权威、主导和资深的位置。对于白色部分的偈颂，应以相同的方式理解。
小型战斗的描述结束。
大型战斗
关于以交谈方式了解等的描述
368-374. 在大型战斗中 - 从事实到事实转移，如说"我见过或听过第一波罗夷的事实"，当再次被询问、压迫时，说"我没有见过或听过第一波罗夷的事实，但见过或听过第二波罗夷的事实"。以同样的方式，应理解其他事实的转移、从过失到过失的转移、从违犯到违犯的转移。如果有人说"我既未见过也未听过"，后来又说"我见过或听过"，或说"见过或听过"后又说"未见过或未听过"，这被称为在否认后承认，或在承认后否认。这就是相互对抗。
关于颜色好坏，是指关于白色遗精学处，说明了色彩的好坏。关于未提供言语，是说明行为。身体接触等三种，以其本质已被说明。因此，这五种应被理解为性行为的前兆和前奏。
四种请求行为，是指非法的不如法等。在其他情况下也是同样的方法。因此，四个四组成十六个。
关于不应去的地方的描述

379.Bahujanaahitāyapaṭipanno hotīti vinayadharena hi evaṃ chandādigatiyā adhikaraṇe vinicchite tasmiṃ vihāre saṅgho dvidhā bhijjati. Ovādūpajīviniyo bhikkhuniyopi dve bhāgā honti. Upāsakāpi upāsikāyopi dārakāpi dārikāyopi tesaṃ ārakkhadevatāpi tatheva dvidhā bhijjanti. Tato bhummadevatā ādiṃ katvā yāva akaniṭṭhabrahmāno dvidhāva honti. Tena vuttaṃ – ‘‘bahujanaahitāya paṭipanno hoti…pe… dukkhāya devamanussāna’’nti.

382.Visamanissitoti visamāni kāyakammādīni nissito. Gahananissitoti micchādiṭṭhiantaggāhikadiṭṭhisaṅkhātaṃ gahanaṃ nissito. Balavanissitoti balavante abhiññāte bhikkhū nissito.

393.Tassa avajānantoti tassa vacanaṃ avajānanto. Upayogatthe vā sāmivacanaṃ, taṃ avajānantoti attho.

394.Yaṃ atthāyāti yadatthāya. Taṃ atthanti so attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Mahāsaṅgāmavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kathinabhedaṃ

Kathinaatthatādivaṇṇanā

403. Kathine – aṭṭha mātikāti khandhake vuttā pakkamanantikādikā aṭṭha. Palibodhānisaṃsāpi pubbe vuttā eva.



"行于多人的不利益"意指，当持戒者以贪等偏见在争端中作出判断时，在那个寺院中，僧团分裂为两派。说教和依附的比丘尼也分为两部分。优婆塞和优婆夷、男孩和女孩，以及他们的守护神也同样分裂为两派。从地方神开始，直到最高梵天，也都分为两派。因此说："行于多人的不利益……直到对天人的痛苦"。
"依附不正"意指依附不正的身业等。"依附密林"意指依附被称为邪见极端执取的密林。"依附强者"意指依附著名的有力比丘。
"不承认他"意指不承认他的言语。或者在使用的意义上，作为所有者的词，意指不承认那个。
"为了什么"意指为了什么。"那是什么"意指那个意义。其余部分在所有情况下都很明显。
大型战斗的描述结束。
布施衣的分裂
关于布施衣的意义等的描述
在布施衣中 - 八个母法，是指在蕴中已说的离去等八个。关于障碍的利益，之前已经说过。

404.Payogassāti cīvaradhovanādino sattavidhassa pubbakaraṇassatthāya yo udakāharaṇādiko payogo kayirati, tassa payogassa. Katame dhammā anantarapaccayena paccayoti anāgatavasena anantarā hutvā katame dhammā paccayā hontīti attho. Samanantarapaccayenāti suṭṭhu anantarapaccayena, anantarapaccayameva āsannataraṃ katvā pucchati. Nissayapaccayenāti uppajjamānassa payogassa nissayaṃ ādhārabhāvaṃ upagatā viya hutvā katame dhammā paccayā hontīti attho. Upanissayapaccayenāti upetena nissayapaccayena; nissayapaccayameva upagatataraṃ katvā pucchati. Purejātapaccayenāti iminā paṭhamaṃ uppannassa paccayabhāvaṃ pucchati. Pacchājātapaccayenāti iminā pacchā uppajjanakassa paccayabhāvaṃ pucchati. Sahajātapaccayenāti iminā apubbaṃ acarimaṃ uppajjamānānaṃ paccayabhāvaṃ pucchati. Pubbakaraṇassāti dhovanādino pubbakaraṇassa. Paccuddhārassāti purāṇasaṅghāṭiādīnaṃ paccuddharaṇassa. Adhiṭṭhānassāti kathinacīvarādhiṭṭhānassa. Atthārassāti kathinatthārassa. Mātikānañca palibodhānañcāti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ dvinnañca palibodhānaṃ. Vatthussāti saṅghāṭiādino kathinavatthussa; sesaṃ vuttanayameva.

Evaṃ yañca labbhati yañca na labbhati, sabbaṃ pucchitvā idāni yaṃ yassa labbhati, tadeva dassento pubbakaraṇaṃ payogassātiādinā nayena vissajjanamāha. Tassattho – yaṃ vuttaṃ ‘‘payogassa katame dhammā’’tiādi, tattha vuccate, pubbakaraṇaṃ payogassa anantarapaccayena paccayo, samanantaranissayaupanissayapaccayena paccayo. Payogassa hi sattavidhampi pubbakaraṇaṃ yasmā tena payogena nipphādetabbassa pubbakaraṇassatthāya so payogo kayirati, tasmā imehi catūhi paccayehi paccayo hoti. Purejātapaccaye panesa uddiṭṭhadhammesu ekadhammampi na labhati, aññadatthu pubbakaraṇassa sayaṃ purejātapaccayo hoti, payoge sati pubbakaraṇassa nipphajjanato . Tena vuttaṃ – ‘‘payogo pubbakaraṇassa purejātapaccayena paccayo’’ti. Pacchājātapaccayaṃ pana labhati, tena vuttaṃ – ‘‘pubbakaraṇaṃ payogassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti. Pacchā uppajjanakassa hi pubbakaraṇassa atthāya so payogo kayirati. Sahajātapaccayaṃ pana mātikāpalibodhānisaṃsasaṅkhāte pannarasa dhamme ṭhapetvā añño payogādīsu ekopi dhammo na labhati, te eva hi pannarasa dhammā saha kathinatthārena ekato nipphajjantīti aññamaññaṃ sahajātapaccayā honti. Tena vuttaṃ – ‘‘pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo’’ti. Etenupāyena sabbapadavissajjanāni veditabbāni.

Pubbakaraṇanidānādivibhāgavaṇṇanā

405.Pubbakaraṇaṃ kiṃnidānantiādipucchāvissajjanaṃ uttānameva.

406-7. ‘‘Payogo kiṃnidāno’’tiādīsu pucchādvayavissajjanesu hetunidāno paccayanidānoti ettha cha cīvarāni hetu ceva paccayo cāti veditabbāni. Pubbapayogādīnañhi sabbesaṃ tāniyeva hetu, tāni paccayo. Na hi chabbidhe cīvare asati payogo atthi, na pubbakaraṇādīni, tasmā ‘‘payogo hetunidāno’’tiādi vuttaṃ.

408. Saṅgahavāre – vacībhedenāti ‘‘imāya saṅghāṭiyā, iminā uttarāsaṅgena, iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmī’’ti etena vacībhedena. Katimūlādipucchāvissajjane – kiriyā majjheti paccuddhāro ceva adhiṭṭhānañca.



"关于使用"意指为了七种用途而进行的水洗等的行为，称为使用。哪些法是因紧接着的因而存在的？意指哪些法是因未来而紧接着存在的？"因紧接着的因"意指非常紧接着的因，问的是紧接着的因。关于"因依赖的因"意指像是依赖于正在产生的行为的基础。关于"因附属的因"意指以附属的因来问；问的是紧接着的因。关于"前因的因"意指询问最初产生的因。关于"后因的因"意指询问后来的产生的因。关于"共因的因"意指询问那些最初未曾出现的后来的产生的因。关于"前因的用途"意指水洗等的前因。关于"引导的用途"意指关于古老的使用等的引导。关于"决定的用途"意指关于坚固的布施的决定。关于"意义的用途"意指关于坚固的意义。关于八个母法和两个障碍，意指八个母法和两个障碍。关于"衣物"意指关于僧团的坚固衣物；其余部分以相同的方式表达。
因此，获得的和未获得的，全部询问后，现在所获得的，正是通过前因的使用等方式来说明。其意义是，所说的"使用的法"等，其中提到，前因的使用是因紧接着的因而存在的，因紧接着的因、依赖因、附属因而存在的因。使用的法有七种，因前因的使用而存在，因此通过这种使用所需的前因，这种使用是有效的，因此有这四种因。至于前因的因，在这些所列的法中，哪怕是一个法也无法获得，因而在其他地方，前因的使用本身就是前因的因，因使用而产生的前因。故此说："使用是前因的因"。至于后因的因则可以获得，因此说："前因的使用是后因的因"。后来的产生的因，正是为了前因的使用。至于共因的因，除了在八种障碍的利益中所提到的十五种法之外，其他的使用等法中一个法也无法获得，正是因为这十五种法因坚固的意义而相互产生。因此说："十五种法是因共因而存在的"。以此方式，所有的定义应被理解。
关于前因的定义等的描述
"前因是什么"等的询问和说明是显而易见的。
406-7. 在"使用是什么"等的询问中，因和结果的定义应被理解为六种布施的因和结果。在所有前因的使用中，这些都是因和结果。因为在六种布施中没有使用的情况，因此说"使用是因和结果的定义"。
在集合的情况下 - 通过言语的分类，意指"通过这个僧团、通过这个上衣、通过这个中衣来进行布施"。在根本等的询问中，意指行为的中间和引导以及决定。

411.Vatthuvipannaṃ hotīti akappiyadussaṃ hoti. Kālavipannaṃ nāma ajja dāyakehi dinnaṃ sve saṅgho kathinatthārakassa deti. Karaṇavipannaṃ nāma tadaheva chinditvā akataṃ.

Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā

412. Kathinaṃ jānitabbantiādipucchāya vissajjane – tesaññeva dhammānanti yesu rūpādidhammesu sati kathinaṃ nāma hoti, tesaṃ samodhānaṃ missībhāvo. Nāmaṃ nāmakammantiādinā pana ‘‘kathina’’nti idaṃ bahūsu dhammesu nāmamattaṃ, na paramatthato eko dhammo atthīti dasseti.

Catuvīsatiyā ākārehīti ‘‘na ullikhitamattenā’’tiādīhi pubbe vuttakāraṇehi. Sattarasahi ākārehīti ‘‘ahatena atthataṃ hoti kathina’’ntiādīhi pubbe vuttakāraṇehi. Nimittakammādīsu yaṃ vattabbaṃ sabbaṃ kathinakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ.

416.Ekuppādā ekanirodhāti uppajjamānāpi ekato uppajjanti, nirujjhamānāpi ekato nirujjhanti. Ekuppādā nānānirodhāti uppajjamānā ekato uppajjanti, nirujjhamānā nānā nirujjhanti. Kiṃ vuttaṃ hoti ? Sabbepi atthārena saddhiṃ ekato uppajjanti, atthāre hi sati uddhāro nāma. Nirujjhamānā panettha purimā dve atthārena saddhiṃ ekato nirujjhanti, uddhārabhāvaṃ pāpuṇanti. Atthārassa hi nirodho etesañca uddhārabhāvo ekakkhaṇe hoti, itare nānā nirujjhanti. Tesu uddhārabhāvaṃ pattesupi atthāro tiṭṭhatiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya

Kathinabhedavaṇṇanā niṭṭhitā.

Paññattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Upālipañcakaṃ

Anissitavaggavaṇṇanā

417. Upālipañhesu katihi nu kho bhanteti pucchāya ayaṃ sambandho. Thero kira rahogato sabbāni imāni pañcakāni āvajjetvā ‘‘bhagavantaṃ dāni pucchitvā imesaṃ nissāya vasanakādīnaṃ atthāya tantiṃ ṭhapessāmī’’ti bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘katihi nu kho bhante’’tiādinā nayena pañhe pucchi. Tesaṃ vissajjane uposathaṃ na jānātīti navavidhaṃ uposathaṃ na jānāti. Uposathakammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti. Pātimokkhaṃ na jānātīti dve mātikā na jānāti. Pātimokkhuddesaṃ na jānātīti bhikkhūnaṃ pañcavidhaṃ bhikkhunīnaṃ catubbidhanti navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti.

Pavāraṇaṃ na jānātīti navavidhaṃ pavāraṇaṃ na jānāti. Pavāraṇākammaṃ na jānātīti adhammenavaggādibhedaṃ catubbidhaṃ pavāraṇākammaṃ na jānāti.

Āpattānāpattiṃ na jānātīti tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade niddiṭṭhaṃ āpattiñca anāpattiñca na jānāti.

Āpanno kammakatoti āpattiṃ āpanno tappaccayāva saṅghena kammaṃ kataṃ hoti.

Nappaṭippassambhanavaggavaṇṇanā

420.Kammaṃnappaṭippassambhetabbanti ayaṃ yasmā anulomavatte na vattati, tasmā nāssa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ; sarajjukova vissajjetabboti attho.



"事实毁坏"意指不合适和不好的。"时间毁坏"是指今天由施主给出的，明天僧团给予坚固的意义。"行为毁坏"是指在那一天就被切断而未完成的。
关于坚固的定义的分类
"应知坚固"意指在询问中，所说的法是指在色等法中存在时，称为坚固的那些法，它们的结合是混合的。关于名称和名称的行为等，"坚固"在许多法中仅是名称的存在，而不是从根本上只有一个法的意义。
关于二十四种因的特征，"不只是抬起而已"等，之前已说明的原因。关于十七种因的特征，"被打击的法是坚固的"等，之前已说明的原因。关于标志、行为等所应述说的，全部在坚固的律藏中已说明。
"单一的产生和单一的灭去"是指即使产生也是单一产生，即使灭去也是单一灭去。"单一的产生和多样的灭去"是指产生时是单一的，灭去时是多样的。这是什么意思呢？所有的法都是因而一起产生，因而存在时称为提升。灭去时，这里前两者因而一起灭去，达到提升的状态。因而存在的灭去与这些提升的状态是同时发生的，其他则是多样的灭去。在这些情况下，提升的状态即使在获得时也保持存在。其余部分在所有情况下都是显而易见的。
关于《周遍清净》中的戒律的描述
关于坚固的分类结束。
关于规定的分类结束。
关于优波离五事
关于不依赖的分类
"优波离五事中，究竟有多少呢，尊者？"在询问中，这与此相关。大德似乎是从独处中观察到这五件事，便想"现在向佛陀询问，以此为依靠，设立他们的意义"而走向佛陀，问道"究竟有多少呢，尊者"等的方式询问这些问题。在对这些问题的解释中，不知道九种斋戒。关于斋戒的行为，不知道非法的分类等的四种斋戒行为。不知道戒律，不知道两种母法。不知道戒律的内容，不知道比丘的五种类别和比丘尼的四种类别，也不知道九种戒律的内容。
不知道供养，不知道九种供养的内容。不知道供养的行为，不知道非法的分类等的四种供养行为。
不知道过失和不失，指的是在各个学处中所提到的过失和不失都不知道。
"已犯的行为"是指因已经犯的过失而被僧团所作的行为。
关于不应停止的分类
"不应停止的行为"是指因为在顺应的情况下不适用，因此不应停止该行为；应当如直线般清晰地处理。

421.Sace upāli saṅgho samaggakaraṇīyāni kammāni karotīti sace samaggehi karaṇīyāni uposathādīni kammāni karoti, uposathapavāraṇādīsu hi ṭhitāsu upatthambho na dātabbo. Sace hi saṅgho accayaṃ desāpetvā saṅghasāmaggiṃ karoti, tiṇavatthārakasamathaṃ vā katvā uposathapavāraṇaṃ karoti , evarūpaṃ samaggakaraṇīyaṃ nāma kammaṃ hoti. Tatra ceti sace tādise kamme bhikkhuno nakkhamati, diṭṭhāvikammampi katvā tathārūpā sāmaggī upetabbā, evaṃ vilomaggāho na gaṇhitabbo. Yatra pana uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ dīpenti, tattha diṭṭhāvikammaṃ na vaṭṭati, paṭibāhitvā pakkamitabbaṃ.

Ussitamantī cāti lobhadosamohamānussannaṃ vācaṃ bhāsitā kaṇhavāco anatthakadīpano. Nissitajappīti attano dhammatāya ussadayuttaṃ bhāsituṃ na sakkoti; atha kho ‘‘mayā saddhiṃ rājā evaṃ kathesi, asukamahāmatto evaṃ kathesi, asuko nāma mayhaṃ ācariyo vā upajjhāyo vā tepiṭako mayā saddhiṃ evaṃ kathesī’’ti evaṃ aññaṃ nissāya jappati. Na ca bhāsānusandhikusaloti kathānusandhivacane ca vinicchayānusandhivacane ca akusalo hoti. Na yathādhamme yathāvinayeti na bhūtena vatthunā āpattiṃ sāretvā codetā hoti.

Ussādetā hotīti ‘‘amhākaṃ ācariyo mahātepiṭako paramadhammakathiko’’tiādinā nayena ekaccaṃ ussādeti. Dutiyapade ‘‘āpattiṃ kiṃ so na jānātī’’tiādinā ekaccaṃ apasādeti. Adhammaṃ gaṇhātīti aniyyānikapakkhaṃ gaṇhāti. Dhammaṃ paṭibāhatīti niyyānikapakkhaṃ paṭibāhati. Samphañca bahuṃ bhāsatīti bahuṃ niratthakakathaṃ katheti.

Pasayha pavattā hotīti anajjhiṭṭho bhāre anāropite kevalaṃ mānaṃ nissāya ajjhottharitvā anadhikāre kathetā hoti. Anokāsakammaṃ kāretvāti okāsakammaṃ akāretvā pavattā hoti. Na yathādiṭṭhiyā byākatā hotīti yassa attano diṭṭhi taṃ purakkhatvā na byākatā ; laddhiṃ nikkhipitvā ayathābhuccaṃ adhammādīsu dhammādiladdhiko hutvā kathetā hotīti attho.

Vohāravaggavaṇṇanā



如果优波离，僧团正在进行和合的行为，意指如果僧团正在进行斋戒等和合的行为，在斋戒和供养等情况下不应给予支持。如果僧团在承认过失后进行僧团和合，或者进行草地覆盖的调解，或者举行斋戒和供养，这种情况就称为应该和合的行为。在这种情况下，如果比丘不接受这样的行为，即使犯了可见的过失，也应该进行这种和合，不应该采取相反的态度。但是在他们阐明违背佛法、违背律法、违背导师教义的地方，不允许可见的过失，应该驱逐离开。
"高举言语"是指被贪、瞋、痴所覆盖的语言，说出黑暗的语言，显示无意义。"依附絮语"是指无法按照自己的本性说出高涨的语言；而是说"我与国王这样交谈，某大臣这样交谈，某某是我的老师或和尚，他与我这样交谈"，这样依附于他人而絮语。并且不善于语言连贯，在语言连贯和判断连贯中都不熟练。不按照真实情况和律法追究过失。
"使人高涨"是指像"我们的老师是大藏经专家，是最高的法语者"等方式使某些人高涨。在第二部分，像"他难道不知道过失吗？"等方式贬低某些人。"接受非法"是指接受非解脱的一方。"拒绝正法"是指拒绝解脱的一方。"广泛交谈"是指广泛地说无意义的话。
"强制前进"是指未经请求，未承担责任，仅仅依靠自己的傲慢，侵犯不属于自己的领域而说话。"未经允许的行为"是指未进行允许的行为而前进。"不按照所见而解释"是指不以自己的见解为中心解释；放弃自己的主张，不实在地在非法等中作为法的主张而说话。
关于语言的分类

424.Āpattiyā payogaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti kāyappayogā, ayaṃ vacīpayogā’’ti na jānāti. Āpattiyā vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘ayaṃ āpatti desanāya vūpasamati, ayaṃ vuṭṭhānena, ayaṃ neva desanāya na vuṭṭhānenā’’ti na jānāti. Āpattiyā na vinicchayakusalohotīti ‘‘imasmiṃ vatthusmiṃ ayaṃ āpattī’’ti na jānāti, dosānurūpaṃ āpattiṃ uddharitvā patiṭṭhāpetuṃ na sakkoti.

Adhikaraṇasamuṭṭhānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya samuṭṭhāti, idaṃ catasso vipattiyo, idaṃ pañca vā satta vā āpattikkhandhe, idaṃ cattāri saṅghakiccāni nissāya samuṭṭhātī’’ti na jānāti. Payogaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvādasamūlappayogaṃ, idaṃ cuddasamūlappayogaṃ, idaṃ chamūlapayogaṃ, idaṃ ekamūlapayoga’’nti na jānāti. Adhikaraṇānañhi yathāsakaṃmūlameva payogā nāma honti, taṃ sabbampi na jānātīti attho. Vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ adhikaraṇaṃ dvīhi samathehi vūpasamati, idaṃ tīhi, idaṃ catūhi, idaṃ ekena samathena vūpasamatī’’ti na jānāti. Na vinicchayakusalo hotīti adhikaraṇaṃ vinicchinitvā samathaṃ pāpetuṃ na jānāti.

Kammaṃ na jānātīti tajjanīyādi sattavidhaṃ kammaṃ na jānāti. Kammassa karaṇaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ kammaṃ iminā nīhārena kātabba’’nti na jānāti. Kammassa vatthuṃ na jānātīti ‘‘idaṃ tajjanīyassa vatthu, idaṃ niyassādīna’’nti na jānāti. Vattanti sattasu kammesu heṭṭhā catunnaṃ kammānaṃ aṭṭhārasavidhaṃ tividhassa ca ukkhepanīyakammassa tecattālīsavidhaṃ vattaṃ na jānāti. Kammassa vūpasamaṃ na jānātīti ‘‘yo bhikkhu vatte vattitvā yācati, tassa kammaṃ paṭippassambhetabbaṃ, accayo desāpetabbo’’ti na jānāti.

Vatthuṃ na jānātīti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ vatthuṃ na jānāti. Nidānaṃ na jānātīti ‘‘idaṃ sikkhāpadaṃ imasmiṃ nagare paññattaṃ, idaṃ imasmi’’nti na jānāti. Paññattiṃ na jānātīti paññattianupaññattianuppannapaññattivasena tividhaṃ paññattiṃ na jānāti. Padapaccābhaṭṭhaṃ na jānātīti sammukhā kātabbaṃ padaṃ na jānāti. ‘‘Buddho bhagavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā buddho’’ti heṭṭhupariyaṃ katvā padaṃ yojeti.

Akusalo ca hoti vinayeti vinayapāḷiyañca aṭṭhakathāyañca akusalo hoti.

Ñattiṃ na jānātīti saṅkhepato hi duvidhā ñatti – ‘‘esā ñattī’’ti evaṃ niddiṭṭhā ca aniddiṭṭhā ca. Tattha yā evaṃ aniddiṭṭhā, sā ‘‘kammañatti’’ nāma hoti. Yā niddiṭṭhā, sā ‘‘kammapādañatti’’ nāma, taṃ sabbena sabbaṃ ñattiṃ na jānāti. Ñattiyākaraṇaṃ na jānātīti navasu ṭhānesu kammañattiyā karaṇaṃ na jānāti, dvīsu ṭhānesu kammapādañattiyā. Ñattiyā anussāvananti ‘‘imissā ñattiyā ekā anussāvanā, imissā tisso’’ti na jānāti. Ñattiyā samathaṃ na jānātīti yvāyaṃ sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti catubbidho samatho ñattiyā vinā na hoti, taṃ ñattiyā samathoti na jānāti. Ñattiyā vūpasamaṃ na jānātīti yaṃ adhikaraṇaṃ iminā catubbidhena ñattisamathena vūpasamati, tassa taṃ vūpasamaṃ ‘‘ayaṃ ñattiyā vūpasamo kato’’ti na jānāti.


"不知道过失的行为"是指不知道"这是身体的行为，这是语言的行为"。"不知道过失的平息"是指不知道"这个过失通过忏悔而平息，这个通过还俗，这个既不通过忏悔也不通过还俗"。"不善于过失的判断"是指不知道"在这个事实中有这个过失"，无法根据过失的程度提取并确立过失。
"不知道争议的起源"是指不知道"这个争议依赖于十八个破坏事实，这是四种缺陷，这是五个或七个过失的类别，这是依靠四个僧团职责而产生的"。"不知道行为"是指不知道"这个争议是十二根本行为，这是十四根本行为，这是六根本行为，这是一根本行为"。争议的行为只有按照其自身的根本，不知道所有这些。"不知道平息"是指不知道"这个争议通过两种调解而平息，这个通过三种，这个通过四种，这个通过一种调解而平息"。"不善于判断"是指不知道如何通过判断来达到调解。
"不知道行为"是指不知道谴责等七种行为。"不知道行为的方式"是指不知道"这个行为应该以这种方式进行"。"不知道行为的事实"是指不知道"这是谴责的事实，这是驱逐等的事实"。在七种行为中，不知道下面四种行为的十八种方式，三种驱逐行为的四十三种方式。"不知道行为的平息"是指不知道"哪个比丘在行为中行事并请求，应该停止其行为，应该承认过失"。
"不知道事实"是指不知道七种过失类别的事实。"不知道缘起"是指不知道"这个学处在这个城市被制定，这个在某处"。"不知道规定"是指不知道三种规定：原始规定、再次规定、未被规定的规定。"不知道词语的颠倒"是指不知道应该在面前说的词语。当应该说"佛陀世尊"时，说成"世尊佛陀"，颠倒上下顺序。
"在律法中不善"是指在律法文本和注释中都不善。
"不知道提案"是指从简略来说，提案有两种 - 已明确说明和未明确说明。其中，未明确说明的称为"行为提案"。已明确说明的称为"行为步骤提案"，完全不知道所有的提案。"不知道提案的方式"是指不知道在九个场合的行为提案的方式，在两个场合的行为步骤提案的方式。"提案的宣告"是指不知道"这个提案有一个宣告，这个有三个"。"提案的调解"是指四种调解 - 正念调解、无迷惑调解、改善、草地覆盖，没有提案就不存在，不知道这是提案的调解。"提案的平息"是指不知道"这个争议通过这四种提案调解而平息"是通过提案平息的。


Suttaṃ na jānātīti ubhatovibhaṅgaṃ na jānāti. Suttānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivāraṃ na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadeseyeva na jānāti. Na ca ṭhānāṭhānakusaloti kāraṇākāraṇakusalo na hoti.

Dhammaṃ na jānātīti ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ avasesaṃ piṭakadvayaṃ na jānāti. Dhammānulomaṃ na jānātīti suttantike cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivārameva na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Ubhatovibhaṅgā panettha asaṅgahitā honti, tasmāyaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ – ‘‘vinayanti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ na jānātī’’ti taṃ na gahetabbaṃ. Na ca pubbāparakusalo hotīti purekathāya ca pacchākathāya ca akusalo hoti. Sesaṃ sabbattha vuttapaṭipakkhavasena ñeyyattā pubbe pakāsitattā ca uttānamevāti.

Anissitavagganappaṭippassambhanavaggavohāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā

425. Diṭṭhāvikammavagge – diṭṭhāvikammāti diṭṭhīnaṃ āvikammāni; laddhippakāsanāni āpattidesanāsaṅkhātānaṃ vinayakammānametaṃ adhivacanaṃ. Anāpattiyā diṭṭhiṃ āvi karotīti anāpattimeva āpattīti desetīti attho . Adesanāgāminiyāti garukāpattiyā diṭṭhiṃ āvikaroti; saṅghādisesañca pārājikañca desetīti attho. Desitāyāti lahukāpattiyāpi desitāya diṭṭhiṃ āvikaroti; desitaṃ puna desetīti attho.

Catūhi pañcahi diṭṭhinti yathā catūhi pañcahi diṭṭhi āvikatā hoti, evaṃ āvikaroti; cattāro pañca janā ekato āpattiṃ desentīti attho. Manomānasenāti manasaṅkhātena mānasena diṭṭhiṃ āvikaroti; vacībhedaṃ akatvā citteneva āpattiṃ desetīti attho.

Nānāsaṃvāsakassāti laddhinānāsaṃvāsakassa vā kammanānāsaṃvāsakassa vā santike diṭṭhiṃ āvikaroti; āpattiṃ desetīti attho. Nānāsīmāyāti samānasaṃvāsakassāpi nānāsīmāya ṭhitassa santike āvikaroti. Māḷakasīmāya hi ṭhitena sīmantarikāya ṭhitassa sīmantarikāya vā ṭhitena avippavāsasīmāya ṭhitassāpi āpattiṃ desetuṃ na vaṭṭati. Apakatattassāti ukkhittakassa vā, yassa vā uposathapavāraṇā ṭhapitā honti, tassa santike desetīti attho.

430.Nālaṃ okāsakammaṃ kātunti na pariyattaṃ kātuṃ; na kātabbanti attho. Idhāpi apakatatto ukkhittako ca ṭhapitauposathapavāraṇo ca. Cāvanādhippāyoti sāsanato cāvetukāmo.

432.Mandattāmomūhattāti mandabhāvena momūhabhāvena vissajjitampi jānituṃ asamattho, kevalaṃ attano momūhabhāvaṃ pakāsentoyeva pucchati ummattako viya. Pāpicchoti ‘‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’’ti pāpikāya icchāya pucchati. Paribhavāti paribhavaṃ āropetukāmo hutvā pucchati. Aññabyākaraṇesupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti. Attādānavagge ca dhutaṅgavagge ca yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttameva.

Diṭṭhāvikammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Musāvādavaggavaṇṇanā



Suttaṃ na jānātīti ubhatovibhaṅgaṃ na jānāti. Suttānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivāraṃ na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadeseyeva na jānāti. Na ca ṭhānāṭhānakusaloti kāraṇākāraṇakusalo na hoti.
Dhammaṃ na jānātīti ṭhapetvā vinayapiṭakaṃ avasesaṃ piṭakadvayaṃ na jānāti. Dhammānulomaṃ na jānātīti suttantike cattāro mahāpadese na jānāti. Vinayaṃ na jānātīti khandhakaparivārameva na jānāti. Vinayānulomaṃ na jānātīti cattāro mahāpadese na jānāti. Ubhatovibhaṅgā panettha asaṅgahitā honti, tasmāyaṃ kurundiyaṃ vuttaṃ – ‘‘vinayanti sakalaṃ vinayapiṭakaṃ na jānātī’’ti taṃ na gahetabbaṃ. Na ca pubbāparakusalo hotīti purekathāya ca pacchākathāya ca akusalo hoti. Sesaṃ sabbattha vuttapaṭipakkhavasena ñeyyattā pubbe pakāsitattā ca uttānamevāti.
关于不依赖的分类的描述和语言的分类已完成。
425. 在可见的行为部分——可见的行为是指信念的表现；是指对过失的说明，称为戒律的行为。通过不受过失的影响而显现信念，即是说明不受过失的过失。对于未说明的部分，指的是严重的过失；同时也说明僧团的其余部分及根本过失。对于轻微过失的部分也显现信念；再一次说明。
"通过四和五的信念"是指四和五的信念被显现，这样显现；四个或五个人共同说明一个过失。通过心意显现，是指通过内心的信念显现过失；不通过语言的分裂，仅仅通过心意说明过失。
"关于多种聚集"是指在信念的表现中，依赖于信念的多种聚集；说明过失。"关于多种边界"是指在相同聚集的情况下，显现多种边界。对于边界的说明，依赖于边界的规定和不离开边界的情况，不能说明过失。对于未说明的部分，指的是在未规定的情况下，说明过失。
430. "不应进行允许的行为"是指不应进行规定的行为；意思是不可进行。在这里，未规定的情况下，仍然需要进行斋戒和供养。关于戒律的说明，意在说明教义。
432. "因愚钝而显现"是指因愚钝和无知而被解释，无法了解，仅仅显现自己的无知，像疯子一样询问。因恶欲而询问，认为"人们会这样看待我"，以恶的欲望询问。因贬抑而询问，意图施加贬抑。其他的解释也是如此。其余部分在所有情况下都是显而易见的。在自我给予和苦行的部分，所应述说的，全部在上面已说明。
关于可见的行为的描述已完成。
关于妄语的部分的描述。

444. Musāvādavagge – pārājikaṃ gacchatīti pārājikagāmī; pārājikāpattibhāvaṃ pāpuṇātīti attho. Itaresupi eseva nayo. Tattha asantauttarimanussadhammārocanamusāvādo pārājikagāmī, amūlakena pārājikena anuddhaṃsanamusāvādo saṅghādisesagāmī, ‘‘yo te vihāre vasatī’’tiādinā pariyāyena jānantassa vuttamusāvādo thullaccayagāmī, ajānantassa dukkaṭagāmī, ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’nti āgato pācittiyagāmīti veditabbo.

Adassanenāti vinayadharassa adassanena. Kappiyākappiyesu hi kukkucce uppanne vinayadharaṃ disvā kappiyākappiyabhāvaṃ paṭipucchitvā akappiyaṃ pahāya kappiyaṃ kareyya, taṃ apassanto pana akappiyampi kappiyanti karonto āpajjati. Evaṃ āpajjitabbaṃ āpattiṃ vinayadharassa dassanena nāpajjati, adassaneneva āpajjati, tena vuttaṃ ‘‘adassanenā’’ti. Assavanenāti ekavihārepi vasanto pana vinayadharassa upaṭṭhānaṃ gantvā kappiyākappiyaṃ apucchitvā vā aññesañca vuccamānaṃ asuṇanto āpajjatiyeva, tena vuttaṃ ‘‘assavanenā’’ti. Pasuttakatāti pasuttakatāya. Sahagāraseyyañhi pasuttakabhāvenapi āpajjati. Akappiye kappiyasaññitāya āpajjanto pana tathāsaññī āpajjati. Satisammosā ekarattātikkamādivasena āpajjitabbaṃ āpajjati. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Musāvādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā

450. Bhikkhunivagge – alābhāyāti catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāya; yathā paccaye na labhanti, tathā parisakkati vāyamatīti attho. Anatthāyāti anatthaṃ kalisāsanaṃ āropento parisakkati. Avāsāyāti avāsatthāya; yasmiṃ gāmakhette vasanti, tato nīharaṇatthāya. Sampayojetīti asaddhammapaṭisevanatthāya sampayojeti.

451. ‘‘Katihi nu kho bhante aṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaṃ kātabba’’nti sattannaṃ kammānaṃ aññataraṃ sandhāya pucchati.

454.Na sākacchātabboti kappiyākappiyanāmarūpaparicchedasamathavipassanādibhedo kathāmaggo na kathetabbo. Yasmā pana khīṇāsavo bhikkhu na visaṃvādeti, tathārūpassa kathāmaggassa sāmī hutvā katheti, na itaro; tasmā paṭhamapañcake ‘‘na asekkhenā’’ti paṭikkhipitvā dutiyapañcake ‘‘asekkhenā’’tiādi vuttaṃ.

Na atthapaṭisambhidāpattoti aṭṭhakathāya paṭisambhidāpatto pabhedagatañāṇappatto na hoti. Na dhammapaṭisambhidāpattoti pāḷidhamme paṭisambhidāpatto na hoti. Na niruttipaṭisambhidāpattoti vohāraniruttiyaṃ paṭisambhidāpatto na hoti. Na paṭibhānapaṭisambhidāpattoti yāni tāni paṭibhānasaṅkhātāni atthapaṭisambhidādīni ñāṇāni, tesu paṭisambhidāpatto na hoti. Yathāvimuttaṃcittaṃ na paccavekkhitāti catunnaṃ phalavimuttīnaṃ vasena yathāvimuttaṃ cittaṃ ekūnavīsatibhedāya paccavekkhaṇāya na paccavekkhitā hoti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Bhikkhunovādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ubbāhikavaggavaṇṇanā



妄语部分——"去往过失"是指进入过失的状态；"达到过失的状态"是这个意思。在其他方面也是如此。在这里，未受影响的人，因贪欲而显现的妄语是进入过失的状态；因根本过失而未被驱逐的妄语是进入僧团的剩余部分；"你在寺院中居住"等类似的说法，显现的妄语是进入重过失的状态，因无知而进入轻过失的状态，"明智的妄语是应受罚的"应被理解为应受罚的状态。
"因未见而显现"是指因戒律的持有者未见而显现。因为在适当和不适当的情况下，看到戒律持有者后，询问适当和不适当的情况，抛弃不适当而做适当；但未见而做不适当的事情，便会落入过失。因此，因未见而落入的过失，因未见而落入，因此说"因未见而"。 "因未听而显现"是指即使独自在寺院中，戒律持有者也会前往，询问适当和不适当的情况，或者在别人被称为的情况下未听而落入过失，因此说"因未听而"。因被影响而显现是指因被影响而落入。因为在与他人共同的情况下，即使因适当的情况而落入过失，因适当的情况而落入。因无知而落入的情况，因无知而落入的情况，因无知而落入的情况。其余部分在所有情况下都是显而易见的。
妄语部分的描述已完成。
僧侣部分——"为了不失去四种条件"；即不获得条件，因此努力不懈。为了不带来损害而努力；意指施加不利的教义。为了不失去住所；即在村庄和乡间居住，因此为搬迁而努力。因不信而努力；是为了不信教而努力。
"究竟，尊者，关于具备哪些方面的僧侣应当做什么事情？"是指询问七种行为中的某一行为。
"不应进行讨论"是指关于适当和不适当的名相、形式、调解、观察等方面的讨论不应被提及。然而，因已断烦恼的比丘不应被怀疑，因此作为此类讨论的主人进行讨论，而不是其他人；因此在第一五项中"不应以无知"为前提，而在第二五项中"以无知"等的说法。
"没有获得意义的分辨"是指在注释中获得的分辨不具备。 "没有获得法的分辨"是指在巴利文法中获得的分辨不具备。 "没有获得语言的分辨"是指在语言的分辨中获得的分辨不具备。 "没有获得辩才的分辨"是指那些被称为辩才的四种分辨，获得的分辨不具备。 "如意而心不被反思"是指在四种果实的解脱中，如意而心不被反思，因此不被反思。其余部分在所有情况下都是显而易见的。
僧侣部分的描述已完成。
关于强制的部分的描述。

455. Ubbāhikavagge – na atthakusaloti na aṭṭhakathākusalo; atthuddhāre cheko na hoti. Na dhammakusaloti ācariyamukhato anuggahitattā pāḷiyaṃ na kusalo, na pāḷisūro. Naniruttikusaloti bhāsantaravohāre na kusalo. Na byañjanakusaloti sithiladhanitādivasena parimaṇḍalabyañjanāropane kusalo na hoti; na akkharaparicchede nipuṇoti attho. Na pubbāparakusaloti atthapubbāpare dhammapubbāpare niruttipubbāpare byañjanapubbāpare purekathāpacchākathāsu ca na kusalo hoti.

Kodhanotiādīni yasmā kodhādīhi abhibhūto kāraṇākāraṇaṃ na jānāti, vinicchituṃ na sakkoti, tasmā vuttāni. Pasāretā hotino sāretāti mohetā hoti, na satiuppādetā; codakacuditakānaṃ kathaṃ moheti pidahati na sāretīti attho. Sesamettha ubbāhikavagge uttānamevāti.

Ubbāhikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhikaraṇavūpasamavaggavaṇṇanā

457. Adhikaraṇavūpasamavagge – puggalagaru hotīti ‘‘ayaṃ me upajjhāyo, ayaṃ me ācariyo’’tiādīni cintetvā tassa jayaṃ ākaṅkhamāno ‘‘adhammaṃ dhammo’’ti dīpeti. Saṅghagaru hotīti dhammañca vinayañca amuñcitvā vinicchinanto saṅghagaruko nāma hoti. Cīvarādīni gahetvā vinicchinanto āmisagaruko nāma hoti, tāni aggahetvā yathādhammaṃ vinicchinanto saddhammagaruko nāma hoti.



强制部分——"不善于意义"是指不善于注释；在意义的提取上不熟练。"不善于法"是指因未得到老师的指导，在巴利文中不熟练，不擅长巴利文。"不善于语言"是指在不同语言的表达中不熟练。"不善于词语"是指在轻重音等方面，不善于正确地安排词语；意指在字母的划分上不精通。"不善于前后"是指在意义的前后、法的前后、语言的前后、词语的前后，以及之前和之后的叙述中不熟练。
因为被愤怒等所征服，不能了解原因和非原因，无法判断，因此这些被说明。"不能扩展"是指迷惑者，不能唤起正念；意指在控告者和被控告者之间的对话中，使其迷惑并阻塞。在强制部分的其余部分都是显而易见的。
强制部分的描述已完成。
争议平息部分——"对个人有偏重"是指思考"这是我的上师，这是我的老师"等，希望他获胜，说明"非法为法"。"对僧团有偏重"是指不放弃正法和律法，在判断时偏向僧团。拿取衣服等进行判断时，称为对物质有偏重；不拿取而按照正法判断时，称为对正法有偏重。

458.Pañcahupāli ākārehīti pañcahi kāraṇehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenāti. Ettha kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Voharantoti kathayanto; tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento . Anussāvanenāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthu sāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanamiva sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.

Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharante tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atireke vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karoti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Iti yaṃ saṅghabhedakakkhandhakavaṇṇanāyaṃ avocumhā ‘‘evaṃ aṭṭhārasasu vatthūsu yaṃkiñci ekampi vatthuṃ dīpetvā tena tena kāraṇena ‘imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti saññāpetvā salākaṃ gāhetvā visuṃ saṅghakamme kate saṅgho bhinno hoti. Parivāre pana ‘pañcahi, upāli, ākārehi saṅgho bhijjatī’tiādi vuttaṃ. Tassa iminā idha vuttena saṅghabhedalakkhaṇena atthato nānākaraṇaṃ natthi. Taṃ panassa nānākaraṇābhāvaṃ tattheva pakāsayissāmā’’ti, svāyaṃ pakāsito hoti.

Paññattetanti paññattaṃ etaṃ. Kva paññattaṃ? Vattakkhandhake. Tatra hi cuddasa khandhakavattāni paññattāni. Tenāha – ‘‘paññattetaṃ, upāli, mayā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ āgantukavatta’’ntiādi. Evampi kho upāli saṅgharāji hoti, no ca saṅghabhedoti ettāvatā hi saṅgharājimattameva hoti, na tāva saṅghabhedo; anupubbena pana ayaṃ saṅgharāji vaḍḍhamānā saṅghabhedāya saṃvattatīti attho. Yathārattanti rattiparimāṇānurūpaṃ; yathātheranti attho. Āvenibhāvaṃ karitvāti visuṃ vavatthānaṃ karitvā. Kammākammāni karontīti aparāparaṃ saṅghakammaṃ upādāya khuddakāni ceva mahantāni ca kammāni karonti. Sesametthāpi adhikaraṇavūpasamavagge uttānameva.

Saṅghabhedakavaggadvayavaṇṇanā

459. Saṅghabhedavaggadvaye – vinidhāya diṭṭhiṃ kammenāti tesu adhammādīsu adhammādayo eteti evaṃdiṭṭhikova hutvā taṃ diṭṭhiṃ vinidhāya te dhammādivasena dīpetvā visuṃ kammaṃ karoti. Iti yaṃ vinidhāya diṭṭhiṃ kammaṃ karoti, tena evaṃ katena vinidhāya diṭṭhiṃ kammena saddhiṃ pañcaṅgāni honti, ‘‘imehi kho upāli pañcahaṅgehī’’ti ayamekasmiṃ pañcake atthayojanā . Etena nayena sabbapañcakāni veditabbāni. Etthāpi ca vohārādi aṅgattayaṃ pubbabhāgavaseneva vuttaṃ. Kammuddesavasena pana atekicchatā veditabbā. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Na hettha kiñci atthi yaṃ pubbe avuttanayaṃ.

Āvāsikavaggavaṇṇanā

461. Āvāsikavagge – yathābhataṃ nikkhittoti yathā āharitvā ṭhapito.



优波离啊，通过五种方式僧团被分裂——通过行为、诵戒、交谈、宣告、抽签。在此，"通过行为"是指四种行为中的任何一种，如道歉等。"通过诵戒"是指五种波提木叉诵戒中的任何一种。"通过交谈"是指说话；通过各种情况，说明"非法为法"等十八种分裂的事由。"通过宣告"是指如"你们知道我出身高贵、已出家、多闻，像我这样的人怎能接受邪法和邪律，违背师的教义？你们是否应该生起这样的想法？我岂不像清凉的青莲，我岂不怕堕落？"等方式，在耳边进行语言分裂。"通过抽签"是指这样宣告后，支持他们的心意，使其不可逆转，说"拿取这个签"。
在此，行为或诵戒是标准，而交谈、宣告、抽签是前提。通过十八种事由说话时，为了引起兴趣而宣告，即使通过抽签，僧团仍未分裂。然而，当通过四个或更多签，进行特别的行为或诵戒时，僧团才被称为分裂。正如我们在僧团分裂的章节中所说："通过十八种事由中的任何一种，说明某事，并通过各种原因说服'接受这个，喜欢这个'，通过抽签进行单独的僧团行为时，僧团就会分裂。"在《附录》中说："优波离啊，通过五种方式僧团被分裂。"对此，这里所述的僧团分裂特征，实质上并无不同。我们将在那里阐明其不同之处。
"已被制定"是指已被制定。在何处被制定？在行为章节中。在那里，十四种行为规则已被制定。因此说："已被制定，优波离，我为来访的比丘制定了来访的仪规"等。优波离，这样僧团的队列就存在了，但尚未分裂；这仅仅是僧团队列的形成，尚未分裂；但随着这个队列逐渐扩大，将导致僧团分裂。"按夜晚"是指符合夜晚的度量；"按长老"是这个意思。"做出独特性"是指做出单独的规定。"做行为和非行为"是指根据僧团行为，做各种小的和大的行为。在争议平息部分的其余部分都是显而易见的。
在僧团分裂的两个部分——"放弃信念的行为"是指在这些非法等中，放弃那些非法等的信念，成为这样的信念，通过法等说明，进行单独的行为。这样通过放弃信念而做行为，与放弃信念的行为一起有五个部分，"优波离啊，通过这五个部分"，这是在一个五部分中的意义阐述。以此方式应理解所有五部分。在此，交谈等三个部分是作为前提被说明的。应通过行为和诵戒的方式理解其不可改变性。其余部分在所有情况下都是显而易见的。这里没有任何以前未说明的方式。
在居住部分——"按原样放置"是指按照运来的方式放置。

462.Vinayabyākaraṇāti vinayapañhe vissajjanā. Pariṇāmetīti niyāmeti dīpeti katheti. Sesamettha uttānameva.

Kathinatthāravaggavaṇṇanā

467. Kathinatthāravagge – otamasikoti andhakāragato; tañhi vandantassa mañcapādādīsupi nalāṭaṃ paṭihaññeyya. Asamannāharantoti kiccayapasutattā vandanaṃ asamannāharanto. Suttoti niddaṃ okkanto. Ekāvattoti ekato āvatto sapattapakkhe ṭhito verī visabhāgapuggalo vuccati; ayaṃ avandiyo. Ayañhi vandiyamāno pādenapi pahareyya. Aññavihitoti aññaṃ cintayamāno.

Khādantoti piṭṭhakhajjakādīni khādanto. Uccārañca passāvañca karonto anokāsagatattā avandiyo. Ukkhittakoti tividhenapi ukkhepanīyakammena ukkhittako avandiyo. Tajjanīyādikammakatā pana cattāro vanditabbā. Uposathapavāraṇāpi tehi saddhiṃ labbhanti. Ādito paṭṭhāya ca vuttesu avandiyesu naggañca ukkhittakañca vandantasseva āpatti. Itaresaṃ pana asāruppaṭṭhena ca antarā vuttakāraṇena ca vandanā paṭikkhittā. Ito paraṃ pacchāupasampannādayo dasapi āpattivatthubhāveneva avandiyā. Te vandantassa hi niyameneva āpatti. Iti imesu pañcasu pañcakesu terasa jane vandantassa anāpatti, dvādasannaṃ vandanāya āpatti.

468.Ācariyovandiyoti pabbajjācariyo upasampadācariyo nissayācariyo uddesācariyo ovādācariyoti ayaṃ pañcavidhopi ācariyo vandiyo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kathinatthāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca upālipañcakavaṇṇanā.

Āpattisamuṭṭhānavaṇṇanā

470.Acittakoāpajjatītiādīsu sahaseyyādipaṇṇattivajjaṃ asañcicca āpajjanto acittako āpajjati, desento sacittako vuṭṭhāti. Yaṃkiñci sañcicca āpajjanto sacittako āpajjati, tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto acittako vuṭṭhāti. Pubbe vuttameva tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto acittako āpajjati, acittako vuṭṭhāti. Itaraṃ desento sacittako āpajjati, sacittako vuṭṭhāti. ‘‘Dhammadānaṃ karomī’’ti padasodhammādīni karonto kusalacitto āpajjati, ‘‘buddhānaṃ anusāsaniṃ karomī’’ti udaggacitto desento kusalacitto vuṭṭhāti. Domanassiko hutvā desento akusalacitto vuṭṭhāti, tiṇavatthārakena niddāgatova vuṭṭhahanto abyākatacitto vuṭṭhāti. Bhiṃsāpanādīni katvā ‘‘buddhānaṃ sāsanaṃ karomī’’ti somanassiko desento akusalacitto āpajjati, kusalacitto vuṭṭhāti. Domanassikova desento akusalacitto vuṭṭhāti, vuttanayeneva tiṇavatthārakena vuṭṭhahanto abyākatacitto vuṭṭhāti. Niddokkantasamaye sahagāraseyyaṃ āpajjanto abyākatacitto āpajjati, vuttanayeneva panettha ‘‘kusalacitto vuṭṭhātī’’tiādi veditabbaṃ.

Paṭhamaṃ pārājikaṃ katihi samuṭṭhānehītiādi pubbe vuttanayattā uttānameva.

473.Cattāro pārājikā katihi samuṭṭhānehītiādīsu ukkaṭṭhaparicchedato yaṃ yaṃ samuṭṭhānaṃ yassa yassa labbhati, taṃ sabbaṃ vuttameva hoti.

Āpattisamuṭṭhānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikaṃ

(1) Kāyikādiāpattivaṇṇanā



"律藏解释"是指对律藏问题的回答。"转化"是指确定、阐明、解释。在此部分的其余内容都是显而易见的。
在结束仪式部分——"进入黑暗"是指陷入黑暗；对于正在礼拜的人，即使在床脚等处也无法碰触额头。"未专注"是指因忙于事务，未专注于礼拜。"睡着"是指进入睡眠。"单独转向"是指站在对立面，处于敌对状态的人被称为；这是不应礼拜的。即使在被礼拜时，他也可能用脚攻击。"思考其他"是指思考其他事情。
"正在咀嚼"是指正在咀嚼面包等。正在排泄大小便，因处于不恰当的位置而不应礼拜。"被驱逐者"是指因三种驱逐行为而被驱逐，不应礼拜。但经过训诫等四种行为后可以被礼拜。优婆塞和布萨仪式也可以与他们一起进行。从一开始提到的不应礼拜者中，对于礼拜裸体者和被驱逐者有过失。对于其他人，因不适当和中间提到的原因，礼拜被禁止。此后，后来出家等十种情况仅因过失而不应礼拜。对于礼拜他们的人，必定有过失。因此，在这五个五部分中，对于礼拜十三人无过失，对于礼拜十二人有过失。
"应礼拜的老师"是指出家的老师、授具足戒的老师、依止的老师、诵戒的老师、教导的老师，这五种老师都应被礼拜。其余部分在所有情况下都是显而易见的。
结束结束仪式部分的描述。
优波离五部分的描述已完成。
在过失起源部分——关于"无意识地犯过失"等，除了共同睡眠等已制定的禁忌外，无意识地犯过失是无意识的，在解释时是有意识的。任何有意识地犯过失都是有意识的，用草遮盖时退出是无意识的。之前提到的用草遮盖时退出是无意识地犯过失，无意识地退出。其他情况下解释时是有意识地犯过失，有意识地退出。"我在布施法"时，清净心地做词语净化等，"我在宣讲佛陀的教导"时，兴奋地解释是清净心。因悲伤而解释时是不善心退出，用草遮盖睡着时退出是无记心。做恐吓等，"我在宣讲佛陀的教导"时，欢喜地解释是不善心犯过失，清净心退出。因悲伤解释时是不善心退出，按先前方式用草遮盖退出时是无记心。在进入睡眠时与他人共同睡眠，是无记心犯过失，但按先前方式应理解为"清净心退出"等。
关于"四种根本过失有多少起源"等，从最严重的限定来看，每种过失的起源都已被提及。
过失起源部分的描述已完成。
第二首诗歌集
身体等过失的描述

474. ‘‘Kati āpattiyo kāyikā’’tiādigāthānaṃ vissajjane cha āpattiyo kāyikāti antarapeyyāle catutthena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassā’’tiādinā nayena vuttāpattiyo. Kāyadvāre samuṭṭhitattā hi etā kāyikāti vuccanti. Cha vācasikāti tasmiṃyeva antarapeyyāle pañcamena āpattisamuṭṭhānena cha āpattiyo āpajjati, ‘‘bhikkhu pāpiccho icchāpakato’’tiādinā nayena vuttāpattiyo. Chādentassa tissoti vajjapaṭicchādikāya bhikkhuniyā pārājikaṃ, bhikkhussa saṅghādisesapaṭicchādane pācittiyaṃ, attano duṭṭhullāpattipaṭicchādane dukkaṭaṃ. Pañca saṃsaggapaccayāti bhikkhuniyā kāyasaṃsagge pārājikaṃ, bhikkhuno saṅghādiseso, kāyena kāyapaṭibaddhe thullaccayaṃ, nissaggiyena kāyapaṭibaddhe dukkaṭaṃ, aṅgulipatodake pācittiyanti imā kāyasaṃsaggapaccayā pañcāpattiyo.

Aruṇugge tissoti ekarattachārattasattāhadasāhamāsātikkamavasena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, bhikkhuniyā rattivippavāse saṅghādiseso, ‘‘paṭhamampi yāmaṃ chādeti, dutiyampi tatiyampi yāmaṃ chādeti, uddhaste aruṇe channā hoti āpatti, yo chādeti so dukkaṭaṃ desāpetabbo’’ti imā aruṇugge tisso āpattiyo āpajjati. Dve yāvatatiyakāti ekādasa yāvatatiyakā nāma, paññattivasena pana dve honti bhikkhūnaṃ yāvatatiyakā bhikkhunīnaṃ yāvatatiyakāti. Ekettha aṭṭhavatthukāti bhikkhunīnaṃyeva ekā ettha imasmiṃ sāsane aṭṭhavatthukā nāma. Ekena sabbasaṅgahoti ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti iminā ekena nidānuddesena sabbasikkhāpadānañca sabbapātimokkhuddesānañca saṅgaho hoti.

Vinayassa dve mūlānīti kāyo ceva vācā ca. Garukā dve vuttāti pārājikasaṅghādisesā . Dve duṭṭhullacchādanāti vajjapaṭicchādikāya pārājikaṃ saṅghādisesaṃ paṭicchādakassa pācittiyanti imā dve duṭṭhullacchādanāpattiyo nāma.

Gāmantare catassoti ‘‘bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidahati, dukkaṭaṃ; aññassa gāmassa upacāraṃ okkamati, pācittiyaṃ; bhikkhuniyā gāmantaraṃ gacchantiyā parikkhitte gāme paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso; aparikkhittassa paṭhamapāde upacārokkamane thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso’’ti imā gāmantare dukkaṭapācittiyathullaccayasaṅghaādisesavasena catasso āpattiyo. Catasso nadipārapaccayāti ‘‘bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidahati, dukkaṭaṃ; nāvaṃ abhiruhati, pācittiyaṃ; bhikkhuniyā nadipāraṃ gacchantiyā uttaraṇakāle paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādiseso’’ti imā catasso. Ekamaṃse thullaccayanti manussamaṃse. Navamaṃsesu dukkaṭanti sesaakappiyamaṃsesu.


关于"多少身体过失"等诗歌的回答中，通过第四种过失起源，有六种身体过失，如"比丘实践非梵行，犯波罗夷罪"等所述的过失。因为这些是在身体通道中产生，所以被称为身体过失。六种语言过失是通过第五种过失起源，如"比丘有恶欲，被欲所驱"等所述的过失。
对遮盖者来说，有三种：对遮盖犯波罗夷罪的比丘尼，对遮盖比丘的僧残罪，对遮盖自己的严重过失为恶作。五种接触因：与比丘尼的身体接触犯波罗夷罪，对比丘为僧残，身体与身体相连为重罪，与身体相连为尼萨耆罪，在手指触摸时为波逸提罪，这些是身体接触的五种过失。
在晨曦时，有三种：根据一夜、七夜、十天、一月的延误为尼萨耆波逸提罪，比丘尼夜间离开为僧残，"第一更、第二更、第三更遮盖，晨曦升起时被遮盖为过失，遮盖者犯恶作，应被驱逐"，这些是晨曦时的三种过失。两种直到第三次：有十一种直到第三次，根据制定，对比丘有两种，对比丘尼有两种。在此有八种事由：在这个教法中，仅对比丘尼有八种事由。通过一种总括：通过"谁有过失，谁应揭示"这一因由，总括所有学处和波提木叉诵戒。
律藏有两个根本：身体和语言。两种严重的已被说明：波罗夷和僧残。两种严重遮盖：对遮盖波罗夷和僧残的犯波逸提罪。
在村庄间有四种：比丘与比丘尼共谋为恶作，进入另一个村庄的范围为波逸提，比丘尼在被围绕的村庄中行走，第一步为重罪，第二步为僧残；在未被围绕的村庄，第一步进入范围为重罪，第二步为僧残。在河对岸有四种：比丘与比丘尼共谋为恶作，登船为波逸提，比丘尼渡河时，第一步为重罪，第二步为僧残。一块人肉为重罪，九块肉为恶作，即其余可接受的肉。


Dve vācasikā rattinti bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati , pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitā sallapati, dukkaṭaṃ. Dve vācasikā divāti bhikkhunī divā paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā sallapati, dukkaṭaṃ. Dadamānassa tissoti maraṇādhippāyo manussassa visaṃ deti, so ce tena marati, pārājikaṃ; yakkhapetānaṃ deti, te ce maranti, thullaccayaṃ; tiracchānagatassa deti, so ce marati, pācittiyaṃ; aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradāne pācittiyanti evaṃ dadamānassa tisso āpattiyo. Cattāro ca paṭiggaheti hatthaggāha-veṇiggāhesu saṅghādiseso, mukhena aṅgajātaggahaṇe pārājikaṃ, aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggahaṇe nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, avassutāya avassutassa hatthato khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiggaṇhantiyā thullaccayaṃ; evaṃ paṭiggahe cattāro āpattikkhandhā honti.

(2) Desanāgāminiyādivaṇṇanā



Dve vācasikā rattinti bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitā sallapati, dukkaṭaṃ。Dve vācasikā divāti bhikkhunī divā paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ hatthapāse ṭhitā sallapati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā sallapati, dukkaṭaṃ。Dadamānassa tissoti maraṇādhippāyo manussassa visaṃ deti, so ce tena marati, pārājikaṃ; yakkhapetānaṃ deti, te ce maranti, thullaccayaṃ; tiracchānagatassa deti, so ce marati, pācittiyaṃ; aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradāne pācittiyanti evaṃ dadamānassa tisso āpattiyo。Cattāro ca paṭiggaheti hatthaggāha-veṇiggāhesu saṅghādiseso, mukhena aṅgajātaggahaṇe pārājikaṃ, aññātikāya bhikkhuniyā cīvarapaṭiggahaṇe nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, avassutāya avassutassa hatthato khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiggaṇhantiyā thullaccayaṃ；evaṃ paṭiggahe cattāro āpattikkhandhā honti。
(2) 讲解者的描述

475.Pañca desanāgāminiyoti lahukā pañca. Cha sappaṭikammāti pārājikaṃ ṭhapetvā avasesā. Ekettha appaṭikammāti ekā pārājikāpatti.

Vinayagarukādve vuttāti pārājikañceva saṅghādisesañca. Kāyavācasikāni cāti sabbāneva sikkhāpadāni kāyavācasikāni, manodvāre paññattaṃ ekasikkhāpadampi natthi. Eko vikāle dhaññarasoti loṇasovīrakaṃ. Ayameva hi eko dhaññaraso vikāle vaṭṭati. Ekā ñatticatutthena sammutīti bhikkhunovādakasammuti. Ayameva hi ekā ñatticatutthakammena sammuti anuññātā.

Pārājikā kāyikā dveti bhikkhūnaṃ methunapārājikaṃ bhikkhunīnañca kāyasaṃsaggapārājikaṃ. Dve saṃvāsabhūmiyoti attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karoti, samaggo vā saṅgho ukkhittaṃ osāreti. Kurundiyaṃ pana ‘‘samānasaṃvāsakabhūmi ca nānāsaṃvāsakabhūmi cā’’ti evaṃ dve saṃvāsabhūmiyo vuttā. Dvinnaṃ ratticchedoti pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca paññattā. Dvaṅgulā duveti dve dvaṅgulapaññattiyo, ‘‘dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabba’’nti ayamekā, ‘‘dvaṅgulaṃ vā dvemāsaṃ vā’’ti ayamekā.

Dve attānaṃ vadhitvānāti bhikkhunī attānaṃ vadhitvā dve āpattiyo āpajjati; vadhati rodati, āpatti pācittiyassa; vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa. Dvīhi saṅgho bhijjatīti kammena ca salākaggāhena ca. Dvetthapaṭhamāpattikāti ettha sakalepi vinaye dve paṭhamāpattikā ubhinnaṃ paññattivasena. Itarathā pana nava bhikkhūnaṃ nava bhikkhunīnanti aṭṭhārasa honti. Ñattiyā karaṇā duveti dve ñattikiccāni – kammañca kammapādakā ca. Navasu ṭhānesu kammaṃ hoti, dvīsu kammapādabhāvena tiṭṭhati.

Pāṇātipāte tissoti ‘‘anodissa opātaṃ khaṇati, sace manusso marati, pārājikaṃ; yakkhapetānaṃ maraṇe thullaccayaṃ; tiracchānagatassa maraṇe pācittiya’’nti imā tisso honti. Vācā pārājikā tayoti vajjapaṭicchādikāya ukkhittānuvattikāya aṭṭhavatthukāyāti. Kurundiyaṃ pana ‘‘āṇattiyā adinnādāne, manussamaraṇe, uttarimanussadhammaullapane cā’’ti evaṃ tayo vuttā. Obhāsanā tayoti vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhāsane saṅghādiseso, vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhaṇane thullaccayaṃ, ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇāvaṇṇabhaṇane dukkaṭaṃ. Sañcarittena vā tayoti paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati , āpatti saṅghādisesassa; paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa; paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassāti ime sañcarittena kāraṇabhūtena tayo āpattikkhandhā honti.


五种讲解者是轻微的五种。六种有补救的是除了波罗夷之外的其余部分。在此只有一种无补救的是波罗夷过失。
律藏的两种严重的已被说明是波罗夷和僧残。身体语言的是所有学处都是身体语言的，在意门制定的学处一个也没有。一种不适时的谷物味是盐和苏维拉卡。这确实是唯一一种在不适时允许的谷物味。一种由第四种动议确定的是比丘教导的确定。这确实是唯一一种由第四种动议确定的被允许的。
波罗夷是身体的两种是比丘的非梵行波罗夷和比丘尼的身体接触波罗夷。两种共同生活场所是自己使自己成为同一共同生活者，或和合的僧团将被驱逐的人纳入。在《库伦第》中，还说有"同一共同生活场所和不同共同生活场所"两种。两种夜的切断是为了补足者和接受惩戒者。两种指头是两种指头制定，"最多可取一个指节"是一种，"一个指头或两个月"是另一种。
两种自我伤害是比丘尼自我伤害犯两种过失：伤害并哭泣，犯波逸提罪；伤害不哭泣，犯恶作罪。僧团因两种方式被分裂是通过行动和抽签。在这里的两种首次过失是在整个律藏中，根据两种制定的首次过失。否则，对于九个比丘和九个比丘尼，共有十八个。通过动议的两种是动议行为和动议基础。在九种情况下有行动，在两种情况下以动议基础存在。
在杀生中有三种：挖无目标的坑，如果人死亡为波罗夷，夜叉和饿鬼死亡为重罪，畜生死亡为波逸提，这三种存在。语言波罗夷有三种是对遮盖过失、被驱逐的追随者和八种事由。在《库伦第》中，还说有"通过命令的非法所得，杀人，超人法的诽谤"三种。三种暴露是对大小便道指出好坏的僧残，除大小便道外指出膝盖上半部分为重罪，指出膝盖下半部分为恶作。三种因行为是接受、审查、收回，犯僧残；接受、审查但不收回，犯重罪；接受、不审查不收回，犯恶作，这三种因行为是过失的原因。


Tayo puggalā na upasampādetabbāti addhānahīno aṅgahīno vatthuvipanno ca tesaṃ nānākaraṇaṃ vuttameva. Apicettha yo pattacīvarena aparipūro, paripūro ca na yācati, imepi aṅgahīneneva saṅgahitā. Mātughātakādayo ca karaṇadukkaṭakā paṇḍakaubhatobyañjanakatiracchānagatasaṅkhātena vatthuvipanneneva saṅgahitāti veditabbā. Esa nayo kurundiyaṃ vutto. Tayo kammānaṃ saṅgahāti ñattikappanā, vippakatapaccattaṃ, atītakaraṇanti. Tattha ‘‘dadeyya kareyyā’’tiādibhedā ñattikappanā; ‘‘deti karotī’’tiādibhedaṃ vippakatapaccattaṃ; ‘‘dinnaṃ kata’’ntiādibhedaṃ atītakaraṇaṃ nāmāti imehi tīhi kammāni saṅgayhanti. Aparehipi tīhi kammāni saṅgayhanti – vatthunā, ñattiyā, anussāvanāyāti. Vatthusampannañhi ñattisampannaṃ anussāvanasampannañca kammaṃ nāma hoti, tena vuttaṃ ‘‘tayo kammānaṃ saṅgahā’’ti. Nāsitakā tayo nāma mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, dūsako nāsetabbo, dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo, kaṇṭakaṃ samaṇuddesaṃ nāsethāti evaṃ liṅgasaṃvāsadaṇḍakammanāsanāvasena tayo nāsitakā veditabbā. Tiṇṇannaṃ ekavācikāti ‘‘anujānāmi bhikkhave dve tayo ekānussāvane kātu’’nti vacanato tiṇṇaṃ janānaṃ ekupajjhāyena nānācariyena ekānussāvanā vaṭṭati.

Adinnādāne tissoti pāde vā atirekapāde vā pārājikaṃ, atirekamāsake thullaccayaṃ, māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ. Catasso methunapaccayāti akkhayite pārājikaṃ, yebhuyyena khayite thullaccayaṃ, vivaṭakate mukhe dukkaṭaṃ, jatumaṭṭhake pācittiyaṃ. Chindantassa tissoti vanappatiṃ chindantassa pārājikaṃ, bhūtagāme pācittiyaṃ, aṅgajāte thullaccayaṃ. Pañca chaḍḍitapaccayāti anodissa visaṃ chaḍḍeti, sace tena manusso marati, pārājikaṃ; yakkhapetesu thullaccayaṃ; tiracchānagate pācittiyaṃ; vissaṭṭhichaḍḍane saṅghādiseso; sekhiyesu harite uccārapassāvachaḍḍane dukkaṭaṃ – imā chaḍḍitapaccayā pañcāpattiyo honti.

Pācittiyenadukkaṭā katāti bhikkhunovādakavaggasmiṃ dasasu sikkhāpadesu pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katā evāti attho. Caturettha navakā vuttāti paṭhamasikkhāpadamhiyeva adhammakamme dve, dhammakamme dveti evaṃ cattāro navakā vuttāti attho. Dvinnaṃ cīvarena cāti bhikkhūnaṃ santike upasampannāya cīvaraṃ dentassa pācittiyaṃ, bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya dentassa dukkaṭanti evaṃ dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaraṃ dentassa cīvarena kāraṇabhūtena āpatti hotīti attho.

Aṭṭha pāṭidesanīyāti pāḷiyaṃ āgatā eva. Bhuñjantāmakadhaññena pācittiyena dukkaṭā katāti āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katāyeva.


Tayo puggalā na upasampādetabbāti addhānahīno aṅgahīno vatthuvipanno ca tesaṃ nānākaraṇaṃ vuttameva。 Apicettha yo pattacīvarena aparipūro, paripūro ca na yācati, imepi aṅgahīneneva saṅgahitā。 Mātughātakādayo ca karaṇadukkaṭakā paṇḍakaubhatobyañjanakatiracchānagatasaṅkhātena vatthuvipanneneva saṅgahitāti veditabbā。 Esa nayo kurundiyaṃ vutto。 Tayo kammānaṃ saṅgahāti ñattikappanā, vippakatapaccattaṃ, atītakaraṇanti。 Tattha ‘‘dadeyya kareyyā’’tiādibhedā ñattikappanā； ‘‘deti karotī’’tiādibhedaṃ vippakatapaccattaṃ； ‘‘dinnaṃ kata’’ntiādibhedaṃ atītakaraṇaṃ nāmāti imehi tīhi kammāni saṅgayhanti。 Aparehipi tīhi kammāni saṅgayhanti – vatthunā, ñattiyā, anussāvanāyāti。 Vatthusampannañhi ñattisampannaṃ anussāvanasampannañca kammaṃ nāma hoti， tena vuttaṃ ‘‘tayo kammānaṃ saṅgahā’’ti。 Nāsitakā tayo nāma mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha， dūsako nāsetabbo， dasahaṅgehi samannāgato sāmaṇero nāsetabbo， kaṇṭakaṃ samaṇuddesaṃ nāsethāti evaṃ liṅgasaṃvāsadaṇḍakammanāsanāvasena tayo nāsitakā veditabbā。 Tiṇṇannaṃ ekavācikāti ‘‘anujānāmi bhikkhave dve tayo ekānussāvane kātu’’nti vacanato tiṇṇaṃ janānaṃ ekupajjhāyena nānācariyena ekānussāvanā vaṭṭati。
Adinnādāne tissoti pāde vā atirekapāde vā pārājikaṃ， atirekamāsake thullaccayaṃ， māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ。 Catasso methunapaccayāti akkhayite pārājikaṃ， yebhuyyena khayite thullaccayaṃ， vivaṭakate mukhe dukkaṭaṃ， jatumaṭṭhake pācittiyaṃ。 Chindantassa tissoti vanappatiṃ chindantassa pārājikaṃ， bhūtagāme pācittiyaṃ， aṅgajāte thullaccayaṃ。 Pañca chaḍḍitapaccayāti anodissa visaṃ chaḍḍeti， sace tena manusso marati， pārājikaṃ； yakkhapetesu thullaccayaṃ； tiracchānagate pācittiyaṃ； vissaṭṭhichaḍḍane saṅghādiseso； sekhiyesu harite uccārapassāvachaḍḍane dukkaṭaṃ – imā chaḍḍitapaccayā pañcāpattiyo honti。
Pācittiyenadukkaṭā katāti bhikkhunovādakavaggasmiṃ dasasu sikkhāpadesu pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katā evāti attho。 Caturettha navakā vuttāti paṭhamasikkhāpadamhiyeva adhammakamme dve， dhammakamme dveti evaṃ cattāro navakā vuttāti attho。 Dvinnaṃ cīvarena cāti bhikkhūnaṃ santike upasampannāya cīvaraṃ dentassa pācittiyaṃ， bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya dentassa dukkaṭanti evaṃ dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ cīvaraṃ dentassa cīvarena kāraṇabhūtena āpatti hotīti attho。
Aṭṭha pāṭidesanīyāti pāḷiyaṃ āgatā eva。 Bhuñjantāmakadhaññena pācittiyena dukkaṭā katāti āmakadhaññaṃ viññāpetvā bhuñjantiyā pācittiyena saddhiṃ dukkaṭā katāyeva。


Gacchantassa catassoti bhikkhuniyā vā mātugāmena vā saddhiṃ saṃvidhāya gacchantassa dukkaṭaṃ, gāmūpacārokkamane pācittiyaṃ, yā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchati, tassā gāmūpacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde thullaccayaṃ, dutiyapāde saṅghādisesoti gacchantassa imā catasso āpattiyo honti. Ṭhitassa cāpi tattakāti ṭhitassapi catasso evāti attho. Kathaṃ? Bhikkhunī andhakāre vā paṭicchanne vā okāse mittasanthavavasena purisassa hatthapāse tiṭṭhati, pācittiyaṃ; hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati, dukkaṭaṃ; aruṇuggamanakāle dutiyikāya hatthapāsaṃ vijahantī tiṭṭhati, thullaccayaṃ; vijahitvā tiṭṭhati, saṅghādisesoti nisinnassa catasso āpattiyo. Nipannassāpi tattakāti sacepi hi sā nisīdati vā nipajjati vā, etāyeva catasso āpattiyo āpajjati.

(3) Pācittiyavaṇṇanā



Gacchantassa catassoti bhikkhuniyā vā mātugāmena vā saddhiṃ saṃvidhāya gacchantassa dukkaṭaṃ， gāmūpacārokkamane pācittiyaṃ， yā bhikkhunī ekā gāmantaraṃ gacchati， tassā gāmūpacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde thullaccayaṃ， dutiyapāde saṅghādisesoti gacchantassa imā catasso āpattiyo honti。 Ṭhitassa cāpi tattakāti ṭhitassapi catasso evāti attho。 Kathaṃ？ Bhikkhunī andhakāre vā paṭicchanne vā okāse mittasanthavavasena purisassa hatthapāse tiṭṭhati， pācittiyaṃ； hatthapāsaṃ vijahitvā tiṭṭhati， dukkaṭaṃ； aruṇuggamanakāle dutiyikāya hatthapāsaṃ vijahantī tiṭṭhati， thullaccayaṃ； vijahitvā tiṭṭhati， saṅghādisesoti nisinnassa catasso āpattiyo。 Nipannassāpi tattakāti sacepi hi sā nisīdati vā nipajjati vā， etāyeva catasso āpattiyo āpajjati。

476.Pañca pācittiyānīti pañca bhesajjāni paṭiggahetvā nānābhājanesu vā ekabhājane vā amissetvā ṭhapitāni honti, sattāhātikkame so bhikkhu pañca pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni ekakkhaṇe āpajjati, ‘‘imaṃ paṭhamaṃ āpanno, imaṃ pacchā’’ti na vattabbo.

Nava pācittiyānīti yo bhikkhu nava paṇītabhojanāni viññāpetvā tehi saddhiṃ ekato ekaṃ kabaḷaṃ omadditvā mukhe pakkhipitvā paragaḷaṃ atikkāmeti, ayaṃ nava pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni ekakkhaṇe āpajjati ‘‘imaṃ paṭhamaṃ āpanno, imaṃ pacchā’’ti na vattabbo. Ekavācāya deseyyāti ‘‘ahaṃ, bhante, pañca bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmetvā pañca āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti evaṃ ekavācāya deseyya, desitāva honti, dvīhi tīhi vācāhi kiccaṃ nāma natthi. Dutiyavissajjanepi ‘‘ahaṃ, bhante, nava paṇītabhojanāni viññāpetvā bhuñjitvā nava āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.

Vatthuṃ kittetvā deseyyāti ‘‘ahaṃ, bhante, pañca bhesajjāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmesiṃ, yathāvatthukaṃ taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā deseyya, desitāva honti āpattiyo, āpattiyā nāmaggahaṇena kiccaṃ natthi. Dutiyavissajjanepi ‘‘ahaṃ, bhante, nava paṇītabhojanāni viññāpetvā bhutto, yathāvatthukaṃ taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.

Yāvatatiyake tissoti ukkhittānuvattikāya pārājikaṃ bhedakānuvattakānaṃ kokālikādīnaṃ saṅghādisesaṃ, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge caṇḍakāḷikāya ca bhikkhuniyā pācittiyanti imā yāvatatiyakā tisso āpattiyo. Cha vohārapaccayāti payuttavācāpaccayā cha āpattiyo āpajjatīti attho. Kathaṃ? Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati so arahāti vadati, āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassāti.

Khādantassa tissoti manussamaṃse thullaccayaṃ, avasesesu akappiyamaṃsesu dukkaṭaṃ, bhikkhuniyā lasuṇe pācittiyaṃ. Pañca bhojanapaccayāti avassutā avassutassa purisassa hatthato bhojanaṃ gahetvā tattheva manussamaṃsaṃ lasuṇaṃ attano atthāya viññāpetvā gahitapaṇītabhojanāni avasesañca akappiyamaṃsaṃ pakkhipitvā vomissakaṃ omadditvā ajjhoharamānā saṅghādisesaṃ, thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭanti imā pañca āpattiyo bhojanapaccayā āpajjati.


五种波逸提是五种药品被接受后，或在不同器皿或同一器皿中未混合而保存，超过七天后，那位比丘将同时犯下五种不同情况的波逸提，不应说"这是第一个犯的，那是后来犯的"。
九种波逸提是：某比丘请求九种精美食物，与它们一起混合成一口，放入口中，经过喉咙，这位比丘将同时犯下九种不同情况的波逸提，不应说"这是第一个犯的，那是后来犯的"。
以一句话忏悔是说："尊者，我接受了五种药品，超过七天，犯了五种过失，我在您面前忏悔"。如此以一句话忏悔，即为忏悔，用两三句话是没有必要的。第二种情况下也应说："尊者，我请求了九种精美食物，食用后犯了九种过失，我在您面前忏悔"。
述说事由后忏悔是说："尊者，我接受了五种药品，超过七天，我将按照事由在您面前忏悔"。如此述说事由后忏悔，过失即被忏悔，不需要提及过失的名称。第二种情况下也应说："尊者，我请求了九种精美食物并食用，我将按照事由在您面前忏悔"。
在第三次中有三种是被驱逐的追随者的波罗夷，分裂僧团追随者如可卡利卡等的僧残，对于邪恶见不放弃的旃陀迦梨比丘尼的波逸提，这三种是第三次的。六种语言因由是由于联系语言而犯六种过失。如何？因生计动机，贪婪、出于欲望，说不存在的超人法，犯波罗夷罪。因生计动机，卷入行为，犯僧残罪。因生计动机，说"那住在寺院的是阿罗汉"，犯重罪。因生计动机，比丘为自己利益请求并食用精美食物，犯波逸提罪。因生计动机，比丘尼为自己利益请求并食用精美食物，犯应悔罪。因生计动机，非病比丘为自己利益请求并食用汤或饭，犯恶作罪。
在食用中有三种：人肉犯重罪，其他不允许的肉犯恶作罪，比丘尼食用大蒜犯波逸提罪。五种食物因由是：被污染的比丘从被污染的男性手中接过食物，在那里为自己利益请求人肉、大蒜，加入已请求的精美食物和其他不允许的肉，混合后吞咽，犯僧残、重罪、波逸提、应悔、恶作五种过失。


Pañca ṭhānānīti ‘‘ukkhittānuvattikāya bhikkhuniyā yāvatatiyaṃ samanubhāsanāya appaṭinissajjantiyā ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayaṃ, kammavācāpariyosāne āpatti pārājikassa, saṅghabhedāya parakkamanādīsu saṅghādiseso, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge pācittiya’’nti evaṃ sabbā yāvatatiyakā pañca ṭhānāni gacchanti. Pañcannañceva āpattīti āpatti nāma pañcannaṃ sahadhammikānaṃ hoti, tattha dvinnaṃ nippariyāyena āpattiyeva, sikkhāmānasāmaṇerisāmaṇerānaṃ pana akappiyattā na vaṭṭati. Iminā pariyāyena tesaṃ āpatti na desāpetabbā, daṇḍakammaṃ pana tesaṃ kātabbaṃ. Pañcannaṃ adhikaraṇena cāti adhikaraṇañca pañcannamevāti attho. Etesaṃyeva hi pañcannaṃ pattacīvarādīnaṃ atthāya vinicchayavohāro adhikaraṇanti vuccati, gihīnaṃ pana aḍḍakammaṃ nāma hoti.

Pañcannaṃ vinicchayo hotīti pañcannaṃ sahadhammikānaṃyeva vinicchayo nāma hoti. Pañcannaṃ vūpasamena cāti etesaṃyeva pañcannaṃ adhikaraṇaṃ vinicchitaṃ vūpasantaṃ nāma hotīti attho. Pañcannañceva anāpattīti etesaṃyeva pañcannaṃ anāpatti nāma hotīti attho. Tīhi ṭhānehi sobhatīti saṅghādīhi tīhi kāraṇehi sobhati. Katavītikkamo hi puggalo sappaṭikammaṃ āpattiṃ saṅghamajjhe gaṇamajjhe puggalasantike vā paṭikaritvā abbhuṇhasīlo pākatiko hoti, tasmā tīhi ṭhānehi sobhatīti vuccati.

Dve kāyikā rattinti bhikkhunī rattandhakāre purisassa hatthapāse ṭhānanisajjasayanāni kappayamānā pācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhānādīni kappayamānā dukkaṭanti dve kāyadvārasambhavā āpattiyo rattiṃ āpajjati. Dve kāyikā divāti eteneva upāyena divā paṭicchanne okāse dve āpattiyo āpajjati. Nijjhāyantassa ekā āpattīti ‘‘na ca, bhikkhave, sārattena mātugāmassa aṅgajātaṃ upanijjhāyitabbaṃ . Yo upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 266) nijjhāyantassa ayamekā āpatti. Ekā piṇḍapātapaccayāti ‘‘na ca, bhikkhave, bhikkhādāyikāya mukhaṃ oloketabba’’nti (cūḷava. 366) ettha dukkaṭāpatti, antamaso yāguṃ vā byañjanaṃ vā dentassa sāmaṇerassāpi hi mukhaṃ ullokayato dukkaṭameva. Kurundiyaṃ pana ‘‘ekā piṇḍapātapaccayāti bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjantassa pācittiya’’nti vuttaṃ.

Aṭṭhānisaṃse sampassanti kosambakakkhandhake vuttānisaṃse. Ukkhittakā tayo vuttāti āpattiyā adassane appaṭikamme pāpikāya ca diṭṭhiyā appaṭinissaggeti. Tecattālīsa sammāvattanāti tesaṃyeva ukkhittakānaṃ ettakesu vattesu vattanā.

Pañcaṭhāne musāvādoti pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyadukkaṭasaṅkhāte pañcaṭṭhāne musāvādo gacchati. Cuddasa paramanti vuccatīti dasāhaparamādinayena heṭṭhā vuttaṃ. Dvādasa pāṭidesanīyāti bhikkhūnaṃ cattāri bhikkhunīnaṃ aṭṭha. Catunnaṃ desanāya cāti catunnaṃ accayadesanāyāti attho. Katamā pana sāti? Devadattena payojitānaṃ abhimārānaṃ accayadesanā, anuruddhattherassa upaṭṭhāyikāya accayadesanā, vaḍḍhassa licchavino accayadesanā, vāsabhagāmiyattherassa ukkhepanīyakammaṃ katvā āgatānaṃ bhikkhūnaṃ accayadesanāti ayaṃ catunnaṃ accayadesanā nāma.


五种情况是：对于被驱逐的追随者比丘尼，在第三次劝告时不放弃，提出动议时犯恶作，用两个羯磨词时犯重罪，在羯磨词结束时犯波罗夷罪，为分裂僧团而策划等犯僧残罪，对于邪恶见不放弃犯波逸提罪，如此所有第三次情况都属于五种情况。五种过失是指对于五位同法者确实有过失，其中两位不假借条件即为过失，但学处女、沙弥尼、沙弥因为不适格，所以不可以。按此方式，不应驱逐他们的过失，但应该对他们执行处罚。五种裁判是指裁判属于这五种。确实只有这五种关于衣钵等事项的判决称为裁判，在家人则称为半处罚。
五种裁判是只对这五位同法者有裁判。五种平息是指这些人的裁判被裁定并平息。五种无过失是指这些人确实没有过失。以三种方式而得到荣耀是指以僧团等三种原因而得到荣耀。如果一个人已经纠正了过失，在僧团中、集会中或个人面前悔过，成为习惯于改正的正常人，所以说以三种方式而得到荣耀。
两种身业在夜晚是：比丘尼在夜间黑暗中，在男子手臂范围内安排站立、就座、卧躺等，犯波逸提；离开手臂范围而安排站立等，犯恶作，这是两种由身业产生的过失在夜晚犯。两种身业在白天是用同样方法在白天遮蔽处犯两种过失。默念时有一种过失是："诸比丘，不应以色欲之心注视女人的身体。谁若注视，犯恶作罪"，这是默念时的一种过失。一种与乞食有关的是："诸比丘，不应注视施食者的脸"，在这里犯恶作罪，即使是给沙弥施舍汤或菜肴时注视其脸也是恶作。然而，在《古鲁恩迪》中说："一种与乞食有关的是比丘尼准备的乞食时犯波逸提"。
八种利益他们观察到的是在《拘尸伯分别》中所说的利益。被驱逐的三种是指对于过失不承认、不悔过、不放弃邪见。四十三种正确转向是指这些被驱逐者在这些转向中的转向。
在五种情况下妄语是指在波罗夷、僧残、重罪、波逸提、恶作五种情况下妄语。十四种最高是指如前所述的十天等最高限度。十二种应悔是指比丘四种，比丘尼八种。对于四种忏悔是指四种过失的忏悔。哪些是这些？是提婆达多策划的杀人者的过失忏悔，阿那律尊者侍女的过失忏悔，伐达长者的过失忏悔，婆娑伽摩尊者被举行驱逐羯磨后归来的比丘的过失忏悔，这就是四种过失忏悔。


Aṭṭhaṅgiko musāvādoti ‘‘pubbevassa hoti musā bhaṇissa’’nti ādiṃ katvā ‘‘vinidhāya sañña’’nti pariyosānehi (pāci. 4-5; pari. 459) aṭṭhahi aṅgehi aṭṭhaṅgiko. Uposathaṅgānipi pāṇaṃ na hanetiādinā nayena vuttāneva. Aṭṭha dūteyyaṅgānīti ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti sāvetā cā’’tiādinā (cūḷava. 347) nayena saṅghabhedake vuttāni. Aṭṭha titthiyavattāni mahākhandhake vuttāni.

Aṭṭhavācikā upasampadāti bhikkhunīnaṃ upasampadaṃ sandhāya vuttaṃ. Aṭṭhannaṃ paccuṭṭhātabbanti bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ itarāhi paccuṭṭhāya āsanaṃ dātabbaṃ . Bhikkhunovādako aṭṭhahīti aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo.

Ekassa chejjanti gāthāya navasu janesu yo salākaṃ gāhetvā saṅghaṃ bhindati, tasseva chejjaṃ hoti, devadatto viya pārājikaṃ āpajjati. Bhedakānuvattakānaṃ catunnaṃ thullaccayaṃ kokālikādīnaṃ viya, dhammavādīnaṃ catunnaṃ anāpatti. Imā pana āpattiyo ca anāpattiyo ca sabbesaṃ ekavatthukā saṅghabhedavatthukā eva.

Nava āghātavatthūnīti gāthāya navahīti navahi bhikkhūhi saṅgho bhijjati. Ñattiyā karaṇā navāti ñattiyā kātabbāni kammāni navāti attho. Sesaṃ uttānameva.

(4) Avandanīyapuggalādivaṇṇanā



八正道的妄语是指“过去他会说谎”的开始，最后以“设定意图”结束（《巴利经》4-5；《巴利经》459），由八个部分组成即为八正道。以“安住的部分不杀生”等方式阐述。八种不应违背的部分是指“在这里，诸比丘，听者与告知者”之类（《小部经》347），是指在分裂僧团时所说的。八种外道的行为在《大聚经》中被提及。
八种言语的入戒是指比丘尼的入戒。八位比丘应当在饭食中席位由其他比丘的八位比丘所坐。具有比丘尼教导的比丘应当具备八种法则。
一人的断绝是指在诗句中，九个人中谁持刀击破僧团，便是他的断绝，像提婆达多一样犯下波罗夷罪。分裂僧团的四种重罪，像可卡利等，法师的四种无过失。这些过失和无过失都属于同一类的分裂僧团的事项。
九种伤害的事项是指在诗句中，九个比丘使僧团破裂。以“应当做的事项是九个”来解释。其余的则是总结。
（4）应受尊敬的人等的说明

477.Dasa puggalā nābhivādetabbāti senāsanakkhandhake vuttā dasa janā. Añjali sāmīcena cāti sāmīcikammena saddhiṃ añjali ca tesaṃ na kātabbo, neva pānīyāpucchanatālavaṇṭaggahaṇādi khandhakavattaṃ tesaṃ dassetabbaṃ, na añjali paggaṇhitabboti attho. Dasannaṃ dukkaṭanti tesaṃyeva dasannaṃ evaṃ karontassa dukkaṭaṃ hoti. Dasa cīvaradhāraṇāti dasa divasāni atirekacīvarassa dhāraṇā anuññātāti attho.

Pañcannaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ, dātabbaṃ idha cīvaranti pañcannaṃ sahadhammikānaṃ sammukhāva dātabbaṃ. Sattannaṃ santeti disāpakkantaummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ tiṇṇañca ukkhittakānanti imesaṃ sattannaṃ sante patirūpe gāhake parammukhāpi dātabbaṃ. Soḷasannaṃ na dātabbanti sesānaṃ cīvarakkhandhake vuttānaṃ paṇḍakādīnaṃ soḷasannaṃ na dātabbaṃ.

Katisataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvānāti katisataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvāna. Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvānāti dasasataṃ āpattiyo rattisataṃ chādayitvāna. Ayañhettha saṅkhepattho – yo divase sataṃ sataṃ saṅghādisesāpattiyo āpajjitvā dasa dasa divase paṭicchādeti, tena rattisataṃ āpattisahassaṃ paṭicchāditaṃ hoti, so sabbāva tā āpattiyo dasāhapaṭicchannāti parivāsaṃ yācitvā dasa rattiyo vasitvāna mucceyya pārivāsikoti.

Dvādasa kammadosā vuttāti apalokanakammaṃ adhammenavaggaṃ, adhammenasamaggaṃ, dhammenavaggaṃ, tathā ñattikammañattidutiyakammañatticatutthakammānipīti evaṃ ekekasmiṃ kamme tayo tayo katvā dvādasa kammadosā vuttā.

Catasso kammasampattiyoti apalokanakammaṃ dhammenasamaggaṃ, tathā sesānipīti evaṃ catasso kammasampattiyo vuttā.

Cha kammānīti adhammenavaggakammaṃ, adhammenasamaggakammaṃ, dhammapatirūpakenavaggakammaṃ, dhammapatirūpakenasamaggakammaṃ, dhammenavaggakammaṃ, dhammenasamaggakammanti evaṃ cha kammāni vuttāni. Ekettha dhammikā katāti ekaṃ dhammena samaggakammamevettha dhammikaṃ katanti attho. Dutiyagāthāvissajjanepi etadeva dhammikaṃ.


十种人不应受礼是在《住处篇》中提到的十种人。合掌礼应与恰当的行为一起，不应对这些人做合掌，不应向他们询问饮水、拿扇子等《住处篇》的常规行为，意思是不应举起合掌。对这十种人做此事即犯恶作罪。十种衣服持有是指允许持有超过十天的额外衣服。
五位同法者应在此处给予衣服，应当当面给予。七种情况下可给予是指在远处也可给予：离开方向、颠狂、心乱、受苦、三种被驱逐者，在这七种情况下，如有适当的接受者，可以给予。十六种不应给予是指在《衣服篇》中提到的其余遮障者等十六种不应给予。
"百计夜数掩盖过失"是指百计过失掩盖夜数。"千计夜数掩盖过失"是指千计过失掩盖夜数。此处要点是：如果一个人每天百计犯僧残过失，在十天内掩盖，则以夜百计过失被掩盖，他将所有这些过失在十天内掩盖，请求暂住，住十夜后可解脱为暂住者。
十二种羯磨过失是指：不同意的羯磨、非法分裂、非法和合、法分裂，以及提案羯磨、第二提案羯磨、第四提案羯磨，如此在每个羯磨中各有三种，共十二种羯磨过失。
四种羯磨圆满是指：不同意的羯磨、法和合，以及其余，如此四种羯磨圆满被提及。
六种羯磨是：非法分裂羯磨、非法和合羯磨、类似法分裂羯磨、类似法和合羯磨、法分裂羯磨、法和合羯磨，如此六种羯磨被提及。在此处有一种法的是指在此处只有一种法和合羯磨是合法的。在第二首诗的解释中也是如此。


Yaṃ desitāti yāni desitāni vuttāni pakāsitāni. Anantajinenātiādīsu pariyantaparicchedabhāvarahitattā anantaṃ vuccati nibbānaṃ, taṃ bhagavatā raññā sapattagaṇaṃ abhimadditvā rajjaṃ viya kilesagaṇaṃ abhimadditvā jitaṃ vijitaṃ adhigataṃ sampattaṃ, tasmā bhagavā ‘‘anantajino’’ti vuccati. Sveva iṭṭhāniṭṭhesu nibbikāratāya tādi, vikkhambhanatadaṅgasamucchedapaṭipassaddhinissaraṇavivekasaṅkhātaṃ vivekapañcakaṃ addasāti vivekadassī; tena anantajinena tādinā vivekadassinā yāni āpattikkhandhāni desitāni vuttāni. Ekettha sammati vinā samathehīti ayamettha padasambandho, yāni satthārā satta āpattikkhandhāni desitāni, tattha ekāpi āpatti vinā samathehi na sammati, atha kho cha samathā cattāri adhikaraṇānīti sabbepime dhammā sammukhāvinayena sammanti, samāyogaṃ gacchanti. Ettha pana eko sammukhāvinayova vinā samathehi sammati, samathabhāvaṃ gacchati. Na hi tassa aññena samathena vinā anipphatti nāma atthi. Tena vuttaṃ – ‘‘ekettha sammati vinā samathehī’’ti. Iminā tāva adhippāyena aṭṭhakathāsu attho vutto. Mayaṃ pana ‘‘vinā’’ti nipātassa paṭisedhanamattamatthaṃ gahetvā ‘‘ekettha sammati vinā samathehī’’ti etesu sattasu āpattikkhandhesu eko pārājikāpattikkhandho vinā samathehi sammatīti etamatthaṃ roceyyāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘yā sā āpatti anavasesā, sā āpatti na katamena adhikaraṇena katamamhi ṭhāne na katamena samathena sammatī’’ti.

Chaūnadiyaḍḍhasatāti ‘‘idha, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi, tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede vematiko, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede vematiko, tasmiṃ vematiko bhede adhammadiṭṭhi, tasmiṃ vematiko bhede dhammadiṭṭhi, tasmiṃ vematiko bhede vematiko’’ti evaṃ yāni aṭṭhārasannaṃ bhedakaravatthūnaṃ vasena aṭṭhārasa aṭṭhakāni saṅghabhedakakkhandhake vuttāni, tesaṃ vasena chaūnadiyaḍḍhasataṃ āpāyikā veditabbā.

Aṭṭhārasa anāpāyikāti ‘‘idha, upāli, bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi avinidhāya diṭṭhiṃ avinidhāya khantiṃ avinidhāya ruciṃ avinidhāya bhāvaṃ anussāveti, salākaṃ gāheti ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā’ti, ayampi kho, upāli, saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho’’ti evaṃ ekekasmiṃ vatthusmiṃ ekekaṃ katvā saṅghabhedakakkhandhakāvasāne vuttā aṭṭhārasa janā. Aṭṭhārasa aṭṭhakā chaūnadiyaḍḍhasatavissajjane vuttāyeva.

(5) Soḷasakammādivaṇṇanā

478.Kati kammānītiādīnaṃ sabbagāthānaṃ vissajjanaṃ uttānamevāti.

Aparadutiyagāthāsaṅgaṇikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sedamocanagāthā

(1) Avippavāsapañhāvaṇṇanā



所说者是指被说明、阐述、揭示的内容。关于"无限征服者"等，因为没有边界和限制，所以称为无限，即涅槃。世尊如同国王击败敌军一样，击败烦恼群，获得胜利和成就，因此称为"无限征服者"。正因为在可意与不可意中无偏私，所以如此；他见到了包括排除、局部灭除、根本灭除、平息、出离、离欲等五种离欲，所以称为"离欲见者"。由这位无限征服者、离欲见者所说明的过失类别。
此处"仅此一处得以调解，不经调停"的语义联系是：大师所说的七种过失类别中，没有任何一种过失能不经调停而得到调解，而是需要六种调停和四种裁判，所有这些法都通过现前毗尼耶得到调解并达成一致。但在此处，仅现前毗尼耶可以不经调停而得到调解并达成调停状态。确实对于它不存在不经其他调停就无法成就的情况。因此说"仅此一处得以调解，不经调停"。最初按此意图在注释中阐述了意义。我们则认为"不"这个语气词仅仅是否定，意在说明在这七种过失类别中，波罗夷过失类别可以不经调停而得到调解。这也曾被说过："任何无遗漏的过失，不论以何种裁判、何种场所、何种调停都无法调解。"
六百一十五是指：在此，优波离，比丘将非法说为法，在非法见分裂时是非法见，在非法见分裂时是法见，在非法见分裂时是犹豫，在法见分裂时是非法见，在法见分裂时是犹豫，在犹豫分裂时是非法见，在犹豫分裂时是法见，在犹豫分裂时是犹豫。这样，根据十八种分裂事由，在《分裂僧团篇》中提到了十八个八组，据此应了知六百一十五种可导致堕落的情况。
十八种非可导致堕落是指：在此，优波离，比丘将非法说为法，在法见分裂时是法见，不确定见解、不确定忍耐、不确定喜好、不确定状态，宣告"这是法，这是律，这是导师的教诫，接受这个，喜欢这个"并持票，优波离，这样的分裂僧团者既不堕落、不下地狱、不被剥夺权利、不无可救药。在《分裂僧团篇》结尾处，每一事由各说了一人，共十八人。十八个八组在六百一十五种情况的解释中已被提及。
（5）十六种羯磨等的说明
478. 关于"有多少羯磨"等所有诗句的解答都是显而易见的。
第二组诗歌的集合说明已完成。
出汗偈
（1）不离开问题的说明

479. Sedamocanagāthāsu asaṃvāsoti uposathapavāraṇādinā saṃvāsena asaṃvāso. Sambhogo ekacco tahiṃ na labbhatīti akappiyasambhogo na labbhati, nahāpanabhojanādipaṭijagganaṃ pana mātarāyeva kātuṃ labbhati. Avippavāsena anāpattīti sahagāraseyyāya anāpatti. Pañhā mesā kusalehi cintitāti esā pañhā kusalehi paṇḍitehi cintitā. Assā vissajjanaṃ dārakamātuyā bhikkhuniyā veditabbaṃ, tassā hi puttaṃ sandhāyetaṃ vuttanti.

Avissajjitagāthā garubhaṇḍaṃ sandhāya vuttā, attho panassā garubhaṇḍavinicchaye vuttoyeva.

Dasa puggale na vadāmīti senāsanakkhandhake vutte dasa puggale na vadāmi. Ekādasa vivajjiyāti ye mahākhandhake ekādasa vivajjanīyapuggalā vuttā, tepi na vadāmi. Ayaṃ pañhā naggaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā.

Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇoti pañhā nahāpitapubbakaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā. Ayañhi khurabhaṇḍaṃ pariharituṃ na labhati, aññe labhanti; tasmā sikkhāya asādhāraṇo.

Taṃ puggalaṃ katamaṃ vadanti buddhāti ayaṃ pañhā nimmitabuddhaṃ sandhāya vuttā.

Adhonābhiṃvivajjiyāti adhonābhiṃ vivajjetvā. Ayaṃ pañhā yaṃ taṃ asīsakaṃ kabandhaṃ, yassa ure akkhīni ceva mukhañca hoti, taṃ sandhāya vuttā.

Bhikkhu saññācikāya kuṭinti ayaṃ pañhā tiṇacchādanaṃ kuṭiṃ sandhāya vuttā. Dutiyapañhā sabbamattikāmayaṃ kuṭiṃ sandhāya vuttā.

Āpajjeyya garukaṃ chejjavatthunti ayaṃ pañhā vajjapaṭicchādikaṃ bhikkhuniṃ sandhāya vuttā. Dutiyapañhā paṇḍakādayo abhabbapuggale sandhāya vuttā. Ekādasapi hi te gihibhāveyeva pārājikaṃ pattā.

Vācāti vācāya anālapanto. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘iti ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Ayaṃ pañhā ‘‘santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hotī’’ti imaṃ musāvādaṃ sandhāya vuttā. Tassa hi bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi. Yasmā pana āvikātabbaṃ na āvikaroti, tenassa vacīdvāre akiriyato ayaṃ āpatti samuṭṭhātīti veditabbā.

Saṅghādisesā caturoti ayaṃ pañhā aruṇugge gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkantabhikkhuniṃ sandhāya vuttā, sā hi sakagāmato paccūsasamaye nikkhamitvā aruṇuggamanakāle vuttappakāraṃ nadipāraṃ okkantamattāva rattivippavāsagāmantaranadipāragaṇamhāohīyanalakkhaṇena ekappahāreneva caturo saṅghādisese āpajjati.

Siyā āpattiyo nānāti ayaṃ pañhā ekatoupasampannā dve bhikkhuniyo sandhāya vuttā. Tāsu hi bhikkhūnaṃ santike ekatoupasampannāya hatthato gaṇhantassa pācittiyaṃ, bhikkhunīnaṃ santike ekatoupasampannāya hatthato gaṇhantassa dukkaṭaṃ.

Caturo janā saṃvidhāyāti ācariyo ca tayo ca antevāsikā chamāsakaṃ bhaṇḍaṃ avahariṃsu, ācariyassa sāhatthikā tayo māsakā, āṇattiyāpi tayova tasmā thullaccayaṃ āpajjati , itaresaṃ sāhatthiko ekeko, āṇattikā pañcāti tasmā pārājikaṃ āpajjiṃsu. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana adinnādānapārājike saṃvidāvahāravaṇṇanāyaṃ vutto.

(2) Pārājikādipañhāvaṇṇanā



出汗偈中“不受拘束”是指通过斋戒和皈依等不受拘束。关于“某些人不被接受”，是指不被接受的无礼接触，不被接受，但母亲可以为其提供饮水、食物等。通过不离开而不犯过失是指与同床共寝者的不犯过失。这个问题是由有智慧的人所思考的。这是关于母亲与儿子之间的关系，意在指代她的儿子。
不被抛弃的诗句是指重罪的负担，意思是说在重罪的判断中已被阐明。
“我不说十个人”是指在《住处篇》中提到的我不说十个人。“十一种应避免的”是指在《大聚经》中提到的十一种应避免的对象，我也不说。这一问题是指赤裸的比丘。
“如何能通过教导而不普通”是指在不洗澡的比丘中提到的。因为他无法避免重罪，其他人可以避免；因此，教导不普通。
“那个人被称为佛”是指由觉悟的佛所指代的。
“从下方避免”是指避免从下方。这个问题是指那个没有头的可怜人，他的肩膀上有眼睛和嘴巴，这里是指代他。
“比丘的心念小屋”是指草覆盖的小屋。这第二个问题是指所有的泥土小屋。
“应当堕落的重罪”是指与遮蔽的比丘相关的。这第二个问题是指与无能者等无能的人相关的。因为他们在家庭生活中已经犯下波罗夷罪。
“言语”是指不说话。对他人不应说“他们正在倾听”，是指与他人相关的言语也不应被说出。这个问题是指“存在的过失不应被忽略，若是有意识的妄语”。因为这样的比丘在不合法的承诺中，若是沉默坐着，则没有过失。因为他不应被揭示，因此在言语上没有行为，所以这个过失被认为是产生的。
“四种未被分裂”是指在黎明时分进入村庄的比丘，指的是她在清晨离开村庄时，进入河流的边界，她在黎明时分离开村庄进入河流边界，因此被认为是四种未被分裂的。
“可能有不同的过失”是指与两位已受戒的比丘相关的。在她们面前，若是由一位已受戒的比丘所持，则会犯下应受罚的罪，若在她们面前由一位已受戒的比丘所持，则会犯下恶作罪。
“四人分配”是指老师和三位随侍的比丘，带着三个月的供品，老师的随侍三个月，因而犯下重罪，而其他人则是各自一位，因此因而犯下波罗夷罪。这里是概述。详细内容在《不盗波罗夷罪的说明》中已被阐述。
（2）波罗夷等问题的说明

480.Chiddaṃ tasmiṃ ghare natthīti ayaṃ pañhā dussakuṭiādīni santhatapeyyālañca sandhāya vuttā.

Telaṃ madhuṃ phāṇitanti gāthā liṅgaparivattaṃ sandhāya vuttā.

Nissaggiyenāti gāthā pariṇāmanaṃ sandhāya vuttā. Yo hi saṅghassa pariṇatalābhato ekaṃ cīvaraṃ attano, ekaṃ aññassāti dve cīvarāni ‘‘ekaṃ mayhaṃ, ekaṃ tassa dehī’’ti ekapayaogena pariṇāmeti, so nissaggiyapācittiyañceva suddhikapācittiyañca ekato āpajjati.

Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayāti ayaṃ pañhā dvādasayojanapamāṇesu bārāṇasiādīsu nagaresu gāmasīmaṃ sandhāya vuttā.

Padavītihāramattenāti gāthā sañcarittaṃ sandhāya vuttā, atthopi cassā sañcarittavaṇṇanāyameva vutto.

Sabbāni tāni nissaggiyānīti ayaṃ pañhā aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpanaṃ sandhāya vuttā. Sace hi tiṇṇampi cīvarānaṃ kākaūhadanaṃ vā kaddamamakkhitaṃ vā kaṇṇaṃ gahetvā bhikkhunī udakena dhovati, bhikkhussa kāyagatāneva nissaggiyāni honti.

Saraṇagamanampi na tassa atthīti saraṇagamanaupasampadāpi natthi. Ayaṃ pana pañhā mahāpajāpatiyā upasampadaṃ sandhāya vuttā.

Haneyyaanariyaṃ mandoti tañhi itthiṃ vā purisaṃ vā anariyaṃ haneyya. Ayaṃ pañhā liṅgaparivattena itthibhūtaṃ pitaraṃ purisabhūtañca mātaraṃ sandhāya vuttā.

Na tenānantaraṃ phuseti ayaṃ pañhā migasiṅgatāpasasīhakumārādīnaṃ viya tiracchānamātāpitaro sandhāya vuttā.

Acodayitvāti gāthā dūtenupasampadaṃ sandhāya vuttā. Codayitvāti gāthā paṇḍakādīnaṃ upasampadaṃ sandhāya vuttā. Kurundiyaṃ pana ‘‘paṭhamagāthā aṭṭha asammukhākammāni, dutiyā anāpattikassa kammaṃ sandhāya vuttā’’ti āgataṃ.

Chindantassa āpattīti vanappatiṃ chindantassa pārājikaṃ, tiṇalatādiṃ chindantassa pācittiyaṃ, aṅgajātaṃ chindantassa thullaccayaṃ. Chindantassa anāpattīti kese ca nakhe ca chindantassa anāpatti. Chādentassa āpattīti attano āpattiṃ chādentassa aññesaṃ vā āpattiṃ. Chādentassa anāpattīti gehādīni chādentassa anāpatti.

Saccaṃbhaṇantoti gāthāya ‘‘sikharaṇīsi ubhatobyañjanāsī’’ti saccaṃ bhaṇanto garukaṃ āpajjati, sampajānamusāvāde pana musā bhāsato lahukāpatti hoti, abhūtārocane musā bhaṇanto garukaṃ āpajjati, bhūtārocane saccaṃ bhāsato lahukāpatti hotīti.

(3) Pācittiyādipañhāvaṇṇanā



"在那个房子里没有缺口"是指与帐篷小屋等和覆盖物有关的问题。
油、蜜、糖的诗句是指与性别转换有关的。
"应当放弃"的诗句是指转让有关的。如果从僧团获得收益，一件衣服归自己，一件归他人，说"这件归我，这件给他"，以一种方式转让，他同时犯下应放弃的波逸提罪和清净的波逸提罪。
"羯磨可能会恼怒"是指与十二由旬大小的波罗奈斯（巴拉纳西）等城市的村庄界限有关的问题。
"仅仅通过步行距离"的诗句是指与行为有关，其意义也在行为描述中被阐明。
"所有这些都是应放弃的"是指与非亲属比丘尼清洗有关的问题。如果三件衣服被鸟粪或泥土污染，比丘尼用水清洗，这些对比丘来说都是应放弃的。
"他甚至没有皈依"是指没有皈依和受具足戒。这个问题是指摩诃波阇波提的受具足戒。
"杀死卑劣的愚蠢者"是指杀死无论是女性还是男性的卑劣之人。这个问题是指通过性别转换，女儿杀死父亲，男儿杀死母亲。
"不触及其中间"是指如同鹿角隐士、狮子王子等动物的父母。
"不指责"的诗句是指通过使者受具足戒。"指责"的诗句是指与无能者等受具足戒有关。在《古注》中提到："第一首诗指八种非现前羯磨，第二首诗指无过失的羯磨"。
"切断的过失"是指：切断树王者犯波罗夷罪，切断草木等犯波逸提罪，切断生殖器犯重罪。"切断无过失"是指剪头发和指甲无过失。"遮蔽的过失"是指遮蔽自己的过失或他人的过失。"遮蔽无过失"是指遮蔽房屋等无过失。
"说真实"的诗句中，说"顶峰两性具足"时，说真实者犯重罪，而说有意识妄语者犯轻罪，不实陈述时说妄语犯重罪，实际陈述时说真实犯轻罪。
（3）波逸提等问题的说明

481.Adhiṭṭhitanti gāthā nissaggiyacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantaṃ sandhāya vuttā.

Atthaṅgate sūriyeti gāthā romanthakaṃ sandhāya vuttā.

Na rattacittoti gāthāya ayamattho – rattacitto methunadhammapārājikaṃ āpajjati. Theyyacitto adinnādānapārājikaṃ, paraṃ maraṇāya cetento manussaviggahapārājikaṃ, saṅghabhedako pana na rattacitto na ca pana theyyacitto na cāpi so paraṃ maraṇāya cetayi, salākaṃ panassa dentassa hoti chejjaṃ, pārājikaṃ hoti, salākaṃ paṭiggaṇhantassa bhedakānuvattakassa thullaccayaṃ.

Gaccheyya aḍḍhayojananti ayaṃ pañhā suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekakulassa rukkhamūlaṃ sandhāya vuttā.

Kāyikānīti ayaṃ gāthā sambahulānaṃ itthīnaṃ kese vā aṅguliyo vā ekato gaṇhantaṃ sandhāya vuttā.

Vācasikānīti ayaṃ gāthā ‘‘sabbā tumhe sikharaṇiyo’’tiādinā nayena duṭṭhullabhāṇiṃ sandhāya vuttā.

Tissitthiyo methunaṃ taṃ na seveti tisso itthiyo vuttā, tāsupi yaṃ taṃ methunaṃ nāma, taṃ na sevati. Tayo puriseti tayo purisepi upagantvā methunaṃ na sevati. Tayo anariyapaṇḍaketi ubhatobyañjanasaṅkhāte tayo anariye tayo ca paṇḍaketi imepi cha jane upagantvā methunaṃ na sevati. Na cācare methunaṃ byañjanasminti anulomapārājikavasenapi methunaṃ nācarati. Chejjaṃ siyā methunadhammapaccayāti siyā methunadhammapaccayā pārājikanti. Ayaṃ pañhā aṭṭhavatthukaṃ sandhāya vuttā, tassā hi methunadhammassa pubbabhāgaṃ kāyasaṃsaggaṃ āpajjituṃ vāyamantiyā methunadhammapaccayā chejjaṃ hoti.

Mātaraṃ cīvaranti ayaṃ gāthā piṭṭhisamaye vassikasāṭikatthaṃ satuppādakaraṇaṃ sandhāya vuttā. Vinicchayo panassā vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanāyameva vutto.

Kuddho ārādhako hotīti gāthā titthiyavattaṃ sandhāya vuttā. Titthiyo hi vattaṃ pūrayamāno titthiyānaṃ vaṇṇe bhaññamāne kuddho ārādhako hoti, vatthuttayassa vaṇṇe bhaññamāne kuddho gārayho hotīti tatthevassā vitthāro vutto. Dutiyagāthāpi tameva sandhāya vuttā.

Saṅghādisesantiādi gāthā yā bhikkhunī avassutāva avassutassa purisassa hatthato piṇḍapātaṃ gahetvā manussamaṃsalasuṇapaṇītabhojanasesaakappiyamaṃsehi saddhiṃ omadditvā ajjhoharati, taṃ sandhāya vuttā.

Eko upasampanno eko anupasampannoti gāthā ākāsagataṃ sandhāya vuttā. Sace hi dvīsu sāmaṇeresu eko iddhiyā kesaggamattampi pathaviṃ muñcitvā nisinno hoti, so anupasampanno nāma hoti. Saṅghenāpi ākāse nisīditvā bhūmigatassa kammaṃ na kātabbaṃ. Sace karoti, kuppati.

Akappakatanti gāthā acchinnacīvarakaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttā. Tasmiṃyeva cassā sikkhāpade vitthārena vinicchayopi vutto.

Na deti na paṭiggaṇhātīti nāpi uyyojikā deti, na uyyojitā tassā hatthato gaṇhāti. Paṭiggaho tena na vijjatīti teneva kāraṇena uyyojikāya hatthato uyyojitāya paṭiggaho na vijjati. Āpajjati garukanti evaṃ santepi avassutassa hatthato piṇḍapātaggahaṇe uyyojentī saṅghādisesāpattiṃ āpajjati. Tañca paribhogapaccayāti tañca pana āpattiṃ āpajjamānā tassā uyyojitāya paribhogapaccayā āpajjati . Tassā hi bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādiseso hotīti. Dutiyagāthā tassāyeva udakadantaponaggahaṇe uyyojanaṃ sandhāya vuttā.


"已确定"的诗句是指未放弃应放弃的衣服而使用的情况。
"太阳已落"的诗句是指研磨有关的问题。
"不是夜间心念"的诗句意思是：夜间心念者犯下与淫欲有关的波罗夷罪。怀着盗窃之心者犯下不与取波罗夷罪，意图他人死亡者犯下杀人波罗夷罪。但分裂僧团者既非夜间心念，也非盗窃之心，也非意图他人死亡，然而给予票据时会被剥夺，犯波罗夷罪；接受票据的分裂僧团追随者犯重罪。
"可能走半由旬"是指与一个家族中根深蒂固的菩提树下的树根有关的问题。
"身体的"这首诗是指多个女性同时抓头发或手指的情况。
"语言的"这首诗是指诸如"你们都是顶峰"等方式的粗鲁言语。
"提斯女性不行淫欲"是指提斯女性。在这些女性中，凡是淫欲之事，她们都不实践。"三个男性"是指三个男性也不与之行淫欲。"三个非圣非男根者"是指具有两性特征的三个非圣者和三个非男根者，这六个人也不与之行淫欲。"不以性器官行淫"是指即使顺应也不行淫欲。"可能因淫欲而被剥夺"是指可能因淫欲而犯波罗夷罪。这个问题是指八种事由，因为在淫欲行为之前试图身体接触时，会因淫欲而被剥夺。
"母亲的衣服"这首诗是指在背部时为了雨季长袍而生产的情况。关于雨季长袍的判断在相关戒律说明中已阐述。
"愤怒者将成为赞同者"的诗句是指外道仪轨。外道在履行仪轨时，当赞扬外道时愤怒，成为赞同者；当赞扬三衣时愤怒，将受到谴责。其详细内容在该处已阐述。第二首诗也是指同样的情况。
"僧残"等诗句是指：任何比丘尼从已经堕落的男性手中接受食物，并与人肉、狗肉、美味食物的剩余和不允许的肉一起压碎吞咽。
"一位已受具足戒，一位未受具足戒"的诗句是指虚空中的情况。如果两个沙弥中，有一个以神通力甚至仅仅头发尖端离开地面而坐，他被称为未受具足戒。即使僧团在虚空中坐，也不应对地上的人做羯磨。如果做了，将会恼怒。
"不合规"的诗句是指衣服未被切断的比丘。在同一戒律中已详细阐述其判断。
"不给予，不接受"是指差遣者不给予，被差遣者不从她手中接受。因为这个原因，被差遣者不能从差遣者手中接受。即便如此，当从已堕落者手中接受食物并差遣时，仍犯僧残罪。而且这是因为使用而犯罪，因为在用餐结束时，差遣者将犯僧残罪。第二首诗是指差遣她接受水和牙签。


Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjanti sattarasakesu hi aññataraṃ āpattiṃ āpajjitvā anādariyena chādayamānāpi bhikkhunī chādanapaccayā vajjaṃ na phusati, aññaṃ navaṃ āpattiṃ nāpajjati, paṭicchannāya vā appaṭicchannāya vā āpattiyā pakkhamānattameva labhati. Ayaṃ pana bhikkhunīpi na hoti, sāvasesañca garukaṃ āpajjitvā chādetvā vajjaṃ na phusati. Pañhā mesā kusalehi cintitāti ayaṃ kira pañhā ukkhittakabhikkhuṃ sandhāya vuttā. Tena hi saddhiṃ vinayakammaṃ natthi, tasmā so saṅghādisesaṃ āpajjitvā chādento vajjaṃ na phusatīti.

Sedamocanagāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Pañcavaggo

Kammavaggavaṇṇanā

482. Kammavagge catunnaṃ kammānaṃ nānākaraṇaṃ samathakkhandhake vuttameva. Kiñcāpi vuttaṃ, atha kho ayaṃ kammavinicchayo nāma ādito paṭṭhāya vuccamāno pākaṭo hoti, tasmā ādito paṭṭhāyevettha vattabbaṃ vadissāma. Cattārīti kammānaṃ gaṇanaparicchedavacanametaṃ. Kammānīti paricchinnakammanidassanaṃ. Apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kammaṃ. Ñattikammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbaṃ kammaṃ. Ñattidutiyakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbaṃ kammaṃ. Ñatticatutthakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi anussāvanāhi kattabbaṃ kammaṃ.

Tattha apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kātabbampi atthi, akātabbampi atthi.

Tattha sīmāsammuti, sīmāsamūhananaṃ, kathinadānaṃ, kathinuddhāro, kuṭivatthudesanā, vihāravatthudesanāti imāni cha kammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭanti, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhakamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti, ñattikamma-ñatticatutthakammavasena pana na kātabbameva. Ñatticatutthakammavasena kayiramānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabbanti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti , tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati.

Ñatticatutthakammaṃ ñattiñca tisso ca kammavācāyo sāvetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Pañcahākārehi vipajjantīti pañcahi kāraṇehi vipajjanti.



不应比丘尼触及过失：即使在十七种过失中犯了某一种，并且不敬地遮蔽，比丘尼因遮蔽而不触及过失，不会犯新的过失，只能获得半月忏悔。但这位比丘尼不存在，她已犯下有余的重罪并遮蔽，不触及过失。这个问题是智者所思考的，据说是关于被驱逐的比丘。因此与他一起没有仪轨，所以他犯僧残罪后遮蔽，不触及过失。
出汗偈说明已结束。
第五篇
羯磨篇说明
482. 在调解篇中已经阐述了四种羯磨的不同方式。虽然已经说过，但这种羯磨判断从一开始就被阐明，因此我们将从一开始就阐述。"四"是羯磨数量的限定词。"羯磨"是指特定羯磨的指示。
请求羯磨是指：清洁界限内的僧团，收集有资格者的同意，经三次宣告，得到和合僧团的同意而进行的羯磨。
提案羯磨是指：按照已说明的方式，得到和合僧团的同意，通过一个提案进行的羯磨。
第二提案羯磨是指：按照已说明的方式，得到和合僧团的同意，通过一个提案和一次宣告进行的羯磨。
第四提案羯磨是指：按照已说明的方式，得到和合僧团的同意，通过一个提案和三次宣告进行的羯磨。
其中，请求羯磨必须经过请求后进行，不可通过提案羯磨等方式进行。提案羯磨也必须只在提出一个提案后进行，不可通过请求羯磨等方式进行。第二提案羯磨可以在请求后进行，也可以不进行。
其中，界限确定、界限撤销、授予卡提那、卡提那撤销、小屋场地宣告、精舍场地宣告这六种羯磨是重大羯磨，必须经过请求后进行，必须通过第二提案羯磨的宣告进行。其余十三种同意，如住所获取、死者衣服分配等，可以在未经请求的情况下进行，但不可通过提案羯磨或第四提案羯磨进行。有些人说第四提案羯磨更为坚固，因此应该进行。但这样做会导致羯磨混乱，因此被明确拒绝。如果存在字母缺失、词语缺失或词语不当的情况，可以反复说明。这是不可动摇羯磨的加固，在可动摇的羯磨中仍然存在。
第四提案羯磨必须在宣告提案和三次羯磨宣告后进行，不可通过请求羯磨等方式进行。他们以五种方式失败。

483.Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammanti ettha atthi kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ; atthi asammukhākaraṇīyaṃ; tattha asammukhākaraṇīyaṃ nāma dūtenupasampadā, pattanikkujjanaṃ, pattukkujjanaṃ, ummattakassa bhikkhuno ummattakasammuti, sekkhānaṃ kulānaṃ sekkhasammuti, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo, devadattassa pakāsanīyakammaṃ, appasādanīyaṃ dassentassa bhikkhuno bhikkhunisaṅghena kātabbaṃ avandanīyakammanti aṭṭhavidhaṃ hoti, taṃ sabbaṃ tattha tattha vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ aṭṭhavidhampi kammaṃ asammukhā kataṃ sukataṃ hoti akuppaṃ.

Sesāni sabbakammāni sammukhā eva kātabbāni – saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatāti imaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvāva kātabbāni. Evaṃ katāni hi sukatāni honti. Evaṃ akatāni panetāni imaṃ sammukhāvinayasaṅkhātaṃ vatthuṃ vinā katattā vatthuvipannāni nāma honti. Tena vuttaṃ – ‘‘sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakamma’’nti.

Paṭipucchākaraṇīyādīsupi paṭipucchādikaraṇameva vatthu, taṃ vatthuṃ vinā katattā tesampi vatthuvipannatā veditabbā. Idaṃ panettha vacanatthamattaṃ. Paṭipucchā karaṇīyaṃ appaṭipucchā karotīti pucchitvā codetvā sāretvā kātabbaṃ apucchitvā acodetvā asāretvā karoti. Paṭiññāya karaṇīyaṃappaṭiññāya karotīti paṭiññaṃ āropetvā yathādinnāya paṭiññāya kātabbaṃ appaṭiññāya karontassa vippalapantassa balakkārena karoti. Sativinayārahassāti dabbamallaputtattherasadisassa khīṇāsavassa. Amūḷhavinayārahassāti gaggabhikkhusadisassa ummattakassa. Tassapāpiyasikakammārahassāti upavāḷabhikkhusadisassa ussannapāpassa. Esa nayo sabbattha.

Anuposatheuposathaṃ karotīti anuposathadivase uposathaṃ karoti. Uposathadivaso nāma ṭhapetvā kattikamāsaṃ avasesesu ekādasasu māsesu bhinnassa saṅghassa sāmaggidivaso ca yathāvuttacātuddasapannarasā ca. Etaṃ tippakārampi uposathadivasaṃ ṭhapetvā aññasmiṃ divase uposathaṃ karonto anuposathe uposathaṃ karoti nāma. Yatra hi pattacīvarādīnaṃ atthāya appamattakena kāraṇena vivadantā uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapenti, tattha tasmiṃ adhikaraṇe vinicchite ‘‘samaggā jātāmhā’’ti antarā sāmaggiuposathaṃ kātuṃ na labhanti, karontehi anuposathe uposatho kato nāma hoti.

Apavāraṇāya pavāretīti apavāraṇādivase pavāreti; pavāraṇādivaso nāma ekasmiṃ kattikamāse bhinnassa saṅghassa sāmaggidivaso ca paccukkaḍḍhitvā ṭhapitadivaso ca dve ca puṇṇamāsiyo. Evaṃ catubbidhampi pavāraṇādivasaṃ ṭhapetvā aññasmiṃ divase pavārento apavāraṇāya pavāreti nāma. Idhāpi appamattakassa vivādassa vūpasame sāmaggipavāraṇaṃ kātuṃ na labhanti, karontehi apavāraṇāya pavāraṇā katā hoti. Apica ūnavīsativassaṃ vā antimavatthuṃ ajjhāpannapubbaṃ vā ekādasasu vā abhabbapuggalesu aññataraṃ upasampādentassapi vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ hoti. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.



应在现前进行的羯磨在非现前进行，事由失当，非法羯磨。在这里，存在应在现前进行的羯磨；也存在应在非现前进行的羯磨。非现前应进行的羯磨包括：通过使者受具足戒、取消接受、恢复接受、疯狂比丘的疯狂同意、学习家庭的学习同意、对被遮蔽比丘的梵罚、对提婆达多的公开羯磨、对显示不敬的比丘由比丘尼僧团进行的不可赞美羯磨，共八种。这一切应按照各自已说明的方式理解。这八种羯磨在非现前进行时，仍被视为正确进行，不可动摇。
其余所有羯磨必须在现前进行——僧团现前、法现前、律现前、个人现前，这四种现前律应被带入并进行。如此进行的羯磨被视为正确进行。如果不按此进行，因为缺少这种现前律的事由，将被视为事由失当。因此说："应在现前进行的羯磨在非现前进行，事由失当，非法羯磨。"
在应询问进行等情况中，询问等进行也是事由。没有这个事由，这些也应被理解为事由失当。这里只是语言表达的意义。应询问进行而不询问进行，是指询问、指责、启发后进行，而不询问、不指责、不启发就进行。应承认进行而不承认进行，是指提出承认并按照给定的承认进行，而不承认者则胡言乱语，强制进行。"律的秘密"是指像达婆·摩罗子长老这样的阿罗汉。"无痴律的秘密"是指像葛伽比丘这样的疯狂者。"更恶劣羯磨的秘密"是指像优波阇比丘这样罪恶深重者。这一原则适用于一切情况。
在非布萨日进行布萨，是指在非布萨日进行布萨。布萨日是指除卡提卡月外的其余十一个月中分裂僧团的和合日，以及如前所述的十四或十五日。除了这三种布萨日外，在其他日子进行布萨，称为在非布萨日进行布萨。即使为衣钵等事由发生微小争执而搁置布萨或自恣，在该争执解决后，他们说"我们已和合"，但不能进行中间和合布萨，进行者被视为在非布萨日进行布萨。
在非自恣日自恣，是指在非自恣日进行自恣。自恣日是指卡提卡月中分裂僧团的和合日，以及被驱逐后的日子和两个满月日。除了这四种自恣日外，在其他日子进行自恣，称为在非自恣日自恣。在这种情况下，即使为微小争执的平息，也不能进行和合自恣，进行者被视为在非自恣日自恣。此外，对于未满二十岁、先前犯过最后过失、在十一种不适合的人中受具足戒，其羯磨也是事由失当的非法羯磨。如此，羯磨因事由而失败。

484. Ñattito vipattiyaṃ pana vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati; evaṃ vatthuṃ na parāmasati.

Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati; evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.

Puggalaṃ na parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati; evaṃ puggalaṃ na parāmasati.

Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati. Ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti; evaṃ ñattiṃ na parāmasati.

Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati; evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.



关于提案中的缺陷不触及：对于进行受具足戒等羯磨的对象，不触及他，不提及他的名字。当应该说"请诸位尊者僧团听，这位法护是尊者佛护的受具足戒候选人"时，却说"请诸位尊者僧团听，尊者佛护的受具足戒候选人"；如此不触及事由。
不触及僧团：不提及僧团的名字。当应该说"请诸位尊者僧团听，这位法护"时，却说"请诸位尊者，这位法护"；如此不触及僧团。
不触及个人：对于受具足戒候选人的依止师，不触及他，不提及他的名字。当应该说"请诸位尊者僧团听，这位法护是尊者佛护的受具足戒候选人"时，却说"请诸位尊者僧团，这位法护受具足戒候选人"；如此不触及个人。
不触及提案：完全不触及提案。在第二提案羯磨中，不提及提案，仅通过羯磨宣告进行两次宣告。在第四提案羯磨中，不提及提案，仅通过羯磨宣告进行四次宣告；如此不触及提案。
后置提案：首先进行羯磨宣告的宣告，然后说"这是提案"，接着说"僧团同意，因此默然，我如此持有"；如此后置提案。因此，通过这五种方式，提案中的羯磨会失败。

485. Anussāvanato vipattiyaṃ pana vatthuādīni vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti – ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’ti paṭhamānussāvane ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi, tatiyampi etamatthaṃ vadāmi, suṇātu me bhante saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanāsu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.

Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti; evaṃ anussāvanaṃ hāpeti . Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi anussāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.

Duruttaṃ karotīti ettha pana ayaṃ vinicchayo – yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –

‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahitaṃ;

Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti.

Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi ‘‘sithilaṃ’’ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. ‘‘Dhanitaṃ’’ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. ‘‘Dīgha’’nti dīghena kālena vattabbaṃ ākārādi. ‘‘Rassa’’nti tato upaḍḍhakālena vattabbaṃ akārādi. ‘‘Garuka’’nti dīghameva. Yaṃ vā āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatīti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. ‘‘Lahuka’’nti rassameva. Yaṃ vā āyasmato buddharakkhitatherassa yassa na khamatīti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. ‘‘Niggahita’’nti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. ‘‘Sambandha’’nti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. ‘‘Vavatthita’’nti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. ‘‘Vimutta’’nti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.


关于宣告中的缺陷，事由等应按照已说明的方式理解。他们不触及的方式如下：在第一次宣告中说"请诸位尊者僧团听"，在第二和第三次宣告中说"我再次说这件事，第三次说这件事，请诸位尊者僧团听"；或者当应该说"这位法护是尊者佛护的受具足戒候选人"时，却说"请诸位尊者僧团听，尊者佛护的"，如此不触及事由。当应该说"请诸位尊者僧团听，这位法护"时，却说"请诸位尊者，这位法护"，如此不触及僧团。当应该说"请诸位尊者僧团听，这位法护是尊者佛护的"时，却说"请诸位尊者僧团听，这位法护受具足戒候选人"，如此不触及个人。
遗漏宣告：完全不进行羯磨宣告，在第二提案羯磨中仅保留两次提案，在第四提案羯磨中仅保留四次提案；如此遗漏宣告。即使在第二提案羯磨中保留一个提案，仅宣告一个羯磨宣告，丢弃一个字母或不当地说一个词，也是遗漏宣告。在第四提案羯磨中，保留一个提案，一次或两次进行羯磨宣告，丢弃字母或词语，或不当地说，也应理解为遗漏宣告。
不当地说：在这里，判断是：当应该说一个字母时说另一个字母，这就是不当地说。因此，进行羯磨宣告的比丘应当特别注意以下内容：
"松弛与紧绷，长短音，
重轻音与鼻音变化；
连接、限定与分离，
字母智慧可分十种。"
这应该被很好地识别。在这里，"松弛"是指在五个辅音组中的第一和第三个。"紧绷"是指在这些辅音中的第二和第四个。"长"是指以长时间发音的语气等。"短"是指以一半时间发音的语气等。"重"是指长音。可以这样说，即"尊者佛护长老不接受"。"轻"是指短音。可以这样说，即"尊者佛护长老不接受"。"鼻音"是指抑制发音器官，不张口，以鼻音发音。"连接"是指与后续词语连接，说"保持沉默"。"限定"是指与后续词语分开，说"保持沉默"。"分离"是指不抑制发音器官，张口，不用鼻音发音。


Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma. Tathā ‘‘pattakallaṃ, esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ, esā ñatthī’’tiādivacanañca. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bha-kāra gha-kārānaṃ ba-kāra ga-kāre katvā ‘‘bante saṅgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma.

Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati. Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne ca rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati; tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati; sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati; evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti.

Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati; tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.

Akāle vā sāvetīti sāvanāya akāle anokāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.



在这里，当应该说"请听"时，将"ta"音变为"tha"音，说"请听"，这是松弛变为紧绷。同样，当应该说"已准备好，这是提案"时，说"已准备"等。当应该说"尊者僧团"时，将"bha"音和"gha"音变为"ba"音和"ga"音，说"尊者僧"，这是紧绷变为松弛。当以张开的嘴应该说"请听"时，却说"请听"，或当应该说"这是提案"时，说"这是提案"，以未张开的嘴用鼻音发音，这是分离的鼻音。当应该以未张开的嘴用鼻音发音说"已准备"时，以张开的嘴不用鼻音发音说"已准备"，这是鼻音变为分离。
因此，在应该松弛时紧绷，在应该紧绷时松弛，在应该分离时用鼻音，在应该用鼻音时分离，这四种字母会在羯磨宣告内部破坏羯磨。如此说话时，当应该说一个字母却说另一个字母，就被称为不当地说。在其他六种字母中，长音处应该长音，短音处应该短音，这样在适当的位置说适当的字母，不破坏传统，应进行羯磨宣告。如果不这样做，在应该长音时说短音，应该短音时说长音；应该重音时说轻音，应该轻音时说重音；应该连接时说限定，应该限定时说连接，即使这样说，羯磨宣告也不会失效。这六种字母不会破坏羯磨。
经典诵习长老们说："'da'音可以变为'ta'音，'ta'音可以变为'da'音，'ca'音可以变为'ja'音，'ja'音可以变为'ca'音，'ya'音可以变为'ka'音，'ka'音可以变为'ya'音；因此在说'da'音等时，说'ta'音等并不相悖"，但这对羯磨宣告是不适当的。因此，律学者不应将'da'音变为'ta'音……不应将'ka'音变为'ya'音。应该净化巴利语言，避免十种字母语言中提到的缺陷后进行羯磨宣告。否则，这就是遗漏宣告。
在不适当的时间宣告：在不适当的时间和地点，不保留提案，直接进行第一次宣告，然后后置提案。因此，通过这五种方式，羯磨会因宣告而失败。

486. Sīmato vipattiyaṃ pana atikhuddakasīmā nāma yā ekavīsati bhikkhū na gaṇhāti. Kurundiyaṃ pana ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ. Tasmā yā evarūpā sīmā, ayaṃ sammatāpi asammatā, gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi. Ettha pana atimahatī nāma yā kesaggamattenāpi tiyojanaṃ atikkāmetvā sammatā hoti. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ nimittaṃ paṭikittetvāva ṭhapetuṃ vaṭṭati; evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjavālikāpuñjānaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Chāyānimittā nāma yā pabbatacchāyādīnaṃ yaṃkiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Animittā nāma yā sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā hoti.

Bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhito sammannati. Nadiyā samudde jātassare sīmaṃ sammannatīti etesu nadiādīsu yaṃ sammannati, sā evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindati. Ajjhottharatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharati. Tattha yathā sambhedo ca ajjhottharaṇañca hoti, taṃ sabbaṃ uposathakkhandhake vuttameva. Iti imā ekādasapi sīmā asīmā gāmakhettasadisā eva, tāsu nisīditvā kataṃ kammaṃ kuppati. Tena vuttaṃ ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti.

487-488. Parisato kammavipattiyaṃ pana kiñci anuttānaṃ nāma natthi. Yampi tattha kammappattachandārahalakkhaṇaṃ vattabbaṃ siyā, tampi parato ‘‘cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā’’tiādinā nayena vuttameva. Tattha pakatattā kammappattāti catuvaggakaraṇe kamme cattāro pakatattā anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū kammappattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ kayirati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti. Avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti. Chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhati. Yassa pana saṅgho parivāsādikammaṃ karoti, so neva kammappatto, nāpi chandāraho. Apica yasmā taṃ puggalaṃ vatthuṃ katvā saṅgho kammaṃ karoti, tasmā ‘‘kammāraho’’ti vuccati. Sesakammesupi eseva nayo.

489. Puna cattāri kammānītiādiko nayo paṇḍakādīnaṃ avatthubhāvadassanatthaṃ vutto. Sesamettha uttānameva.

Apalokanakammakathā

495-

关于边界的缺陷，所谓的“极小边界”，是指不包含二十位比丘的边界。在Kurundiya中说“在此处不可能有二十位比丘坐下”。因此，像这样的边界，无论是被认可的还是不被认可的，都类似于乡村田地，那里所做的行为会引起反应。这种情况在其他边界中也是如此。在这里，所谓的“极大边界”，是指即使是边界的边缘也超过了三十个单位的认可。所谓的“断片标志”，是指不合适的标志。东边的标志通过顺序描述南边、西边、北边的标志，再次通过东边的标志来描述，必须保持；如此便成为不分割的标志。如果顺序地取出北边的标志并在同一地点放置，则成为分割的标志。还有其他分割的标志，指的是没有标志的树木、灌木或土壤的某一部分，成为认可的标志。所谓的“阴影标志”，是指以山的阴影等作为标志。所谓的“无标志”，是指完全不描述任何标志而被认可。
在外部存在的边界，通过描述标志而被认可，标志在外部存在的情况下被认可。对于河流和海洋的边界，所认可的标志是“所有的，尊者们，河流是无边界的，所有的海洋都是无边界的，所有的出生的水流都是无边界的”，因此在这些河流等中被认可的边界是不被认可的。边界会破坏边界，这意味着在自己的边界上破坏他人的边界。推翻意味着在自己的边界上推翻他人的边界。在这里，如同破坏和推翻的情况，在《优婆塞法》中的描述也是如此。因此，这十一种边界与乡村田地相似，坐在那里所做的行为会引起反应。由此说“通过这十一种方式，边界的行为会失败”。
487-488. 关于集会的行为缺陷，实际上并没有任何不当之处。即使在这里有与行为相关的渴望和特征，也是在“有四位比丘是熟练的行为者”等的情况下被提到的。在这里，熟练的行为者是指在四个部分的行为中，四位熟练的比丘是无依赖的、纯洁的，能够进行行为的。没有他们，行为不会成立，也不会有渴望或纯洁性。其余的，即使有一千位比丘，如果是同一处共同生活，所有人都将是渴望和纯洁的。给予渴望和纯洁性后前来或不来，行为仍然存在。对于进行居住行为的僧团，他们不是熟练的行为者，也不是渴望者。此外，由于该个人作为事由，僧团进行行为，因此被称为“行为者”。在其他行为中也是同样的道理。
关于四种行为等的说法，是为了显示对比丘等的状态的描述。其余的内容在这里是简要说明。
关于无视行为的讨论。

496. Idāni tesaṃ kammānaṃ pabhedadassanatthaṃ ‘‘apalokanakammaṃ kati ṭhānāni gacchatī’’tiādimāha. Tattha ‘‘apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati – osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, bhaṇḍukammaṃ, brahmadaṇḍaṃ, kammalakkhaṇaññeva pañcama’’nti ettha ‘‘osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ. Paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇā. Tattha yā kaṇṭakasāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā, sā ‘‘nissāraṇā’’ti veditabbā. Tasmā etarahi sacepi sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇati, ‘‘akappiyaṃ kappiya’’nti dīpeti, micchādiṭṭhiko hoti antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, so yāvatatiyaṃ nivāretvā taṃ laddhiṃ nissajjāpetabbo. No ce vissajjeti, saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘vissajjehī’’ti vattabbo. No ce vissajjeti, byattena bhikkhunā apalokanakammaṃ katvā nissāretabbo. Evañca pana kammaṃ kātabbaṃ –

‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi – ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti, dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pucchāmi – ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa…pe… ruccati saṅghassā’ti cara pire vinassā’’ti.

So aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya aññāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpento yāvatatiyaṃ yācāpetvā apalokanakammeneva osāretabbo . Evaṃ pana osāretabbo, saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi – ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti, bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’’ti.

Evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammaṃ osāraṇañca nissāraṇañca gacchati. Bhaṇḍukammaṃ mahākhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttameva. Brahmadaṇḍo pañcasatikakkhandhake vuttoyeva. Na kevalaṃ panesa channasseva paññatto, yo aññopi bhikkhu mukharo hoti, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, tassapi dātabbo. Evañca pana dātabbo, saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, itthannāmo bhikkhu mukharo, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento viharati. So bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya. Bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo, na anusāsitabbo. Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi – ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ, ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi pucchāmi, tatiyampi pucchāmi – ‘itthannāmassa, bhante, bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ, ruccati saṅghassā’’’ti.


现在为了展示这些行为的类型，他说"无视行为走向多少地方"等。在这里，"无视行为走向五个地方：收容、驱逐、物品处理、梵罚、行为特征"。在这里，"收容和驱逐"这个词组是为了文字的连贯性而说的。首先是驱逐，然后是收容。在这里，关于刺头沙弥的处罚和破坏，应该理解为"驱逐"。因此，即使现在一位沙弥对佛、法、僧说不敬的话，说"不合法的是合法的"，持有邪见，具有极端的见解，应该警告他三次并令其放弃这种观点。如果不放弃，应召集僧团说"请放弃"。如果不放弃，应由精通的比丘通过无视行为将其驱逐。应该这样进行行为：
"尊者，我询问僧团：'这位名叫某某的沙弥是佛、法、僧的毁谤者，持有邪见，其他沙弥得到的，与比丘同床一两夜，僧团同意驱逐他'。第二次、第三次，尊者，我询问僧团：'这位名叫某某的沙弥……僧团同意驱逐他'。"
他在另一个时候说："尊者，我因愚昧、无知、轻率而如此行事，现在我请求僧团原谅"，请求原谅三次后，应通过无视行为收容。应该这样收容，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
"尊者，我询问僧团：这位名叫某某的沙弥是佛、法、僧的毁谤者，持有邪见，其他沙弥得到的，与比丘同床一两夜，已被驱逐，现在他已经变得温顺、谦逊，进入了羞愧之道，安住于惭愧，承认过错，僧团同意恢复他与他人的身体接触。"
应该说三次。这样，无视行为包括收容和驱逐。物品处理在《大篇注释》中已经说明。梵罚在五百篇章中已经提到。不仅仅是针对六人，任何说话粗鲁、用不恰当的言语骚扰比丘的比丘，也应该给予这种处罚。应该这样给予，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
"尊者，名叫某某的比丘说话粗鲁，用不恰当的言语骚扰比丘。这位比丘可以说他想说的。不应该与这位比丘说话、训诫或教导。尊者，我询问僧团：'是否同意对这位名叫某某的比丘施加梵罚'。第二次、第三次询问：'尊者，是否同意对这位比丘施加梵罚'。"


Tassa aparena samayena sammā vattitvā khamāpentassa brahmadaṇḍo paṭippassambhetabbo. Evañca pana paṭippassambhetabbo, byattena bhikkhunā saṅghamajjhe sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, bhikkhusaṅgho asukassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ adāsi, so bhikkhu sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito, paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhati, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi, tassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa paṭippassaddhi, ruccati saṅghassā’’ti.

Evaṃ yāvatatiyaṃ vatvā apalokanakammeneva brahmadaṇḍo paṭippassambhetabboti.

Kammalakkhaṇaññeva pañcamanti yaṃ taṃ bhagavatā bhikkhunikkhandhake ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti, ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti , ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti, ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti. Imesu vatthūsu tesaṃ bhikkhūnaṃ dukkaṭaṃ paññapetvā ‘anujānāmi bhikkhave tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’nti. Atha kho bhikkhunīnaṃ etadahosi – ‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – ‘avandiyo so bhikkhave bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’’ti evaṃ avandiyakammaṃ anuññātaṃ, taṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ imassa apalokanakammassa ṭhānaṃ hoti. Tassa hi kammaññeva lakkhaṇaṃ, na osāraṇādīni; tasmā ‘‘kammalakkhaṇa’’nti vuccati. Tassa karaṇaṃ tattheva vuttaṃ. Apica naṃ paṭippassaddhiyā saddhiṃ vitthārato dassetuṃ idhāpi vadāma, bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –

‘‘Ayye asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatīti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmi, dutiyampi… tatiyampi bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti.

Evaṃ tikkhattuṃ sāvetvā apalokanakammena avandiyakammaṃ kātabbaṃ.

Tato paṭṭhāya so bhikkhu bhikkhunīhi na vanditabbo. Sace avandiyamāno hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā sammā vattati, tena bhikkhuniyo khamāpetabbā. Khamāpentena bhikkhunupassayaṃ agantvā vihāreyeva saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā ekaṃ bhikkhuṃ vā upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ bhante paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhāmi, na puna apāsādikaṃ dassessāmi, bhikkhunisaṅgho mayhaṃ khamatū’’ti khamāpetabbaṃ. Tena saṅghena vā gaṇena vā ekaṃ bhikkhuṃ pesetvā ekabhikkhunā vā sayameva gantvā bhikkhuniyo vattabbā – ‘‘ayaṃ bhikkhu paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, iminā accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅgho khamāpito, bhikkhunisaṅgho imaṃ vandiyaṃ karotū’’ti. So vandiyo kātabbo. Evañca pana kātabbo, bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –

‘‘Ayaṃ ayye asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dassetīti bhikkhunisaṅghena avandiyo kato, so lajjidhammaṃ okkamitvā paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅghaṃ khamāpesi, tassa ayyassa vandiyakaraṇaṃ ruccatīti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti –

Tikkhattuṃ vattabbaṃ evaṃ apalokanakammeneva vandiyo kātabbo.


在稍后的时间内，经过适当的行为后，梵罚应被解除。并且应如此解除，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
"尊者，某位比丘给予了某位比丘梵罚，他已经温顺，安住于羞愧之道，承认过错，保持自我约束，尊者，我询问这位比丘的梵罚解除是否合适，僧团同意吗？"
这样说三次，经过无视行为后，梵罚应被解除。
关于行为特征的第五种，正如佛陀在比丘法中所说：“当时，六群比丘用水洒在比丘身上，‘我们会被责备’是他们的想法，打开身体向比丘展示，打开腿向比丘展示，打开手臂向比丘展示，令比丘们感到羞愧，与比丘们结合，‘我们会被责备’是他们的想法。在这些情况下，给这些比丘施加了不当的行为，‘我允许你们，尊者们，给这位比丘施加处罚’。然后比丘们想：‘究竟应该施加什么样的处罚？’佛陀对此事告知他们：‘这位比丘应被比丘群体施加处罚’。”因此，不当的行为被允许，这就是行为特征的第五种，在无视行为的情况下形成。因为它的特征是行为本身，而不是驱逐等；所以称之为“行为特征”。其执行方法在此已说明。此外，为了详细说明其解除，以下也应如此说，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
"尊者，某位比丘向比丘们展示了不当的行为，我询问僧团，这位比丘的解除是否合适，僧团同意吗？第二次、第三次，我询问僧团。"
这样说三次，经过无视行为后，不当的行为应被解除。
从此以后，这位比丘不应被尊敬。如果他在被不当行为影响的情况下，保持羞愧，正确行事，那么比丘们应当原谅他。在原谅的过程中，不必前往比丘群体，而是直接在寺院中找到僧团或某位比丘，坐下并合掌说：“尊者，我保持自我约束，不再展示不当的行为，请僧团原谅我。”因此，应该派遣一位比丘或自己前往比丘群体，进行这样的行为：
“这位比丘保持自我约束，展示了他的错误，僧团应原谅他。”他应被原谅。并且应如此进行，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
“这位名叫某某的比丘展示了不当的行为，尊者们，我询问僧团，是否同意给予原谅？”
这样说三次，经过无视行为后，应给予原谅。


Ayaṃ panettha pāḷimuttakopi kammalakkhaṇavinicchayo. Idañhi kammalakkhaṇaṃ nāma bhikkhunisaṅghamūlakaṃ paññattaṃ, bhikkhusaṅghassāpi panetaṃ labbhatiyeva. Yañhi bhikkhusaṅgho salākaggayāgaggabhattaggauposathaggesu apalokanakammaṃ karoti, etampi kammalakkhaṇameva. Acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvarānañhi saṅghaṃ sannipātetvā byattena bhikkhunā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvā cīvaraṃ dātuṃ vaṭṭati. Appamattakavissajjakena pana cīvaraṃ karontassa senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttappabhedāni sūciādīni anapaloketvāpi dātabbāni. Tesaṃ dāne soyeva issaro, tato atirekaṃ dentena apaloketvā dātabbaṃ. Tato hi atirekadāne saṅgho sāmī. Gilānabhesajjampi tattha vuttappakāraṃ sayameva dātabbaṃ. Atirekaṃ icchantassa apaloketvā dātabbaṃ. Yopi ca dubbalo vā chinniriyāpatho vā pacchinnabhikkhācārapatho vā mahāgilāno, tassa mahāvāsesu tatruppādato devasikaṃ nāḷi vā upaḍḍhanāḷi vā ekadivasaṃyeva vā pañca vā dasa vā taṇḍulanāḷiyo dentena apalokanakammaṃ katvāva dātabbā. Pesalassa bhikkhuno tatruppādato iṇapalibodhampi bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭati.

Catupaccayavasena dinnatatruppādato saṅghikaṃ āvāsaṃ jaggāpetuṃ vaṭṭati. ‘‘Ayaṃ bhikkhu issaravatāya vicāretī’’ti kathāpacchindanatthaṃ pana salākaggādīsu vā antarasannipāte vā saṅghaṃ pucchitvāva jaggāpetabbo. Cīvarapiṇḍapātatthāya odissadinnatatruppādatopi apaloketvā āvāso jaggāpetabbo. Anapaloketvāpi vaṭṭati. ‘‘Sūro vatāyaṃ bhikkhu cīvarapiṇḍapātatthāya dinnato āvāsaṃ jaggāpetī’’ti evaṃ uppannakathāpacchedanatthaṃ pana apalokanakammameva katvā jaggāpetabbo.

Cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā bodhigharaṃ vā āsanagharaṃ vā akataṃ vā karontena jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammaṃ vā karontena manusse samādapetvā kātuṃ vaṭṭati. Sace kārako natthi, cetiyassa upanikkhepato kāretabbaṃ. Upanikkhepepi asati apalokanakammaṃ katvā tatruppādato kāretabbaṃ, saṅghikenapi. Saṅghikena hi apaloketvā cetiyakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiyassa santakena apaloketvāpi saṅghikakiccaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tāvakālikaṃ pana gahetvā pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Cetiye sudhākammādīni karontehi pana bhikkhācārato vā saṅghato vā yāpanamattaṃ alabhantehi cetiyasantakato yāpanamattaṃ gahetvā paribhuñjantehi vattaṃ kātuṃ vaṭṭati, ‘‘vattaṃ karomā’’ti macchamaṃsādīhi saṅghabhattaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Ye vihāre ropitā phalarukkhā saṅghena pariggahitā honti, jagganakammaṃ labhanti, yesaṃ phalāni ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā paribhuñjanti, tesu apalokanakammaṃ na kātabbaṃ. Ye pana apariggahitā, tesu apalokanakammaṃ kātabbaṃ. Taṃ pana salākaggayāgaggabhattaggaantarasannipātesupi kātuṃ vaṭṭati, uposathagge pana vaṭṭatiyeva. Tattha hi anāgatānampi chandapārisuddhi āhariyati, tasmā taṃ suvisodhitaṃ hoti.


这里的巴利文原文之外的行为特征判断是这样的。这种行为特征是以比丘尼僧团为基础制定的，但比丘僧团也可以获得。当比丘僧团在选票、祭祀、食物分配和布萨等仪式中进行无视行为时，这也是行为特征。对于破损、破旧、遗失的僧衣，应召集僧团，由精通的比丘三次宣告后，通过无视行为来分发僧衣。对于数量较少的分发，根据《住处篇章注释》中提到的类型，可以不经过无视行为直接分发针等物品。在分发时，分发者是主导，超出部分则需经过无视行为分发。因为超出部分时，僧团是主导。生病的药品也应按照那里提到的方式自行分发。想要额外分发时，需经过无视行为。对于虚弱、行动受限、乞食路线中断或重病的比丘，在大众居住处，每天可以分发一或半升，或一天五或十升大米，需经过无视行为。对于善良的比丘，从居住处分发，可以解决债务障碍；对于博学、分担僧团负担的比丘，可以提供住处；对于为僧团服务的护法等，可以通过无视行为支付食物和工资。
根据四种因缘，从分发处可以维护僧团的住所。为了阻止"这位比丘以主导地位行事"的说法，在选票分配等或临时集会中，应先询问僧团。对于为僧衣和乞食而指定分发的处所，也应经过无视行为维护。不经过无视行为也可以。为了阻止"这位比丘勇敢地为僧衣和乞食而分发住所"的说法，应通过无视行为维护。
在佛塔修建遮阳伞、栏杆、菩提树屋、会堂，或修缮破旧处、粉饰时，可以动员人们修建。如果没有建造者，应从佛塔的存放处开始建造。如果存放处也没有，应通过无视行为从该处开始建造，包括僧团的。经过僧团同意可以进行佛塔事务。未经佛塔所有者同意不可进行僧团事务。但可以暂时取用并恢复原状。
在佛塔粉饰等时，如果从乞食或僧团无法获得维持生活的资源，可以从佛塔所有物中取用维持生活，可以履行职责，但不可以用鱼肉等举行僧团宴会。在寺院种植并被僧团接受的果树，可以获得维护，其果实可以敲钟分发食用。对于未被接受的果树，可以进行无视行为。可以在选票、祭祀、食物分配等临时集会中进行，在布萨仪式中更是如此。因为在那里可以获得未来者的意愿和纯洁性，所以这是非常纯净的。


Evañca pana kātabbaṃ, byattena bhikkhunā bhikkhusaṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, yaṃ imasmiṃ vihāre antosīmāya saṅghasantakaṃ mūlatacapattaaṅkurapupphaphalakhādanīyādi atthi, taṃ sabbaṃ āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ ruccatīti saṅghaṃ pucchāmī’’ti tikkhattuṃ pucchitabbaṃ.

Catūhi pañcahi bhikkhūhi kataṃ sukatameva. Yasmiṃ vihāre dve tayo janā vasanti, tehi nisīditvā katampi saṅghena katasadisameva. Yasmiṃ pana vihāre eko bhikkhu hoti, tena bhikkhunā uposathadivase pubbakaraṇapubbakiccaṃ katvā nisinnena katampi katikavattaṃ saṅghena katasadisameva hoti.

Karontena pana phalavārena kātumpi cattāro māse cha māse ekasaṃvaccharanti evaṃ paricchinditvāpi aparicchinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Paricchinne yathāparicchedaṃ paribhuñjitvā puna kātabbaṃ. Aparicchinne yāva rukkhā dharanti tāva vaṭṭatiyeva. Yepi tesaṃ rukkhānaṃ bījehi aññe rukkhā ropitā honti, tesampi sā eva katikā.

Sace pana aññasmiṃ vihāre ropitā honti, tesaṃ yattha ropitā, tasmiṃyeva vihāre saṅgho sāmī. Yepi aññato bījāni āharitvā purimavihāre pacchā ropitā, tesu aññā katikā kātabbā. Katikāya katāya puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, yathāsukhaṃ phalādīni paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace panettha taṃ taṃ okāsaṃ parikkhipitvā pariveṇāni katvā jagganti, tesaṃ bhikkhūnaṃ puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti. Aññe paribhuñjituṃ na labhanti, tehi pana saṅghassa dasabhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Yopi majjhevihāre rukkhaṃ sākhāhi parivāretvā rakkhati, tassāpi eseva nayo.

Porāṇavihāraṃ gatassa sambhāvanīyabhikkhuno ‘‘thero āgato’’ti phalāphalaṃ āharanti, sace tattha mūle sabbapariyattidharo bahussutabhikkhu vihāsi, ‘‘addhā ettha dīghā katikā katā bhavissatī’’ti nikkukkuccena paribhuñjitabbaṃ. Vihāre phalāphalaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati, dhutaṅgaṃ na kopeti. Sāmaṇerā attano ācariyupajjhāyānaṃ bahūni phalāni denti, aññe bhikkhū alabhantā khiyyanti, khiyyanamattameva cetaṃ hoti.

Sace pana dubbhikkhaṃ hoti, ekaṃ panasarukkhaṃ nissāya saṭṭhipi janā jīvanti, tādise kāle sabbesaṃ saṅgahakaraṇatthāya bhājetvā khāditabbaṃ, ayaṃ sāmīci. Yāva pana katikavattaṃ na paṭippassambhati, tāva tehi khāyitaṃ sukhāyitameva. Kadā pana katikavattaṃ paṭippassambhati? Yadā samaggo saṅgho sannipatitvā ‘‘ito paṭṭhāya bhājetvā khādantū’’ti sāveti. Ekabhikkhuke pana vihāre ekena sāvitepi purimakatikā paṭippassambhatiyeva. Sace paṭippassaddhāya katikāya sāmaṇerā neva rukkhato pātenti, na bhūmito gahetvā bhikkhūnaṃ denti, patitaphalāni pādehi paharantā vicaranti, tesaṃ dasabhāgato paṭṭhāya yāva upaḍḍhaphalabhāgena phātikammaṃ kātabbaṃ. Addhā phātikammalobhena āharitvā dassanti. Puna subhikkhe jāte kappiyakārakesu āgantvā sākhāparivārādīni katvā rukkhe rakkhantesu sāmaṇerānaṃ phātikammaṃ na dātabbaṃ, bhājetvā paribhuñjitabbaṃ.


应该这样进行，由精通的比丘在僧团中获得同意后宣告：
"尊者，在这座寺院内部界限范围内，属于僧团的根、叶、芽、花、果、可食用物等，是否同意让前来的比丘们按照自己的意愿使用？"应该询问三次。
由四或五位比丘所做的，即为善巧所做。在一座寺院中有两三人居住的，他们坐下后所做的，与僧团所做的无异。在某座寺院只有一位比丘的情况下，该比丘在布萨日完成预备工作后坐下所做的，也与僧团所做的无异。
进行果实分配时，可以定为四个月、六个月或一年，可以有限制或无限制地进行。在有限制的情况下，按照限制使用后需重新进行。在无限制的情况下，只要树木存在就可以继续。即使从这些树木的种子种植出其他树木，其规定也是相同的。
如果在另一座寺院种植，那么种植地的寺院是主人。如果从其他地方带来种子，在原寺院后来种植的，需要另外制定规定。制定规定后，处于个人所有的地方，可以自由享用果实等。如果在此地划定区域，建造厢房并管理，那些比丘处于个人所有的地方。其他人无法使用，但需向僧团上缴十分之一后方可使用。在寺院中用树枝围绕保护树木的，处理方式也是如此。
对于来到古老寺院的值得尊敬的比丘，人们会说"长老已到"并带来果实。如果那里有精通全部教法的博学比丘，应该毫无顾虑地使用，因为"这里肯定制定了长期规定"。寺院中的果实对持钵比丘也是允许的，不会破坏头陀支。沙弥们给自己的阿阇梨和和尚很多果实，其他比丘无法获得而感到沮丧，这只是一种微不足道的情况。
如果遇到饥荒，依靠一棵树，六十人都能维生，在这种时候，为了照顾所有人，应该分配食用，这是正确的。在规定未被解除之前，他们食用是合法的。何时规定被解除？当和合的僧团集会并宣告"从现在开始分配食用"时。即使在只有一位比丘的寺院，由一人宣告，原有规定也会被解除。
如果规定被解除后，沙弥既不从树上摘取，也不从地上捡取给比丘，而是用脚踢落在地的果实，从十分之一开始，直到一半果实的部分，都应进行分配。他们确实会因为分配的贪欲而带来果实。当再次丰收，并且善巧者到来，用树枝围绕等方式保护树木时，不应给沙弥分配，而应该分配后使用。


‘‘Vihāre phalāphalaṃ atthī’’ti sāmantagāmehi manussā gilānānaṃ vā gabbhinīnaṃ vā atthāya āgantvā ‘‘ekaṃ nāḷikeraṃ detha, ambaṃ detha, labujaṃ dethā’’ti yācanti, dātabbaṃ na dātabbanti? Dātabbaṃ. Adīyamāne hi te domanassikā honti, dentena pana saṅghaṃ sannipātetvā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvāva dātabbaṃ, katikavattaṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, evañca pana kātabbaṃ, byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Sāmantagāmehi manussā āgantvā gilānādīnaṃ atthāya phalāphalaṃ yācanti, dve nāḷikerāni, dve tālaphalāni, dve panasāni, pañca ambāni, pañca kadaliphalāni gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ, asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ ruccati bhikkhusaṅghassā’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ.

Tato paṭṭhāya gilānādīnaṃ nāmaṃ gahetvā yācantā ‘‘gaṇhathā’’ti na vattabbā, vattaṃ pana ācikkhitabbaṃ – ‘‘nāḷikerādīni iminā nāma paricchedena gaṇhantānaṃ asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ kata’’nti. Anuvicaritvā pana ‘‘ayaṃ madhuraphalo ambo, ito gaṇhathā’’tipi na vattabbā. Phalabhājanakāle pana āgatānaṃ sammatena upaḍḍhabhāgo dātabbo, asammatena apaloketvā dātabbaṃ.

Khīṇaparibbayo vā maggagamiyasatthavāho vā añño vā issaro āgantvā yācati, apaloketvāva dātabbaṃ. Balakkārena gahetvā khādanto na vāretabbo. Kuddho hi so rukkhepi chindeyya, aññampi anatthaṃ kareyya. Puggalikapariveṇaṃ āgantvā gilānassa gāmena yācanto ‘‘amhehi chāyādīnaṃ atthāya ropitaṃ, sace atthi, tumhe jānāthā’’ti vattabbo. Yadi pana phalabharitāva rukkhā honti, kaṇṭake bandhitvā phalavārena khādanti, apaccāsīsantena hutvā dātabbaṃ. Balakkārena gaṇhanto na vāretabbo, pubbe vuttamevettha kāraṇaṃ.

Saṅghassa phalārāmo hoti, paṭijagganaṃ na labhati, sace taṃ koci vattasīsena jaggati, saṅghasseva hoti. Athāpi kassaci paṭibalassa bhikkhuno ‘‘imaṃ sappurisa jaggitvā dehī’’ti saṅgho bhāraṃ karoti, so ce vattasīsena jaggati, evampi saṅghasseva hoti. Phātikammaṃ paccāsīsantassa pana tatiyabhāgena vā upaḍḍhabhāgena vā phātikammaṃ kātabbaṃ. ‘‘Bhāriyaṃ kamma’’nti vatvā ettakena anicchanto pana sabbaṃ taveva santakaṃ katvā ‘‘mūlabhāgaṃ dasabhāgamattaṃ datvā jaggāhī’’tipi vattabbo. Garubhaṇḍattā pana mūlacchejjavasena na dātabbaṃ. So mūlabhāgaṃ datvā khādanto akatāvāsaṃ vā katvā katāvāsaṃ vā jaggitvā nissitakānaṃ ārāmaṃ niyyādeti, tehipi mūlabhāgo dātabbova. Yadā pana bhikkhū sayaṃ jaggituṃ pahonti, atha tesaṃ jaggituñca na dātabbaṃ, jaggitakāle ca na vāretabbā, jagganakāleyeva vāretabbā. ‘‘Bahuṃ tumhehi khāyitaṃ, idāni mā jaggittha, bhikkhusaṅghoyeva jaggissatī’’ti vattabbaṃ.

Sace pana neva vattasīsena jagganto atthi, na phātikammena, na saṅgho jaggituṃ pahoti, eko anāpucchitvāva jaggitvā phātikammaṃ vaḍḍhetvā paccāsīsati, apalokanakammena phātikammaṃ vaḍḍhetvā dātabbaṃ. Iti imaṃ sabbampi kammalakkhaṇameva hoti. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.


“寺院中有果实”时，来自村庄的人们为了生病者或怀孕者的利益而前来请求：“请给我们一个椰子，给我们一个芒果，给我们一些香蕉。”应该给予还是不应该给予？应该给予。因为如果不给予，他们会感到痛苦，而给予后，经过精通的比丘在僧团中获得同意后，应该宣布三次：
“来自村庄的人们前来请求生病者等的果实，两个椰子，两个棕榈果，两个香蕉，五个芒果，五个香蕉，给予他们无障碍的权利，允许他们从难以获取的树上采摘果实，僧团同意吗？”应询问三次。
从此开始，生病者的名字被提到请求时，不应说“请采摘”，但应说明：“通过这个界限，允许从椰子等树上采摘果实，允许从难以获取的树上采摘果实。”在请求时不应说：“这是一种甜美的芒果，请采摘。”在果实分配时，前来的人应根据同意的部分进行分配，未同意的部分应经过无视行为进行分配。
如果有病人或其他有权利的人前来请求，应经过无视行为进行分配。用力采摘时不应被阻止。因为他愤怒时可能会砍树，或造成其他损害。来自个人所有的地方请求生病者的果实时，应说：“我们种植的树木是为了阴凉等，如果有，请告知我们。”如果树木上结满果实，用刺扎住采摘的果实，应在未被砍伐的情况下进行分配。用力采摘时不应被阻止，之前所说的原因在此。
僧团应享受果实，若不被照顾，若有人以某种方式照顾，应归于僧团。如果某位强壮的比丘请求：“请给我这个好人”，那么僧团应承担责任。如果他以某种方式照顾，仍然归于僧团。若有未被照顾的部分，按三分之一或一半的比例进行分配。若说“这是沉重的工作”，则应说“请将所有的部分都交给我，根的部分应给十分之一。”由于重负的原因，不应给予根的部分。他在给予根的部分后，若未完成，或完成后应交给他，根的部分仍应给予。当比丘们愿意自己照顾时，不应给予他们照顾，照顾时不应被阻止，照顾时应被阻止。“你们已经吃了很多，现在不应照顾，僧团应照顾。”应如此说。
如果没有人以某种方式照顾，既没有果实，僧团也不愿意照顾，而某人未经询问就照顾并增加果实，应通过无视行为增加分配。这样所有的行为特征都应如此。无视行为应适用于这五个地方。


Ñattikammaṭṭhānabhede pana ‘‘suṇātu me bhante saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyyāti, āgacchāhīti vattabbo’’ti evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.

‘‘Suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbāhikāvinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ajjuposatho pannaraso. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ pavāraṇākammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti. ‘‘Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati, vivarati, uttāniṃ karoti, deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyyanti. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti. Tena vattabbo ‘‘passasī’’ti. ‘‘Āma passāmī’’ti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti evaṃ āpattipaṭiggaho paṭiggaho nāma.

‘‘Suṇantu me, āyasmantā āvāsikā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti. Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā – ‘‘suṇantu me, āyasmantā āvāsikā. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti evaṃ katā pavāraṇāpaccukkaḍḍhanā paccukkaḍḍhanā nāma.


在不同的提案行动位置中，对于受具足戒者的引入，应这样说："请诸位尊者听，某某是某某尊者的具足戒候选人，已经得到我的指导。如果僧团认为合适，某某可以前来。"这被称为引入。
"请诸位尊者听，这位某某比丘是法师，他不理解经文，也不理解经文注释，他歪曲了意义，只关注文字表面。如果诸位尊者认为合适，请驱逐这位某某比丘，剩余的人可以平息这个争端。"这被称为法师比丘的驱逐。
"请诸位尊者听，今天是十五日布萨日。如果僧团认为合适，僧团可以举行布萨。"这是根据布萨仪式行动而设置的提案，称为布萨。
"请诸位尊者听，今天是十五日布萨日。如果僧团认为合适，僧团可以举行布萨。"这是根据布萨仪式行动而设置的提案，称为布萨。
"请诸位尊者听，某某是某某尊者的具足戒候选人。如果僧团认为合适，我可以指导他。"或"如果僧团认为合适，某某可以指导他。""如果僧团认为合适，我可以询问他关于障碍的法。"或"如果僧团认为合适，某某可以询问他关于障碍的法。""如果僧团认为合适，我可以询问他关于戒律。"或"如果僧团认为合适，某某可以询问他关于戒律。""如果僧团认为合适，我可以回答被问到的戒律问题。"或"如果僧团认为合适，某某可以回答被问到的戒律问题。"这是为了任命自己或他人而设置的提案，称为任命。
"请诸位尊者听，这件僧衣已被某某比丘放弃，归还给僧团。如果僧团认为合适，可以将这件僧衣给予某某比丘。"这是关于放弃的僧衣、钵等的分配，称为分配。
"请诸位尊者听，某某比丘意识到自己的过失，阐明、揭示、公开、忏悔。如果僧团认为合适，我愿意接受某某比丘的过失。"对他说："你看到了吗？"他回答："是的，我看到了。"以后要谨慎。这被称为接受过失。
"请诸位尊者听，住在此处的比丘们。如果诸位尊者认为合适，现在我们可以举行布萨，诵读波提木叉，在适当的季节进行布萨。"如果这些比丘制造争端、斗争、纷争、谣言，破坏僧团，那么有经验的住处比丘应通知其他住处的比丘："请诸位尊者听，住在此处的比丘们。如果诸位尊者认为合适，现在我们可以举行布萨，诵读波提木叉，在适当的季节进行布萨。"这被称为撤销布萨。


Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihipaṭisayutta’’nti evaṃ tiṇavatthārakasamathena katvā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.

Tathā tato parā ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ katvā dve ñattiyo iti yathāvuttappabhedaṃ osāraṇaṃ nissāraṇaṃ…pe… kammalakkhaṇaññeva navamanti ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.

Ñattidutiyakammaṭṭhānabhede pana vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā. Tasseva pattukkujjanavasena vuttā osāraṇā ca veditabbā.

Sīmāsammuti ticīvarena avippavāsasammuti, santhatasammuti, bhattuddesaka-senāsanaggāhāpaka-bhaṇḍāgārika-cīvarapaṭiggāhaka-cīvarabhājaka-yāgubhājakaphalabhājaka-khajjabhājaka-appamattakavissajjaka-sāṭiyaggāhāpaka-pattaggāhāpaka-ārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kathinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ.

Kathinuddhāravasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ ñattiñcāti tisso ñattiyo ṭhapetvā puna ekasmiṃ pakkhe ekā, ekasmiṃ pakkhe ekāti dve ñattidutiyakammavācā vuttā, tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ . Iti ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.

Ñatticatutthakammaṭṭhānabhede pana tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. ‘‘Ukkhittānuvattikā aṭṭha, yāvatatiyakā ariṭṭho caṇḍakāḷī ca ime te yāvatatiyakā’’ti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadākammaabbhānakammavasena pana kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.

497. Iti kammāni ca kammavipattiñca vipattivirahitānaṃ kammānaṃ ṭhānapabhedagamanañca dassetvā idāni tesaṃ kammānaṃ kārakassa saṅghassa paricchedaṃ dassento puna ‘‘catuvaggakaraṇe kamme’’tiādimāha. Tassattho parisato kammavipattivaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabboti.

Kammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Atthavasavaggādivaṇṇanā



所有人应一起集会。集会后，由精通的、有能力的比丘通知僧团："请诸位尊者听，我们中间存在争吵、斗争、纷争，已经长期不检点，言语肆意妄为。如果我们因这些过失而互相惩罚，这个争端可能会因为刚硬、凶猛而导致分裂。如果僧团认为合适，僧团应该用草覆盖的方式平息这个争端，除了严重的过失和与俗人相关的事项。"这样通过草覆盖的调解方式，首次提出的是全体包容性提案，称为行为特征。
按照之前所述，在每一方面逐一进行两个提案，如引入、驱逐等，这九个位置都适用于提案行为。
在提案第二行动位置，关于瓦德萨·利车维人的钵被翻转的情况，在律藏中已经提到了驱逐。同样，关于其钵被翻正的情况，也应理解为引入。
界限确定、三衣不离身确定、坐垫确定、施主指定、住所管理员、仓库管理员、衣服接受者、衣服分配者、粥分配者、果实分配者、食物分配者、少量分配者、布匹接受者、钵接受者、园丁、纺织工人、沙弥纺织工人的任命，应通过这些任命来理解。应通过迦提那衣布施和死后衣布施的方式来理解布施。
应通过迦提那衣布施的撤销来理解撤销。应通过小屋、寺院场地的说明来理解说明。对于草覆盖调解中的全体包容性提案和每一方面的一个提案，再加上每一方面的一个提案，这三个提案，再加上一方的一个提案，另一方的一个提案，这两个提案第二行动的用语已经被提到，应通过这些来理解行为特征。因此，提案第二行动适用于这七个位置。
在提案第四行动位置，根据呵责等七种行为的驱逐，以及这些行为的解除，应理解驱逐和引入。应通过比丘谏告的任命来理解任命。应通过暂时停止、给予特定处罚的方式来理解布施。应通过追究根本原因的行为来理解惩罚。根据"被中止者的八种跟随，阿利吒和旃陀迦利是三次重复者"这十一种申诫，应理解申诫。应通过具足戒仪式和解脱仪式来理解行为特征。因此，提案第四行动适用于这七个位置。
如此展示了行为及行为缺陷，无缺陷行为的位置变化，现在要展示执行这些行为的僧团范围，又说："在四部分行为中"等。其意义应按照集会行为缺陷描述中已经说明的方式来理解。
行为分组描述到此结束。
意义分组等描述开始。

498. Idāni yāni tāni tesaṃ kammānaṃ vatthubhūtāni sikkhāpadāni, tesaṃ paññattiyaṃ ānisaṃsaṃ dassetuṃ ‘‘dve atthavase paṭiccā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha diṭṭhadhammikānaṃ verānaṃ saṃvarāyāti pāṇātipātādīnaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammikaverānaṃ saṃvaratthāya pidahanatthāya. Samparāyikānaṃ verānaṃ paṭighātāyāti vipākadukkhasaṅkhātānaṃ samparāyikaverānaṃ paṭighātatthāya, samucchedanatthāya anuppajjanatthāya. Diṭṭhadhammikānaṃ vajjānaṃ saṃvarāyāti tesaṃyeva pañcannaṃ verānaṃ saṃvaratthāya. Samparāyikānaṃ vajjānanti tesaṃyeva vipākadukkhānaṃ. Vipākadukkhāneva hi idha vajjanīyabhāvato vajjānīti vuttāni. Diṭṭhadhammikānaṃ bhayānanti garahā upavādo tajjanīyādīni kammāni uposathapavāraṇānaṃ ṭhapanaṃ akittipakāsanīyakammanti etāni diṭṭhadhammikabhayāni nāma, etesaṃ saṃvaratthāya. Samparāyikabhayāni pana vipākadukkhāniyeva , tesaṃ paṭighātatthāya. Diṭṭhadhammikānaṃ akusalānanti pañcaveradasaakusalakammapathappabhedānaṃ akusalānaṃ saṃvaratthāya. Vipākadukkhāneva pana akkhamaṭṭhena samparāyikaakusalānīti vuccanti, tesaṃ paṭighātatthāya. Gihīnaṃ anukampāyāti agārikānaṃ saddhārakkhaṇavasena anukampanatthāya. Pāpicchānaṃ pakkhupacchedāyāti pāpicchapuggalānaṃ gaṇabandhabhedanatthāya gaṇabhojanasikkhāpadaṃ paññattaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānameva. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ paṭhamapārājikavaṇṇanāyameva vuttanti.

Sikkhāpadesu atthavasena vaṇṇanā niṭṭhitā.

499. Pātimokkhādīsu pātimokkhuddesoti bhikkhūnaṃ pañcavidho bhikkhunīnaṃ catubbidho. Parivāsadānādīsu osāraṇīyaṃ paññattanti aṭṭhārasasu vā tecattālīsāya vā vattesu vattamānassa osāraṇīyaṃ paññattaṃ. Yena kammena osārīyati, taṃ kammaṃ paññattanti attho. Nissāraṇīyaṃ paññattanti bhaṇḍanakārakādayo yena kammena nissārīyanti, taṃ kammaṃ paññattanti attho.

500. Apaññattetiādīsu apaññatte paññattanti sattāpattikkhandhā kakusandhañca sammāsambuddhaṃ koṇāgamanañca kassapañca sammāsambuddhaṃ ṭhapetvā antarā kenaci apaññatte sikkhāpade paññattaṃ nāma. Makkaṭivatthuādivinītakathā sikkhāpade paññatte anupaññattaṃ nāma. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Ānisaṃsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.



现在为了展示这些行为的根本戒条及其制定的利益，开始叙述"为了两种利益"等。在此，为了约束现世的仇恨，即为了约束和遮蔽杀生等五种现世仇恨。为了抵制来世的仇恨，即为了抵制和根除来世的苦报。为了约束现世的过失，即为了约束那五种仇恨。为了约束来世的过失，即那些苦报。因为在此处，由于应被避免，所以称为过失。现世的恐惧，如责备、诽谤、呵责等行为、阻止布萨和布萨告白、不宣布名誉等，这些被称为现世恐惧，为了约束它们。来世的恐惧则是那些苦报，为了抵制它们。现世的不善，是为了约束五仇十不善业道等不善。来世的不善则被称为苦报，为了抵制它们。为了怜悯在家人，即为了以信仰保护在家者。为了切断恶欲者的党羽，制定了关于团体用餐的戒条。其余部分在各处都很明显。在此应该说的，都已在第一波罗夷的描述中说明。
戒条中的意义描述到此结束。
在波提木叉等中，波提木叉诵读对比丘是五种，对比丘尼是四种。在暂时停止等中，被引入的制定是在十八或四十三种行为中进行的。被引入的行为即为被制定的行为。被驱逐的制定，即制定那些制造争端等被驱逐的行为。
在"未制定"等中，未制定而制定的，是指在释迦牟尼佛、拘留孙佛、迦叶佛之间，由任何人未制定的戒条。关于猴子事件等未制定的戒条，称为附加制定。其余部分在各处都很明显。
利益分组描述到此结束。

501. Idāni sabbasikkhāpadānaṃ ekekena ākārena navadhā saṅgahaṃ dassetuṃ ‘‘nava saṅgahā’’tiādimāha. Tattha vatthusaṅgahoti vatthunā saṅgaho. Evaṃ sesesupi padattho veditabbo. Ayaṃ panettha atthayojanā – yasmā hi ekasikkhāpadampi avatthusmiṃ paññattaṃ natthi, tasmā sabbāni vatthunā saṅgahitānīti evaṃ tāva vatthusaṅgaho veditabbo.

Yasmā pana dve āpattikkhandhā sīlavipattiyā saṅgahitā, pañcāpattikkhandhā ācāravipattiyā, cha sikkhāpadāni ājīvavipattiyā saṅgahitāni, tasmā sabbānipi vipattiyā saṅgahitānīti evaṃ vipattisaṅgaho veditabbo.

Yasmā pana sattahāpattīhi muttaṃ ekasikkhāpadampi natthi, tasmā sabbāni āpattiyā saṅgahitānīti evaṃ āpattisaṅgaho veditabbo.

Sabbāni ca sattasu nagaresu paññattānīti nidānena saṅgahitānīti evaṃ nidānasaṅgaho veditabbo.

Yasmā pana ekasikkhāpadampi ajjhācārikapuggale asati paññattaṃ natthi, tasmā sabbāni puggalena saṅgahitānīti evaṃ puggalasaṅgaho veditabbo.

Sabbāni pana pañcahi ceva sattahi ca āpattikkhandhehi saṅgahitāni, sabbāni na vinā chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhantīti samuṭṭhānena saṅgahitāni. Sabbāni ca catūsu adhikaraṇesu āpattādhikaraṇena saṅgahitāni. Sabbāni sattahi samathehi samathaṃ gacchantīti samathehi saṅgahitāni. Evamettha khandhasamuṭṭhānaadhikaraṇasamathasaṅgahāpi veditabbā. Sesaṃ pubbe vuttanayamevāti.

Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya

Navasaṅgahitavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.

Niṭṭhitā ca parivārassa anuttānatthapadavaṇṇanāti.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Ubhato vibhaṅgakhandhaka-parivāravibhattidesanaṃ nātho;

Vinayapiṭakaṃ vinento, veneyyaṃ yaṃ jino āha.

Samadhikasattavīsati-sahassamattena tassa ganthena;

Saṃvaṇṇanā samattā, samantapāsādikā nāma.

Tatridaṃ samantapāsādikāya samantapāsādikattasmiṃ –

Ācariyaparamparato, nidānavatthuppabhedadīpanato;

Parasamayavivajjanato, sakasamayavisuddhito ceva.

Byañjanaparisodhanato, padatthato pāḷiyojanakkamato;

Sikkhāpadanicchayato, vibhaṅganayabhedadassanato.

Sampassataṃ na dissati, kiñci apāsādikaṃ yato ettha;

Viññūnamayaṃ tasmā, samantapāsādikātveva.

Saṃvaṇṇanā pavattā, vinayassa vineyyadamanakusalena;

Vuttassa lokanāthena, lokamanukampamānenāti.

Mahāaṭṭhakathañceva , mahāpaccarimevaca;

Kurundiñcāti tissopi, sīhaḷaṭṭhakathā imā.

Buddhamittoti nāmena, vissutassa yasassino;

Vinayaññussa dhīrassa, sutvā therassa santike.

Mahāmeghavanuyyāne, bhūmibhāge patiṭṭhito;

Mahāvihāro yo satthu, mahābodhivibhūsito.

Yaṃ tassa dakkhiṇe bhāge, padhānagharamuttamaṃ;

Sucicārittasīlena, bhikkhusaṅghena sevitaṃ.

Uḷārakulasambhūto , saṅghupaṭṭhāyako sadā;

Anākulāya saddhāya, pasanno ratanattaye.

Mahānigamasāmīti , vissuto tattha kārayi;

Cārupākārasañcitaṃ, yaṃ pāsādaṃ manoramaṃ.

Sītacchāyatarūpetaṃ, sampannasalilāsayaṃ;

Vasatā tatra pāsāde, mahānigamasāmino.

Sucisīlasamācāraṃ, theraṃ buddhasirivhayaṃ;

Yā uddisitvā āraddhā, iddhā vinayavaṇṇanā.

Pālayantassa sakalaṃ, laṅkādīpaṃ nirabbudaṃ;

Rañño sirinivāsassa, siripālayasassino.

Samavīsatime kheme, jayasaṃvacchare ayaṃ;

Āraddhā ekavīsamhi, sampatte pariniṭṭhitā.


现在为了展示所有戒条的九种汇集，开始叙述“九种汇集”等。在此，物质汇集是指通过物质的汇集。如此，其他的字义也应如此理解。这里的意义是——因为在任何戒条中都没有被制定的情况，因此所有的戒条都被物质汇集起来，这样物质汇集的意义被理解。
因为有两个过失集，因戒律的丧失而汇集，五个过失集因行为的丧失而汇集，六个戒条因生活的丧失而汇集，因此所有的过失都被汇集，这样过失汇集的意义被理解。
因为在七个过失中没有被解脱的单一戒条，因此所有的过失都被汇集，这样过失汇集的意义被理解。
所有的过失在七个城市中都有被规定，这样通过因果的汇集被理解。
因为在任何戒条中都没有被规定的个体，因此所有的个体都被汇集，这样个体汇集的意义被理解。
所有的过失在五个和七个过失集汇集，所有的过失在六个因素中汇集，所有的过失在四个事项中汇集。所有的过失在七个和解中汇集，所有的过失在调和中汇集。因此，这里应理解为过失汇集的行为特征。其余部分在之前的描述中已经提到。
《周遍光明的戒律》中的描述到此结束。
九种汇集的部分描述结束。
并且关于附属的无上意义的描述也结束了。
总结部分
至此——
两边的分解章节，附属的分解说明，都是佛陀的教导；
通过《戒律藏》来引导，教导众生的都是佛陀所说。
在这部书中，共有三万七千个字句；
戒律的说明已完成，称为《周遍光明》。
在这里，关于《周遍光明》的内容——
从师承的传承，到因果的物质分解；
避免他人的过失，保持自己的清净。
对文字的清晰，字义的准确，语言的流畅；
戒条的决定，分解的不同。
对于观察者来说，无法看到任何不光明的地方；
因为这是智慧之所，因此称为《周遍光明》。
戒律的说明已经开始，因善巧而引导众生；
佛陀所说的，都是为了众生的安乐。
关于《大论》和《大后记》；
以及《古兰经》等等，都是斯里兰卡的经典。
以“佛的朋友”之名，广为流传，声名显赫；
对于其他的戒律，明智的长老们，听闻之后。
在大云的庇护下，安置于土地的部分；
在伟大的寺庙中，装饰着伟大的菩提树。
在他的南方，最好的精进之地；
以清净的行为，受到比丘群的尊重。
在伟大的城市中，声名显赫；
美丽的房屋，装饰华丽，令人向往。
阴凉的树荫下，水源充足；
在那里居住的，是伟大的城市中的人。
清净的品行，良好的行为，长老们，佛陀所尊重；
在这里所阐述的，都是戒律的说明。
保护整个兰卡岛，宁静而美好；
为国王施理，保护国王的安宁。
在这二十个地方，胜利的年份中；
在这一个地方开始，最终完成。


Upaddavā kule loke, nirupaddavato ayaṃ;

Ekasaṃvacchareneva, yathā niṭṭhaṃ upāgatā.

Evaṃ sabbassa lokassa, niṭṭhaṃ dhammūpasaṃhitā;

Sīghaṃ gacchantu ārambhā, sabbepi nirupaddavā.

Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, karontena mayā imaṃ;

Saddhammabahumānena, yañca puññaṃ samācitaṃ.

Sabbassa ānubhāvena, tassa sabbepi pāṇino;

Bhavantu dhammarājassa, saddhammarasasevino.

Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, kāle vassaṃ ciraṃ pajaṃ;

Tappetu devo dhammena, rājā rakkhatu medininti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihataññāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādivarena mahākavinā pabhinnapaasambhidāparivāre chaḷabhiññādipabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ samantapāsādikā nāma vinayasaṃvaṇṇanā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā.

Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Samantapāsādikā nāma

Vinaya-aṭṭhakathā niṭṭhitā.


在世间的家族中，毫无烦恼的这一点；
仅凭一年，就如同达到了终点。
如是，所有世间的，已达到法的归宿；
愿所有人都迅速行动，皆无烦恼。
为了长久安住于法，所做的这一切；
以信仰的重视，和所积累的功德。
因所有的因缘，愿所有生灵；
都成为法王的，善于享受正法的。
愿正法长久存在，时常降福众生；
愿天神以法护佑，国王保卫国土。
以极其清净的信仰、智慧、精进所装饰的，具备戒律、行为、正直、柔和等诸多美德，善于把握各自的时机，具备智慧的能力，通达三藏的不同内容，以精妙的言辞，具备深邃的智慧，所说的法，带来快乐的结果，具有优雅的语言。
以此伟大的诗句，所描述的正法，正是由著名的长老佛陀所传授的，名为《周遍光明》的戒律解释。
愿它在世间长存，为拯救世人；
向家族的子弟们，展示这条清净的道路。
只要称为佛，便是清净心的体现；
在世间中，成为世间的首领，展现伟大的身影。
《周遍光明》乃是
戒律的注释已完成。


